Valdības piedāvājums, ka alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar nepietiekamiem ienākumiem būs jāvēršas sociālajā dienestā, nav pieņemams, uzskata Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, "Progresīvo" valdes loceklis Viesturs Kleinbergs.
Kā informēja partijā, Kleinbergs akcentē, ka, stājoties Sociālās komitejas vadībā, nav nojautis, ka viņam, iespējams, "visu Rīgas un arī Latvijas sociālo darbinieku vārdā" būs jāiet pie labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vai uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai skaidrotu, ka sociālie darbinieki nav nodokļu administratori.
"Sociālos darbiniekus nedrīkst izmantot kā bezmaksas vairogu, lai radītu administratīvus šķēršļus cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ pelna mazāk nekā minimālo algu," akcentē Rīgas domes politiķis. Kleinberga ieskatā jau 2016. gada rudenī toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) "asi cīnījās par to, lai nabadzīgākos cilvēkus padarītu vēl nabadzīgākus un ieviestu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas pilnīgi visiem strādājošajiem - pat ja viņi strādā tikai dažas stundas nedēļā". Politiķis arī pārmet Reiram nepatiesa apgalvojuma izteikšanu pirms vairākiem gadiem notikušās debates laikā, ka 2019. gadā sociālās apdrošināšanas budžets būšot ar mīnusa zīmi.
Rīgas domes komitejas vadītājs akcentē, ka var būt objektīvi apstākļi – jāaudzina bērni, ir invaliditāte, tuvumā nav darbvietu un citi –, kuru dēļ cilvēkiem iznāk pelnīt mazāk. Tomēr to "laikam jau nav pat vērts vairs skaidrot, jo diez vai šie, nebaidīšos teikt, nekompetentie tautas ienaidnieki to vispār vēlas saprast," pauž Kleinbergs.
Kleiberga ieskatā finanšu ministrs kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) esot "gatavi uz ceļiem nospiest jau tā no pandēmijas cietušos cilvēkus". Politiķis pauž, ka tā vietā būtu jārada sistēma, kas Valsts ieņēmumu dienestam "ar vienu pogu" ļautu izķert fiktīvos mikrouzņēmumus.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts ka sociālais dienests ir pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem, norāda Kleinbergs. Līdz ar to Labklājības ministrijas priekšlikums šajā jautājumā esot "ne tikai nekompetents, bet arī pretlikumīgs", uzsver Rīgas domes deputāts.
Jau vēstīts, ka 2021. gadā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, 26. oktobrī pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre.
Petraviča norādīja, ka nākamgad paredzēts ieviest minimālo sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas, lai paredz sociālo drošību visiem strādājošajiem. Tomēr plānots noteikt, ka autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo iemaksu, norādīja labklājības ministre.
Sociālajā dienestā šie cilvēki varētu saņemt individuālu atbalstu un viņiem arī varētu būt nepieciešams piedalīties kādos līdzdarbības pasākumos, lai sociālais dienests reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegtu izziņu, ka par konkrētajiem cilvēkiem minimālās sociālās iemaksas netiktu aprēķinātas no pilnas minimālās algas apmērā, norādīja politiķe.
Kā ziņots, iepriekš sabiedrībā kritiku izpelnījās sākotnējais plāns, ka alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem būs jāmaksā sociālās iemaksas no pilnas minimālās algas arī tad, ja cilvēks nesaņem minimālo algu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
