Komercmediji aicina pārskatīt produktu līzinga, studējošo un hipotekārā kredīta reklāmas ierobežojumus  (3)

Trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš atzīmēja, ka nākamgad komerciālo mediju tirgū gaidāmi "neieņēmumi" jeb zaudējumi no astoņiem līdz 12 miljoniem eiro. Šī prognoze izrietot no reklāmas apgrozītās naudas 2020. gadā.

Ķēniņš uzsvēra, ka komerciālajiem medijiem nav šādas naudas, lai pārvarētu kopējos zaudējumus tirgū. Ja komercmedijiem nerada papildu finansējumu, tad šie mediji būs spiesti samazināt savu kapacitāti, kam sekos informatīvās telpas drošības apdraudējums un auditorijas migrācija uz citām informācijas platformām. Viņš atzina, ka nevar piemirst arī Kremļa televīzijas kanālus, kuros Krievija iegulda lielu naudu, lai aizpildītu vietu Latvijas tirgū.

Tādēļ kā vienu no priekšlikumiem komerciālie mediji aicina pārskatīt kredītu reklāmas ierobežojumus, kas patlaban nosaka pilnīgu kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos.

Pēc Ķēniņa stāstītā, lai komerciālie mediji turpinātu savu darbu, īstermiņā nepieciešami seši miljoni eiro, no kuriem divus miljonus ieguldītu apraides uzturēšanā, bet četrus miljonus izmantotu satura atbalstam. Tāpat naudu plānots ieguldīt darbinieku noturēšanai.

Savukārt ilgtermiņa mērķis būtu digitālā nodokļa ieviešana.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa atklāja, ka šogad sešos mēnešos reklāmas ieņēmumi kritušies par desmit miljoniem eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Neskatoties uz to, ka no nākamā gada sabiedriskie mediji atstāj reklāmas tirgu, Liepiņa skaidroja, ka nav garantijas, vai tā nauda pārmigrēs uz komerciālo mediju tirgu. Viņa pauda bažas, ka daļa naudas varētu aiziet uz ārvalstu tirgiem, jo visi mediji ir globālā konkurencē, tostarp ar interneta milžiem.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Jānis Eglītis pauda, ka kredītu reklāmas ierobežojumu pārskatīšana palielinātu mediju ienākumus, kā arī tas būtu labs gribas žests no politiķu puses. Viņš uzsvēra, ka priekšlikumā ir jāatrunā, kas ir "ātrais kredīts", un jānosaka, ka produktu līzings, studējošo un hipotekārais kredīts nav "ātrais kredīts". Tāpat viņš aicināja priekšlikumu saskaņot ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pauda bažas, ka līdz ar reklāmas ierobežojumu atvieglojumiem "ātro kredītu" izsniedzēji varētu izmantot situāciju, reklamējot zīmolu un neminot konkrētu piedāvājumu. Abas asociācijas deputāta bažas noraidīja, skaidrojot, ka zīmola reklāma nevar darīt kaitējumu, jo kredītu izsniegšana notiek, pārbaudot to, vai kredītņēmējs ir atbildīgs un uzticams.

Vienlaikus deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) sacīja, ka neatbalstītu priekšlikumu par kredītu reklāmas atvieglojumiem. Viņa pauda, ka cilvēks, kurš grib kredītu, pats var bankās noskaidrot savas iespējas. Pēc viņas sacītā, ja medijos atļaus kredīta reklāmas, sāksies "domino efekts" un cilvēki vairs nebūs pasargāti no kredītu riskiem.

Deputāts Andrejs Judins (JV) pauda atbalstu priekšlikumam, norādot, ka saskata tajā pozitīvu rezultātu. Viņš skaidroja, ka produktu līzingi, studējošo un hipotekārais kredīts nav apreibinošas vielas, narkotikas.

"Ātrie kredīti ir pagājuši, un ar to vairs nevar aizbildināties," sacīja deputāts.

Judins norādīja, ka studējošo un hipotekāro kredītu reklāmas būtu nauda, kas ļautu radīt komerciālajiem medijiem jaunu saturu.

Savukārt deputāts Māris Kučinskis (JV) atzīmēja, ka straujiem soļiem jādomā arī par digitālo nodokli, jo internets ir jauniešu galvenā platforma satura patēriņam. Kā skaidroja deputāts, patlaban Latvija nesaņem ne centu no interneta platformām, kuras patērē Latvijā, taču to vajadzētu mainīt. Savukārt, runājot par atvieglojumiem kredītu reklāmām, viņaprāt, jāizvērtē riski no hipotekārā kredīta reklāmām, bet kopumā priekšlikums esot atbalstāms.

Kaimiņš norādīja, ka digitālais nodoklis būtu jāveido visām Baltijas valstīm kopā, kur Latvija varētu būt šī risinājuma dzinējspēks. Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka cīņā pret globālajiem satura milžiem ir jācīnās lielākā sastāvā, lai būtu lielāks ieguvums.