Sākotnēji plānoto veloinfrastruktūras izbūvi uz Brasas pārvada pagaidām realizēt tomēr nebūs iespējams, jo tā konfliktē ar liepu alejas pastāvēšanu, pirmdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komisijā teica Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.
Viņš pauda, ka sākumā projektēšanas uzdevums bija veidot veloinfrastruktūru uz Brasas pārvada un uzbēruma, kas arī bija izdarīts, bet tad darbi atdūrušies pret liepu alejas ciršanu, jo projekta risinājums ietvēra paplašināt uzbērumu uz liepu alejas pusi.
Tā kā sabiedriskajā apspriešanā cilvēki iebilda pret liepu alejas izzāģēšanu, tika pieņemts lēmums pārvada plānotos pārvada parametrus saglabāt projektā esošajos izmēros, neiekļaujot sākotnēji plānotās velojoslas.
Reinbahs klāstīja, ka Brasas tilta remontdarbos patlaban ir tehniskais pārtraukums, bet speciālisti turpina monitorēt tilta nestspēju. Blakus pārvadam ir izbūvēts alternatīvs pārvietošanās veids Čiekurkalna un Mežaparka iedzīvotājiem, savukārt pašreizējie velo infrastruktūras risinājumi izvietoti zem pārvada.
Plānots, ka Brasas tilta projekta izmaiņas tiks iesniegtas līdz šī gada beigām, savukārt remontdarbi noslēgsies 2023. gada jūnijā – līdz Dziesmusvētkiem.
Reizē, komentējot citu tiltu stāvoklī, Reinbahs sacīja, ka stāvoklis ir apmierinošs lielākajai daļai tiltu, par sliktu atzīstams vien Deglava pārvads, kur patlaban aktīvi notiek remontdarbi, kurus plānots pabeigt līdz 2021. gada septembrim.
Tāpat departamentā tiek spriests par to, kuru tiltu remontdarbus varētu iesniegt uz ES Atveseļošanās fondu, bet par to konkrēta vienošanās vēl nav panākta.
Jau vēstīts, ka abu "problemātisko" tiltu – Brasas tilta un Deglava ielas pārvadu – remontdarbi ir izvērtušies apjomīgāki, nekā sākotnēji tika plānots. Brasas pārvada būvdarbi apstājās 2019. gada maijā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi.
Savukārt BVKB būvinspektors, 2019. gadā veicot Brasas tilta apsekošanu, konstatēja būvniecības projektā neminētus nesošo konstrukciju bojājumus, kā rezultātā tilts satiksmei tika slēgts. Taču vēlāk, veicot Brasas pārvada konstrukciju nepārtrauktu tehniskā stāvokļa monitoringu, tā apsekošanas laikā netika konstatēti konstrukciju bojājumi, un sabiedriskā transporta satiksmi pār Brasas tiltu atjaunoja.
Šobrīd projektēšanā ir pārtraukums, jo sabiedrība iestājās pret domes ieceri, veicot tilta paplašināšanu un izbūvējot veloceliņu, izcirst līdzās esošo liepu aleju.
Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā, veicot būvdarbu kontroli, konstatēja Deglava ielas pārvada nesošo konstrukciju bojājumus. Pēc BVKB ekspertu secinātā par Deglava tilta Rīgā bīstamo stāvokli iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") lika Valsts policijai slēgt satiksmi pār Deglava tiltu, līdz BVKB būs veikusi analīzi par tilta drošumu.
Mēnesi vēlāk, pēc bojāto konstrukciju nostiprināšanas, Valsts policija atvēra tiltu satiksmei, nosakot ierobežojumus satiksmei uz tilta, proti, pār to varēs pārvietoties transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 30 tonnas. Tāpat šajā posmā būs noteikts ātruma ierobežojums – 30 kilometru stundā.