Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.
Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.
Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
"Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā," skaidroja ministre.
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti jau iepriekšminētie trīs kritēriji, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Plānots, ka, Latvijai nonākot augstākajā no četrām riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.
Plānā gan skaidrots, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
