Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc trīs pilnu darba dienu darba piektdien, 23. oktobrī, pielika punktu darbam ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi pirms pirmā lasījuma, visus likumprojektus atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tos paredzēts skatīt kā steidzamus divos lasījumos.
Paredzams, ka Saeimas prezidijs sasauks ārkārtas attālinātu sēdi trešdien, 28. oktobrī, lai izskatītu šo likumprojektu paketi. Šī būs pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veiks attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.
Atbildīgā komisija rosinās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš budžeta paketes likumprojektiem uz otro lasījumu ir 30. oktobra pusdienlaiks, bet otrais un galīgais lasījums ir 23. novembrī. Saskaņā ar likumu budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus starp lasījumiem Saeimā vērtē arī Ministru kabinets, sniedzot savu atzinumu.
Vienlaikus ar plānoto Saeimas sēdi 28. oktobrī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība jau aicinājusi pulcēties uz protesta akcijām pie Saeimas ēkas. Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome pulksten 10 pie Saeimas organizē mazo uzņēmēju protesta akciju "Atdod karoti". Savukārt Latvijas Zaļā partija aicina pie Saeima pulcēties Latvijas pašvaldību atbalstam.
Saeimas opozīcijas pārstāvji dažādi balsoja par likumprojektiem komisijā, ne par visiem balsojot noraidoši. Tomēr pašu budžeta projektu tie neatbalstīja.
Triju dienu laikā komisijā lielākās debates raisījās par likumprojektiem, kas skar nodokļu izmaiņas un kas saistīti ar izmaiņām labklājības jomā pēc Satversmes tiesas pieņemtajiem nolēmumiem. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka vairāki ar labklājības jomu saistītie likumprojekti budžeta paketē nepilda tiesas lemto, jo tajos nav skaidras un pētījumos balstītas aprēķinu metodoloģijas.
Labklājības ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka ministrija uz valdības sēdi bija to iekļāvusi likumprojektos, tomēr Ministru kabinetā lemts citādi, un metodoloģijas jautājumi iekļauti anotācijā. "Esam situācijā, ka viss labais ir palicis anotācijā," teica labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Iebildumus par šiem likumprojektiem publiski jau paudis arī tiesībsargs.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) labklājības ministrei ieteica starp lasījumiem, skatot valdībā priekšlikumus, šos jautājumus valdībā pārskatīt, jo viņam "baigi negribas zaudēt kādā tiesā".
Līdzīgu viedokli par nepieciešamo darbu uz otro lasījumu Bondars pauda par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", norādot, ka uz otro lasījumu "ir darbs darāms pie šī projekta, bet, neskatoties uz to, virzīsimies uz priekšu".
Lielākās iebildes par šo likumprojektu bija par nodokļu izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ pēc sarunas ar Valsts prezidentu, kurš iepriekš bija uzklausījis radošo aprindu bažas, solīja vēl šonedēļ koalīcijā vienoties par nepilnību izlabošanu piedāvātajā projektā.
Piektdien vakarā paziņojumā presei Finanšu ministrija vēstīja, ka pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem.
Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu). Finanšu ministrija un Kultūras ministrija sniegs arī papildu kompensējošu pasākumu piedāvājumu nozarei 2021. gada valsts budžeta kontekstā. Sarunas ar radošo nozaru pārstāvjiem turpināsies nākamajā nedēļā.
Paredzams, ka uz otro lasījumu priekšlikumus budžeta paketes likumprojektiem iesniegs gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Koalīcijas pārstāvji jau pauduši vēlmi rast vairāk finansējuma onkoloģijas pacientiem un darīt to uz akcīzes nodokļa paaugstināšanas rēķina.
No kopumā budžeta paketē esošajiem 32 likumprojektiem pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma un norādes, ka tiem nav tiešas saistības ar nākamā gada budžetu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma divus izņemt un skatīt tos atsevišķi. Tas ir Valsts kontroles likuma grozījumu projekts un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts.
Tādējādi kopumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam paredzēts papildus novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Lai stiprinātu sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu.
No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, palielināt likmi komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.
Atbalstīta arī iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
