Video: IZM informē par mācību procesu Covid-19 apstākļos  (162)

Izglītības un zinātnes ministres prezentāciju var apskatīt šeit.

Balstoties uz epidemiologu novērojumiem par to, ka 13-19 gadu vecuma grupa ir samērā riskanta un daudz vairāk pakļauta inficēšanās riskam, otrdien valdībā tika pieņemts lēmums mācības 7.-12. klašu skolēniem attālināti organizēt vēl divas nedēļas, trešdien preses konferencē pauda Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska atkārtoja SPKC pārstāvju pausto, ka situāciju uzlabojusi brīvlaika nedēļa, tāpēc izglītības iestādēs atklātie Covid-19 saslimšanas gadījumi nav dominējoši, taču joprojām ir vienā no augstākajām pozīcijām statistikā. Turklāt, ņemot vērā skolēnu un pedagogu saslimstības proporciju 1:8, valdība pieņēmusi lēmumu mācības 7.-12. klasēm turpināt organizēt attālināti.

Šuplinska norādīja, ka 1. septembrī A modeļa jeb pilnīgas klātienes mācības bija izvēlējušies 82% Latvijas skolu, bet patlaban pēc šāda modeļa mācās 54% skolu. Tāpat 150 skolas ir paudušas, ka organizēt attālinātas mācības tām sagādā grūtības.

Savukārt uz profesionālajām skolām attiecas līdzīgi noteikumi kā uz augstskolām. Ņemot vērā, ka tajā apgūst gan vispārizglītojošo saturu, gan profesionālās iemaņas, tad teorētiskās nodarbības ir ieteicams organizēt attālināti, savukārt profesionālās var organizēt klātienē, ievērojot visus drošības pasākumus.

Tāpat Šuplinska atgādināja par to, ka interešu izglītība mazo klašu skolēniem var notikt, ja tiek ievērots vienas klases princips un klašu skolēni netiek miksēti.

Tāpat saglabājas arī interešu izglītības, profesionālās ievirzes sportā, mākslā un mūzikā norisināšanās individuāli, attālināti un pēc iespējas ārā 1.-6. klašu skolēniem, savukārt 7.-12. klašu skolēniem tikai attālināti.

Ministre atgādināja, ka šis mācību gads ir "startējis" ar kompetenču pieeju. Līdz ceturtdienai, 29. oktobrim, pirmajam pusgadam paredzētie materiāli būs pieejami skatāmā formātā. Savukārt, ja skolotājiem ir radušies jautājumi, ir iespējams izmantot Valsts izglītības satura centra un "Skola 2030" pieejamās konsultācijas.

Šuplinska norādīja, ka pagaidām valsts eksāmenu grafikā būtiskas pārmaiņas nav plānotas, ja vien tās neieviesīs Covid-19 situācija, un pavasarī sabiedrība nestāvēs citu izaicinājumu priekšā.

Viņa norādīja, ka ministrija no visām 680 skolām ir pieprasījusi informāciju ne tikai par izvēlēto modeli un grūtībām izglītības procesa organizēšanā, bet arī par septembra izdevumiem, tos salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri. Šo informāciju vērtējot un gatavojot informatīvo ziņojumu, IZM valdībai varētu pieprasīt kompensācijas pedagogiem par attālinātā mācību procesa organizēšanu.

Savukārt Ratinīka atgādināja Rīgas pašvaldībā pieņemto lēmumu, ka Rīgas skolas drīkstēs pašas lemt par mācību procesa organizēšanu attālināti 5.-6. klašu skolēniem, skolu vadībai to saskaņojot ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu.

Patlaban Rīgā ir 24 izglītības iestādes, kurās ir noteikti kādi karantīnas pasākumi – klasei, grupai vai personālam. Kopā Rīgā ir 300 izglītības iestādes. Pozitīvs Covid-19 tests ir 114 audzēkņiem un 90 personāla darbiniekiem – 69 pedagogiem un 21 tehniskajam darbiniekam, norādīja Ratinīka.

"Situācija ir satraucoša, bet, prātīgi risinot visus epidemioloģiskos ieteikumus mūsu drošībai, mēs joprojām varam skolu uztvert kā salīdzinoši drošu vietu mācību procesam," skaidroja Ratinīka.

Savukārt pēc 13. novembra, kad amatpersonas cer, ka mācības varēs atkal notikt klātienē, skolas tiks mudinātas pēc iespējas vairāk realizēt B modeli jeb daļēji attālinātu mācību procesu.

Tāpat amatpersonas norādīja, ka bērnus atstāt mājās "uz savu galvu" vecākiem nav ieteicams.

Vecāki var sazināties ar skolas vadību un, saskaņojot mācību plānu, organizēt bērna apmācību mājās, saņemot no skolotāja norādījumus. "Skolēnam ir jādod ziņa, ka viņš ir sistēmā un reaģē uz skolotāja norādījumiem. Pamatizglītība valstī ir obligāta," atgādināja Šuplinska.

Jau vēstīts, ka otrdien valdības ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums līdz 13. novembrim pagarināt attālinātas mācības 7.-12. klašu skolēniem, kā arī atstāt spēkā ierobežojumus interešu izglītībā.

Savukārt par pirmdien pēc valdošās koalīcijas sēdes izskanējušo tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideju, ka varētu vecākiem ļaut izlemt, vai laist bērnus uz skolu, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) preses konferencē teica, ka tas ir jautājums skolām par to, vai tās vispār var šādā veidā nodrošināt mācību procesu, ka pieci bērni mācās attālināti, bet pārējie klasē.

"Šobrīd lēmumu ziņā tika lemts, ka vecāko klašu bērni mācās vēl attālināti, bet pārējiem mācības ir klātienē. Ja skola redz, ka var šo ārkārtīgi sarežģīto uzdevumu savā skolā atrisināt, tad tas ir skolas risinājums. Mēs kā valdība šodien šādu lēmumu nepieņēmām tieši tādēļ, ka skolās situācijas ir ārkārtīgi atšķirīgas," skaidroja Viņķele.

Tāpat nolemts augstskolās darbu organizēt attālināti līdz gada beigām. Izņēmums ir praktiskie darbi, kurus iespējams īstenot klātienē, ievērojot visus drošības pasākumus.

Jau ziņots, ka šobrīd spēkā ir vairāki ierobežojumi ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, piemēram, sejas aizsargmasku obligāta valkāšana sabiedriskās vietās, kā arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Vairāk par spēkā esošajiem ierobežojumiem var izlasīt šeit.

Tāpat ziņots, ka no pirmdienas, 26. oktobra, valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas beidzās 9. jūnijā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.