Saeima konceptuāli atbalsta tiesībsarga divu termiņu ierobežojumu; uz Jansonu sola neattiecināt  (29)

Par grozījumiem nobalsoja 54, bet pret bija 29 deputāti.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs sacīja, ka tiek virzīts nekvalitatīvs un divdomīgs likumprojekts, ko viņa nevar atbalstīt. Deputāte pauda bažas, vai koalīcijas pārstāvji pildīs solījumu par šo grozījumu neattiecināšanu uz Jansonu.

Viens no grozījumu iesniedzējiem un atbildīgās komisijas referents Andrejs Judins (JV) Saeimas sēdē atkārtoti apliecināja, ka nav nekādu šaubu, ka pusgads nav pietiekams laiks, lai mainītu tādu principiālu normu un pateiktu, ka cilvēks, kas strādāja un varbūt cerēja uz trešo termiņu, nav derīgs. "Noteikti likumā tiks iestrādāta norma, kas ļaus virzīt arī Jansona kungu tieši šim amatam, ja deputāti to uzskatīs par pareizu un ja būs tāda vēlme," teica Judins.

Ar izmaiņām likumā plānots noteikt, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Šobrīd likums paredz, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai. Tāpat paredzēts likumā nostiprināt līdzšinējo praksi, ka izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes tiesībsarga apstiprināšanai amatā uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Attiecīgās izmaiņas būtu priekšnoteikums augstākam sākotnējam kandidāta atbalstam no likumdevēja puses, kas sekmētu rūpīgāku un kvalitatīvāku tiesībsarga izraudzīšanās procesu jau izvirzīšanas stadijā, skaidrots anotācijā.

Likumprojekts paredz papildināt prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu, kā arī paredzot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas. Plānots arī atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai septembra vidū izskatot vasarā pretrunīgu reakciju sabiedrībā raisījušos "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par" deputātu iesniegtos Tiesībsarga likuma grozījumus, deputāti bija vienisprātis, ka šis ierobežojums varētu stāties spēkā pēc nākamā gada marta, kad beigsies Jansona otrais termiņš un Saeimai būs amatā jāapstiprina tiesībsargs.

Šo grozījumu iesniegšana Saeimā vasarā sakrita ar laiku, kad Satversmes tiesa pieņēma vairākus būtiskus spriedumus, apmierinot tiesībsarga iesniegtās sūdzības sociālās nodrošināšanas jomā, tādēļ opozīcijas aprindās raisījās bažas, ka grozījumi sagatavoti tikai ar mērķi, lai nepieļautu, ka uz trešo termiņu nākamgad amatā tiek ievēlēts Jansons, kurš aktīvi vērsies Satversmes tiesā. Jansons tiesībsarga amatā strādā jau kopš 2011. gada marta, un nākamā gada martā beigsies viņa otrais termiņš.

Viens no grozījumu iesniedzējiem Judins 16. septembrī, atbildīgās komisijas sēdē norādīja, ka par nepilnību Tiesībsarga likumā labošanu ticis runāts jau pavasarī, taču Covid-19 pandēmija un novadu reforma mainīja plānus, tāpēc grozījumi iesniegti vēlu, tomēr tie nav pieskaņoti tam, lai kaut kādā veidā tagad vērstos pret Jansonu. Judins deputātiem sacīja, ka pats uz likumprojekta otro lasījumu iesniegs priekšlikumu, ka jaunā kārtība attiecībā uz termiņu skaitu stāsies spēkā tikai pēc nākamā gada sākumā paredzētajām tiesībsarga vēlēšanām.

Pēc šāda Judina solījuma, kas mazināja citu deputātu bažas, kopumā seši komisijas locekļi atbalstīja likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā un trīs opozīcijas pārstāvji tagad atturējās, bet solīja atbalstu likumprojektam kopumā pēc tam, kad Judins būs iesniedzis priekšlikumu. Kopumā deputātu vairākumam nebija iebildumu pret divu principu termiņu, kas nostiprināts jau arī citu augstu valsts amatpersonu vēlēšanās.

Nelielas diskusijas komisijas sēdē raisījās arī par deputātu skaitu, kuri var izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu, un paredzams, ka tās turpināsies arī otrajā lasījumā. Tāpat dažādi viedokļi bija par nevainojamas reputācijas prasības izslēgšanu, daļai deputātu sakot, ka tas nebūtu labs signāls sabiedrībai, savukārt citi norādīja uz skaidru kritēriju trūkumu šajā ziņā.