Trešdien, 28. oktobrī, Saeima attālinātā ārkārtas sēdē pēc vairāk nekā sešu stundu debatēm konceptuāli atbalstīja nākamā gada budžeta paketi jeb kopumā 30 likumprojektus. Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veic attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.
Likumprojekti tiek izskatīti divos lasījumos steidzamības kārtā, priekšlikumu iesniegšanas otrajam lasījumam termiņš noteikts līdz piektdienas, 30. oktobra, pusdienlaikam, bet otrais lasījums Saeimā paredzēts 23. novembrī.
Saskaņā ar likumu budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus starp lasījumiem Saeimā vērtē arī Ministru kabinets, sniedzot savu atzinumu.
Opozīcijas pārstāvji balsoja pret visas paketes izskatīšanu steidzamā kārtā, tomēr konceptuāli atbalstīja lielāko daļu likumprojektu, izņemot vairākus likumprojektus par nodokļu izmaiņām, budžeta projektu un vidēja termiņa budžeta likumprojektu, kurus neatbalstīja.
Paredzams, ka uz otro lasījumu priekšlikumus budžeta paketes likumprojektiem iesniegs gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Koalīcijas pārstāvji jau pauduši vēlmi rast vairāk finansējuma onkoloģijas pacientiem un darīt to uz akcīzes nodokļa paaugstināšanas rēķina.
Tāpat nodomi iesniegt priekšlikumus gan no koalīcijas, gan opozīcijas puses tika izteikti par nodokļu izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem.
Debatēs darba dienas garumā piedalījās 30 deputāti jeb 30% no Saeimas deputātu kopskaita, kā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un vairāki ministri. Kopumā šogad Saiema darbu pie budžeta paketes pirmajā lasījumā beidza stundu ātrāk nekā pērn, kad Saeimas darba diena ilga no deviņiem rītā līdz septiņiem vakarā.
Darbs e-Saeimas platformā noritēja raiti un bez tehnoloģiskām problēmām.
Izsekot tam, kā dienas gaitā ritēja debates Saeimā, var teksta tiešraides, ko "Delfi" piedāvāja dienas garumā, arhīvā šajā rakstā.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam paredzēts papildus novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Lai stiprinātu sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu.
No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, palielināt likmi komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.
Atbalstīta arī iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!