'Nodokļu izmaiņas nav pārdomātas' – reģionālie centri vēršas pie Saeimas un Valsts prezidenta  (85)

RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis vēstulē Valsts prezidentam un Saeimai norāda, ka ne visas valdības nākamgad paredzētās nodokļu izmaiņas ir pārdomātas, savlaicīgas un vērstas uz sociālās un reģionālās nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.

RACA uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pašvaldību daļas samazināšana no 80% uz 75% kombinācijā ar virkni papildus izdevumu, kas saistīti ar iecerēto minimālās algas, pirmsskolas pedagogu algu, garantēta minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta celšanu un citiem pasākumiem, 2021. gadā var negatīvi ietekmēt daudzu pašvaldību spēju īstenot savas likumā paredzētās funkcijas.

Īpašas bažas ir par iesākto un paredzēto investīciju projektu turpmāko likteni. RACA arī principā nepiekrīt IIN ieņēmumu pārdalei par labu valsts pamatbudžetam, jo valsts un pašvaldību funkciju sadalījumam pēdējos gados ir tendence aizvien vairāk sliekties pašvaldību virzienā, kā arī šī pārdale ir pretrunā ar ideju, ka pašvaldību rocībai ir jābūt atkarīgai no tās veikuma lokālās ekonomikas attīstīšanā.

"RACA biedru aprēķini liecina, ka 2021. gada budžetā paredzētie pasākumi dažādu sociālo grupu atbalstam kopā ar IIN ieņēmumu pārdales radītajiem zaudējumiem tiem kopumā varētu prasīt par 40 miljoniem eiro samazināt bāzes izdevumus salīdzinot ar 2020. gadu. Tas ir ļoti grūti izpildāms uzdevums un būtiski pasliktinās iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un apjomu. Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas, un objektīvu iemeslu dēļ nabadzīgākajām pašvaldībām it kā proporcionāli vienāda budžeta samazināšana izraisa neproporcionāli smagas sekas. Līdz ar to mēs prognozējam, ka, pieņemot MK atbalstītās izmaiņas, jau tā akūtā reģionālās nevienlīdzības problēma turpmākajos gados tikai padziļināsies", teikts biedrības vēstulē.

RACA tādēļ ierosina, ka, ja nākamā gada budžetā vairs nav iespējams mainīt plānoto IIN ieņēmumu sadalījumu, tad kā minimums būtu nepieciešams kompensēt vismaz IIN ieņēmumu samazinājuma radītos zaudējumus tām pašvaldībām, kuru budžeta situācija var apdraudēt to pamatfunkciju īstenošanu. Avots šīm kompensācijām varētu būt salīdzinoši neliela budžeta deficīta līmeņa palielināšana virs šobrīd paredzētajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta, pret ko šobrīd iebildumu nebūtu arī Eiropas Komisijai, uzskata RACA.

"Mēs atgādinām, ka 2021. gadā tiek īstenota administratīvi teritoriālā reforma, kas bija viens no galvenajiem reformu solījumiem, ar kuriem savu darbu sāka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība. Latvijas novadu iedzīvotājiem tika solīti plašāki, kvalitatīvāki pakalpojumi jaunajās apvienotajās pašvaldībās. Diemžēl nākamā gada valsts budžeta projekts šiem solījumiem neatbilst, jo īpaši attiecībā uz tālākajiem un mazāk turīgajiem novadiem. Mēs tādēļ aicinām labot šo MK pieļauto kļūdu, Covid-19 krīzes laikā tādējādi palielinot arī Latvijas iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām", uzsver Krauklis.