'Nepielaiž pie ķīmijterapijas' – soctīklos maldina par veselības aprūpes liegšanu pandēmijas dēļ  (51)

Kas šajā apgalvojumu buķetē ir "maldinošs un vietām pat klaji nepatiess", kā to nosauc Veselības ministrija (VM), to šķetināja "Delfi". "Piemēram, pat ārkārtējās situācijas laikā netika ierobežota pakalpojumu pieejamība onkoloģijas pacientiem, un medicīniskā palīdzība pilnīgi noteikti netika atteikta akūtiem pacientiem. Tāpat tika nodrošināti citi veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā vizītes pie ārsta, piemēram, nodrošinot tās attālināti," skaidro VM sabiedrisko attiecību pārstāve Anna Strapcāne.

Viņa arī norāda, ka šobrīd veselības aprūpes pakalpojumi, tajā skaitā plānveida operācijas un vizītes pie speciālistiem, nav ierobežotas. To portālam "Delfi" apliecināja ne tikai VM, bet arī Latvijā lielākā slimnīca – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS).

Vairākas dienas pēc "Facebook" publicētā paziņojuma, proti, pirmdien, 26. oktobrī, VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka līdz šīs nedēļas piektdienai ir paredzēts strādāt pie plāna, kā apzināt tos plānveida pakalpojumus, kuru sniegšanu varētu, ja nepieciešams, no nākamās nedēļas sākt samazināt. Viņa pieļāva, ka varētu apturēt kādas dienas stacionārā veicamas operācijas un varētu tikt ierobežoti pakalpojumi neiroloģijā, bet notiekti nav plānots samazināt palīdzības sniegšanu onkoloģijas pacientiem.

Ekrānuzņēmums no "Facebook"

Tāpat arī "Facebook" ierakstā minēts, ka PCR testi 90% gadījumu kļūdoties. Ar PCR, kas ir saīsinājums no testu nosaukuma angļu valodā, domāti polimerāzes ķēdes reakcijas testi (PĶR) Covid-19 noteikšanai. Viens no testu veicējiem "Centrālā laboratorija" norāda, ka veic Covid-19 testēšanu atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, kas balstīta zinātniski pamatotos epidemioloģiskos pētījumos un jaunākajās atziņās par iespējām Covid-19 izraisītās pandēmijas ierobežošanai. "Katrs sertificētu testu ražotājs ir izstrādājis ļoti precīzu protokolu, pēc kura tests ir veicams, tas netiek mainīts, un laboratorija to katrā gadījumā strikti ievēro, sekojot intrukcijai, tādējādi nodrošinot rezultātu ticamību. Izteikumus, kuri ir pretrunā speciālistu izstrādātajai testēšanas kārtībai un pandēmijas risku ierobežošanas mērķiem Latvijā, komentēt nevaram," skaidro "Centrālās laboratorijas" pārstāve Līga Ribkinska.

RAKUS, atbildot uz jautājumu, cik precīzi ir Covid-19 noteikšanas testi, informē, ka pašlaik pieejamiem komerciāliem PĶR komplektiem ir ļoti augsts jutīgums un specifiskums. Tas nozīmējot, ka tiek atklāti teju visi reāli pozitīvi Covid-19 infekcijas gadījumi ar ļoti minimāliem izņēmumiem, kas var būt saistīts ar to, ka vīrusa mērķa RNS koncentrācija ir zem metodes noteikšanas apakšējās robežas vai arī pacients ir agrīnajā vai vēlīnajā infekcijas stadijā.

"Atbilde par CO₂ – ja sejas masku lieto pareizi, tās valkāšana neizraisa CO₂ intoksikāciju vai skābekļa deficītu," norāda VM pārstāve Strapcāne. Par to var vairāk lasīt Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā. Arī "Delfi" jau iepriekš atspēkoja mītus par to, ka sejas aizsargmaskas ir bīstamas veselībai vai pat dzīvībai.

Tāpat arī šis ir kārtējais ieraksts, kurā pausts, ka tiekot ierobežotas cilvēktiesības, uzspiesta karantīna. Portāls "Delfi" jau iepriekš to, vai ierobežojumi nav pretrunā Satversmei, lūdza komentēt biroja "Sorainen" partnerim Andrim Tauriņam. Viņš uzsvēra, ka Satversme neierobežo pienākumu publiskās vietās noteikt sejas aizsegu vai masku valkāšanu. Tāpat viņš norādīja, ka Satversmes 94. pants, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, kā arī tas, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu, nav pretrunā ar šādu uzstādījumu. Proti, kā skaidroja advokāts, šis pants vispār neattiecas uz interneta komentāros apspriesto situāciju.

VM atgādina, ka šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. "Tie ir pasākumi, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības veselību! Diemžēl, pieaugot saslimstībai ar Covid-19, strauji palielinās arī stacionēto pacientu skaits, kuru veselības stāvoklis variē no vidēja smaga līdz ļoti smagam," stāsta ministrijas pārstāve Strapcāne.

27. oktobrī Slimību profilakses un kontroles centri apkopotie dati liecina, ka pēc inficēšanās ar Covid-19 Latvijā mirušas 63 (pirms nepilnas nedēļas, ieraksta tapšanas laikā, bija 47) personas. Latvijā kopā saslimušas 4893 personas un 1382 izveseļojušās. "Atšķirībā no daudzām citām saslimšanām, Covid-19 nav konkrētas ārstēšanas, nav pieejamas vakcīnas, un infekcijas izplatība var notikt ļoti strauji, ko pierāda arī citu valstu pieredze. Šobrīd no tā, vai cilvēki būs gatavi sadarboties un ievērot noteiktos drošības pasākumus, būs atkarīgs tas, vai izdosies ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā," skaidro Strapcāne.