Rīgas skolas drīkstēs lemt par attālinātu mācību procesu arī 5.-6. klasēm  (20)

Otrdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika lemts pagarināt attālinātu mācību organizēšanu 7.-12. klasēm līdz 13. novembrim.

Kā preses konferencē skaidroja Rīgas mērs, jaunākās klases mācības turpinās skolās klātienē, jo mācību process šīm klasēm tiek nodrošinātas savādāk nekā citās klasēs – ir mazāks pedagogu skaits un iespēja, ka slimība tiek pārnesta pa klasēm. Viņš atgādināja, ka pirmais mērķis ir nodrošināt klātienes mācības, cik ilgi vien iespējams.

Savukārt 5.-6. klasēm risks ir daudz lielāks, jo skolotāju skaits ir lielāks. Līdz ar to ir noteikts, ka 5.-6. klašu skolēni var mācīties attālināti, ja skolas vadība par to lemj un saskaņo to ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.

"Ja skolā saslimšanas gadījumi nav konstatēti, tad skola turpina organizēt mācības klātienē arī 5. un 6. klasēm. Taču gadījumā, ja skolas jūt, ka nevarēs to nodrošināt – skolā ir vairāki saslimšanas gadījumi un redz, ka ir risks, tad skolas pašas var noteikt, ka 5.–6. klasēm mācības norisināsies attālināti," skaidroja Staķis.

Tāpat viņš aicināja sabiedrību, pedagogus un vecākus ar sapratni attiekties pret šiem lēmumiem.

"Ne visi sabiedrības locekļi pret šo slimību izturas nopietni. Tas ir nepieļaujami, ka pret šo situāciju nenopietni izturas pat skolu direktori. Ja šādas situācijas atkārtosies, mēs būsim spiesti prasīt atbildību pret šīm personām," atsaucoties uz gadījumu, kur kādā Teikas skolā vēlējās organizēt ekskursiju, pauda Staķis.

Savukārt Rīgas domes, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (APP) norādīja, ka šāds lēmums – iespēja organizēt mācības attālināti arī 5. un 6. klašu skolēniem – tika pieņemts, izvērtējot gan metodiku, gan resursus un skolēnu drošību. Pirmo četru klašu skolēni vēl nevar bez vecāku klātbūtnes mācīties patstāvīgi, tāpēc šīm klasēm tiek saglabāta klātienes apmācība.

Tāpat Ratinīka skolām iesaka kritiski izvērtēt situāciju, atbildot uz jautājumiem: vai skolā ir saslimšanas gadījumi un ieteikumi no mediķiem, kā arī vai ir resursi, lai varētu īstenot šo metodi.

Skolām ir iespējams radoši izvērtēt, vai iespējams mainīt stundu sarakstu vai mācību vidi – klases iespējams izvietot arī tajos korpusos, kur patlaban attālinātu mācību dēļ nemācās 7.-12. klašu skolēni, lai mazinātu drūzmēšanās un vīrusa pārnešanas riskus.

"Pamatizglītība ir obligāta un nav pieļaujama vecāku pašiniciatīva atstāt bērnus mājās bez saskaņojuma ar izglītības iestādi," skaidroja Ratinīka, uzsverot, ka Ministru kabineta noteikumi paredz situācijas un apstākļus, kad, individuālu gadījumu saskaņojot ar skolas vadību un veidojot individuālu mācību plānu, tas ir iespējams.

Savukārt iespēju pedagogam īstenot vienlaicīgi klātienes apmācību un attālinātu apmācību mājās esošajiem bērniem Ratinīka noraidīja, sakot, ka skolām nav brīvu pedagoģisku resursu, lai varētu nodrošināt visu, kas vecākiem ienāk prātā.

"Ja filmēs klātienē notiekošu stundu, jēga nebūs nekāda. Ja bērni atrodas karantīnā, tad tiek meklēti individuāli risinājumi, kā kontaktu ar skolotāju nodrošināt," skaidroja Ratinīka.

Jau vēstīts, ka otrdien valdības ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums līdz 13. novembrim pagarināt attālinātas mācības 7.-12. klašu skolēniem, kā arī atstāt spēkā ierobežojumus interešu izglītībā.

Savukārt par pirmdien pēc valdošās koalīcijas sēdes izskanējušo tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideju, ka varētu vecākiem ļaut izlemt, vai laist bērnus uz skolu, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) preses konferencē teica, ka tas ir jautājums skolām par to, vai tās vispār var šādā veidā nodrošināt mācību procesu, ka pieci bērni mācās attālināti, bet pārējie klasē.

"Šobrīd lēmumu ziņā tika lemts, ka vecāko klašu bērni mācās vēl attālināti, bet pārējiem mācības ir klātienē. Ja skola redz, ka var šo ārkārtīgi sarežģīto uzdevumu savā skolā atrisināt, tad tas ir skolas risinājums. Mēs kā valdība šodien šādu lēmumu nepieņēmām tieši tādēļ, ka skolās situācijas ir ārkārtīgi atšķirīgas," skaidroja Viņķele.

Tāpat nolemts augstskolās darbu organizēt attālināti līdz gada beigām. Izņēmums ir praktiskie darbi, kurus iespējams īstenot klātienē, ievērojot visus drošības pasākumus.

Jau ziņots, ka šobrīd spēkā ir vairāki ierobežojumi ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, piemēram, sejas aizsargmasku obligāta valkāšana sabiedriskās vietās, kā arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Vairāk par spēkā esošajiem ierobežojumiem var izlasīt šeit.

Tāpat ziņots, ka no pirmdienas, 26. oktobra, valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas beidzās 9. jūnijā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.