Šādi praktiski audzināšanas jautājumi arī ir tie, kas visbiežāk nodarbina Mārīti un viņas dzīvesbiedri Judīti. Tie nav tie daudzie "papildjautājumi", ar kuriem viņas saskartos, dzīvojot Latvijā. Piemēram, lai partnere, kas nav bērna bioloģiskā māte, varētu bērnu aizvest pie ārsta, viņai būtu regulāri jākārto pilnvaras, būtu jādomā, ko darīt, kad banka nereģistrētam pārim nedod kredītu vai valsts liedz bez zaudējumiem pārskaitīt vairāk naudas nekā nepilnu pusotru tūkstoti gadā. Par to, kā viendzimuma pāri dzīvo Latvijā un ar kādām problēmām saskaras, vairāk var lasīt šeit.
Rakstu izlasīja arī Mārīte un Judīte. "No vienas puses, labi, ka sabiedrība mainās un sāk pieņemt, bet man ir arī bēdīgi. Latvijā joprojām visas tās lietas, kas "tradicionālām ģimenēm" liekas pašsaprotamas un kas šeit, Lielbritānijā, visām ģimenēm ir pašsaprotamas, viendzimuma ģimenēm ir liela šķēršļu josla," saka Mārīte. Viņa un dzīvesbiedre ir Latvijas pilsones, Lielbritānijā strādā un kopā dzīvo astoņus gadus, tur apprecējās, un šajā savienībā dzima Alise. Meitene ir Lielbritānijas pilsone, un atbilstoši britu likumiem viņai ir divi vecāki – dzimšanas apliecībā ierakstītas abas, Mārīte un Judīte jeb "māte" un "vecāks".
Lielbritāniju neizvirzām kā paraugu, bet parādām kā vienu no valstīm, kuras regulējums ir kā pretpols Latvijai. Ja raksta varones ģimeni veidotu Latvijā, mūsu valstī pēc statusa tā būtu viena vecāka ģimene, jo Latvija neatzīst šādas viena dzimuma partneru savienības. Turklāt viendzimuma partnerattiecību nereģistrēšana un neatzīšana jau iepriekš medijos minēta kā viens no iemesliem, kādēļ Latvijas valstspiederīgie mēdz pamest šo valsti. Šis stāsts arī parāda ļoti dažādo situāciju valstīs. Piemēram, Eiropas Savienībā sešas valstis neatzīst viendzimuma savienību regulējumu.
Mārīte saka: kāds varbūt tagad iedomāsies – jā, viņas izvēlējās vieglāko ceļu – aizbraukt. Bet varbūt var teikt, ka viņas izvēlējās ceļu uz pilnvērtīgu dzīvi un savas ģimenes aizsardzību?
Cik daudz bērnu Latvijā audzina viena dzimuma dzīvesbiedri, nav zināms, jo šie bērni ieplūst "viena vecāka ģimeņu" masā, kur ir arī mātes ar vecmāmiņām, kas kopā audzina bērnus. Tāpat arī nav zināms, cik daudz viendzimuma pāru no Latvijas apzināti izvēlējušies bērnus radīt ārvalstīs vai tur pārcēlušies. Šā gada augustā LGBTQI un viņu draugu organizācija "Mozaīka" veica aptauju tiešsaistē, uzdodot jautājumu: "Vai apsvērāt ideju pamest Latviju uz LGBTQI labvēlīgāku valsti?" 293 respondenti atbildēja ar "jā", 152 – ar "nē", savukārt 16 "nav atbildes".
Tas bija kārtīgs trīsgades plāns
Mārīte un Judīte iepazinās pirms deviņiem gadiem Latvijā. Abām tobrīd bija zem 30. "Man tas bija salīdzinoši īss laika posms starp manu iznākšanu no skapja maniem tuviniekiem un pārcelšanos uz Lielbritāniju, kur Judīte tad jau strādāja. Man bija 28 gadi, un šo laiku biju Latvijā dzīvojusi, ļaujoties sabiedrības un ģimenes spiedienam. Es sapratu, ka vairs negribu cīnīties pret valsti un sabiedrību," saka Mārīte.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
