Iespējams, oktobris Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejam ir pēdējais publiskās darbības mēnesis, jo pastāv risks, ka Rīgas dome nepagarinās esošo īres līgumu, portālam "Delfi" pavēstīja muzeja pārstāve Sanita Rībena. Taču Rīgas dome bažas noraida un skaidro, ka drīzumā plānots lemt par īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai.
2020. gada augustā Rīgas domes Īpašumu departamentā muzejam esot tikusi atteikta rekonstrukcijas projekta iespējamības apspriešana, argumentējot, ka teritorija muzejam tikusi piešķirta uz 10 gadiem bez pārbūves tiesībām.
2020. gada 22. oktobrī beidzies biedrības "Šamir" līgums ar Rīgas domi par muzeja teritorijas īri, savukārt Rīgas domes sanāksme, kurā tiks lemts jautājums par īres līguma pagarināšanu notiks tikai 27. oktobrī. Tas nozīmē, ka laikā, kad tiks lemts muzeja liktenis, tas savās līdzšinējās telpās jau atradīsies nelegāli. Lai arī mutiski Īpašuma komitejas locekļi apgalvo, ka esošais līgums tiks pagarināts uz mēnesi tā turpmākai apspriešanai, biedrība "Šamir" līdz 16. oktobrim, kad informēja sabiedrību par iespējamo muzeja likteni, vēl nebija saņēmusi oficiālu ziņu par šādu lēmumu.
Rīgas dome gan norādījusi, ka neplāno slēgt privāto biedrības "Šamir" izveidoto Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzeju.
Rīgas domē atbilstoši pašvaldībā noteiktai kārtībai ir sagatavots izskatīšanai jauns Rīgas domes lēmuma projekts par nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai – biedrībai "Šamir", kuru ir plānots izskatīt tuvākajās Rīgas domes Pilsētas Īpašuma komitejas un Rīgas domes sēdēs.
Lēmums ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un īpašums atkārtoti tiks nodots bezatlīdzības lietošanā – bez nomas maksas, biedrībai sedzot tikai komunālos izdevumus par elektrību, ūdeni, siltumu.
Savukārt laika periodā no 23. oktobra līdz jaunā līguma parakstīšanai starp pašvaldību un biedrību "Šamir", ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 21. oktobrī ir noslēgts īslaicīgs bezatlīdzības lietošanas līgums uz vienu mēnesi (līdz 22.11.2020.) starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un biedrību.
Kā vēsta Rībena, muzeja vadībai ir aizdomas, ka iemesls ir kāda pašvaldībai pietuvināta biznesa intereses. Biedrība "Šamir" uzskata, ka pēdējo gadu laikā muzejs ir piedzīvojis konsekventu un mērķtiecīgu agresiju no privātā biznesa puses ar mērķi pārņemt teritoriju – ir bijuši gan draudi, gan sūdzības dažādām varas iestādēm, gan patvaļīga teritorijas sagrābšana.
Muzeja sabiedrisko attiecību pārstāve atgādina, ka pirms 10 gadiem Spīķeru ēku kompleksā, kur patlaban atrodas muzejs, bija Centrāltirgus konteineru un transporta mazgātava, teritorija bija degradēta. 2010. gadā biedrība "Šamir" un Rīgas dome noslēdza telpu bezatlīdzības lietošanas līgumu, tas deva iespēju biedrībai izveidot muzeju holokausta upuru piemiņai.
Šobrīd Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs ir ieguvis starptautisku atpazīstamību, tā organizētajās konferencēs ir piedalījušies atzīti eksperti un dalībnieki no visiem kontinentiem. Muzeja teritorijā darbojas deviņas pastāvīgās ekspozīcijas, to ir apmeklējuši vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku no visas pasaules, atzīmē muzeja pārstāve.
Savas pastāvēšanas laikā muzejs ir sarīkojis vairāk nekā 30 izglītojošas izstādes, sešas starptautiskās konferences, publicējis 47 grāmatas septiņās valodās, izveidojis deviņas pastāvīgās ekspozīcijas, kā arī izstrādājis rekonstrukcijas projektu muzeja turpmākajai attīstībai. Šo projektu augsti ir novērtējuši vairāki eksperti, piemēram, LZA līdzšinējais prezidents profesors Ojārs Spārītis un ASV Holokausta muzeja (USHMM) vadošais speciālists profesors Maikls Berenbaums.
"Muzeja izveidošana ir ilglaicīgs un grūts darbs, ko ir viegli izpostīt. "Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs" ir devis un turpina dot lielu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, stāstot par Latvijas ebreju likteni, par holokaustu, par sabiedrības aktīvas līdzdalības nenovērtējamo nozīmi. Muzeja pārcelšana uz citu vietu biedrībai "Šamir" būs nepanesams slogs – tas faktiski nozīmēs visu līdzšinējo pūliņu un ieguldījuma iznīcināšanu," uzsver rabīns dr. Menahems Barkhans, biedrības "Šamir" priekšsēdētājs.
"Holokausts bija iespējams līdzcilvēku vienaldzības dēļ, gribētos cerēt, ka mūsdienās nekas tāds vairs nav iespējams. Tādā ziņā muzeja likteņa izšķiršanās ir arī simboliska, jo parāda varas un sabiedrības vērtības. Mēs lūdzam visas sabiedrības atbalstu, jo muzeja nākotne ir atkarīga no mūsu visu aktīvas līdzdarbības," norāda Barkhans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
