Saeima konceptuāli atbalsta līdz 50 eiro sodu par deguna un mutes aizsega nelietošanu  (408)

Par nobalsoja 72 deputāti, pret bija četri neatkarīgie deputāti, bet atturējās 13 no frakcijas "Saskaņa". Paredzams, ka Saeima šo likumu pieņems otrajā un galīgajā lasījumā jau šajā pašā dienā.

Vispirms Saeima, "Saskaņai" atturoties, nobalsoja par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamā kārtā divos lasījumos.

Pret steidzamību debatēs iebilda deputāte Jūlija Stepaņenko, jo uzskata, ka masku lietošana ir pilnīgi jauns pienākums, ko uzliek personām, tāpēc kārtīgi jādiskutē, un jāsaprot, ko tieši cilvēkiem jāvalkā. Tāpat grozījumos nav nekas iekļauts par to, ka maskas valsts nodrošina mazāk aizsargātajām grupām. "Tas ir ļoti apšaubāms pasākums no cilvēktiesību viedokļa. Tiesībsargs jau minējis, ka, ja nosaka sodus, tad jāparedz masku nodrošināšana mazturīgiem," sacīja deputāte.

Saeimas atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP), aizstāvot likumprojekta steidzamību, sacīja, ka infekcija strauji izplatās un eksperti iesaka maskas lietot. "Liela daļa sabiedrības atbildīgi arī lieto, un paldies viņiem, bet mēs arī redzam klajus noliedzējus, tāpēc grozījumi par sodīšanu jāpieņem ātri," sacīja Rancāns.

Valdības sagatavotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz fiziskai personai piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro par mutes un deguna aizsega nelietošanu.

Administratīvā pārkāpuma procesu veic pašvaldības policija vai Valsts policija.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka personas pilda pienākumu noteiktos gadījumos lietot mutes un deguna aizsegus, kur tas noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem.

Jau debatēs par pašu likumprojektu Stepaņenko sacīja, tā bija Saeimas kļūda bailēs vasaras sākumā dot valdībai pilnvaras noteikt ierobežojumus, pret ko deputāte jau toreiz iebildusi. "Ministru kabinets joprojām turpina ierobežot personu brīvību un tiesības, nekādā veidā nekompensējot savu lēmumu ietekmi," sacīja deputāte. Viņa uzskata, ka, netiekot galā ar masku iepirkumu trūcīgajiem, Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu, lai veicinātu nekvalitatīvu Ķīna ražotu masku noietu. Stepaņenko pateicās žurnālistiem, kas atklāja valdības rīcību ar masku iepirkumiem.

Deputāti dara bažīgu, ka cilvēki lieto maskas vairākkārt, trūkuma dēļ meklē atkritumu tvertnēs, tāpēc rodas jautājums, vai tas pasargā viņu veselību.

Stepaņenko Saeimas sēžu zālē demonstrēja, kādas maskas Saeimas administrācija iepirkusi darbiniekiem – divas identiskas kastes, uz vienas norādīts, ka ražots Ķīnā, uz otras, ka Lietuvā. Tāpēc deputātei ir aizdomas, ka tās tika pārpakotas un nav pietiekami sertificētas. Deputāte demonstrēja, ka šo masku starpslānis ir viegli plīstošs un rada viltus drošību.

Pavasarī valdība rīkojās saprātīgi, jo ieteikums lietot sejas aizsegus bija rekomendējošs, un cilvēki to arī ievēroja, teica Stepaņenko, kura norādīja uz faktu, ka SPKC mājaslapā pavasarī bija informācija, ka maskas var radīt viltus drošības sajūtu, bet tagad tā dzēsta.

"Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins debatēs pauda cerību, ka jau esošie ierobežojumi nostrādās un ka mēs redzēsim infekcijas izplatības kritumu, tomēr pēc viņa domām sodi nerisinās epidemioloģiskās drošības jautājumus, tāpēc primāri cilvēki jābrīdina un jāaicina būt atbildīgiem. Valdībai vispirms jānodrošina maskas maznodrošinātajiem. "Iespējams, ka šādu likumprojektu gatavotājiem trūkst priekšstata, cik daudzi cilvēki mūsu valstī dzīvo trūkumā. Viņiem pietrūkst naudas ikdienas vajadzībām, tās nav arī maksu iegādei, un ir ciniski viņus par to sodīt," sacīja Agešins, aicinot neatbalstīt šos grozījumus.

Rihards Kols (NA) debatēs sacīja, ka dažs labs dzīvo vēl pavasarī un ir nospļauties par cilvēku veselību un drošību. Ja ir prasība nēsāt aizsegus, tad jābūt sodam par prasības neievērošanu, uzsvēra Kols, sakot, ka paralēli vīrusam plosās arī dezinformācijas pandēmija, tāpēc pieminēja pētījumus, kas pierāda, ka maskas, tajā skaitā auduma maskas, pasargā no inficēšanās un pat pie inficēšanās ir mazāk smaga slimība, jo mazāka vīrusa klātbūtne organismā, tāpēc lielā daļā valstu noteikta to valkāšana.

Kols arī norādīja, ka Latvija neparedz pārāk bargu sodu, jo, piemēram, Slovākijā sods ir, sākot no 1600 eiro par šādu pārkāpumu. "Maskas valkāšana nav ierobežojums vai sods, bet mērķtiecīgs pasākums infekcijas izplatības ierobežošanai," sacīja Kols, atzīstot, ka sodi sākumā netika noteikti, bet, redzot demonstratīvu nevalkāšanu, ir tomēr jāparedz sodi. Deputāts uzskata, ka jāparedz būtu arī sodi saimnieciskās darbības veicējiem, kuru telpās netiek ievērotas prasības par mutes un deguna aizsegu lietošanu.

Deputāts Ivans Klementjevs (S) sacīja, ka "Saskaņa" kopš marta atbalstījusi visus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, bet tagad nevar atbalstīt šādu lēmumu, ja mazturīgajiem cilvēkiem netiek nodrošināta palīdzība masku iegādei. Deputāts aicināja cilvēkus neiet uz darbu, ja ir slimi, un teica, ka vakar Saeimā viens sēdējis, kuram no deguna tecēja puņķi. Klementjevs atkārtoja jau trešdien publiski pausto "Saskaņas" aicinājumu Covid-19 izplatības dēļ izsludināt valstī ārkārtējo situāciju.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) gan pēc tam piebilda, ka nevienu slimu deputātu Saeimas zālē neesot redzējusi.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka cilvēkiem ir grūtības ar masku iegādi to pieejamības un arī cenas dēļ, tāpēc, uzliekot sodus, jābūt pilnai pārliecībai, ka visiem cilvēkiem tādas pieejamas. Valainis kritizēja valdības rīcību masku iepirkumos līdz šim, par ko rakstījuši masu mediji. Deputāts arī aicināja Saeimu un valdību vairāk iesaistīt pašvaldības Covid-19 izplatības ierobežošanā, jo pašvaldības sūdzas, ka novēloti saņem informāciju par infekcijas izplatību tās teritorijā, kā arī vēlas lielāku atbildību par skolu darbu šajā situācijā.

Vjačeslavs Dombrovskis uzdeva retorisku jautājumu, vai valdība var prasīt maskas nēsāt, un pats atbildēja, ka ārkārtējos apstākļos un ja ir pierādījumi par efektivitāti, tad to var likt darīt. Vai var sodīt par likuma nepildīšanu, turpināja jautāt deputāts, atgādinot, ka valdība un Saeima neievēro likumu par mediķu algu pieaugumu.

Dombrovskis arī pauda šaubas, vai maskas ir pietiekami efektīvas, ja cilvēki tās nemaina pietiekami bieži, jo nevar atļauties to finansiāli. Turklāt tieši senioriem vecumā virs 60 gadiem būtu jālieto medicīniskās maskas, kas regulāri jāmaina pēc dažu stundu lietošanas. Deputāts sacīja, ka atbalsta konceptuāli, bet atbalsts otrajā lasījumā atkarīgs no tā, vai likumā tiks noteikts, ka tiek nodrošinātas maskas mazāk aizsargātām grupām.

Jānis Dombrava (NA) solīja, ka otrajā lasījumā tiks atrisināts jautājums par masku pieejamību mazāk aizsargātām grupām, kā arī pateicās komersantiem, kas savos veikalos jau piedāvā apmeklētājiem maskas bez maksas. Dombrava bažās par vīrusa straujo izplatību Latvijā un Eiropā, mudināja aizvērt robežas un pārtraukt "importēt" viesstrādniekus.

Deputāts Aldis Gobzems demonstrēja, pārgriežot higiēnisko masku, ka tās vidējais slānis nav pietiekami izturīgs, jo ir viegli plīstošs. Viņš apšaubīja masku efektivitāti, minot Lietuvas un Zviedrijas pieredzi, kā arī pauda viedokli, ka auduma maskas nav pietiekami efektīvas, lai pasargātu no vīrusa izplatīšanas. Gobzems atkārtoja jau šonedēļ Saeimas komisijās stāstīto stāstu par pastnieci, kura ilgu laiku nēsā vienu netīru masku, kā arī par raudošu trūcīgu pensionāri, kuras vienīgā maska iekritusi peļķē. Gobzems pauda aizdomas, ka valdība ar savu rīcību grib piesegt neveiksmīgus nekvalitatīvu masku iepirkumus. Deputāts arī kritizēja valdību par nepietiekamām rūpēm par veselības aprūpes sistēmu.

Deputāts un ārsts Andris Skride (AP) pauda nožēlu, ka debatēs izskanējis daudz nepatiesas informācijas par sejas aizsegu efektivitāti, kā arī stāstīja par savu pieredzi ar pacienti, kam ārzemēs tika veikta plaušu transplantācija un kam gadu pēc operācijas bija jānēsā maska ikdienā, lai pasargātu novājinātas imunitātes dēļ. "Maska nav panaceja, bet tā ierobežo vīrusa izplatību, un saslimšanas gadījumā arī slimības gaita ir vieglāka," pamatojoties zinātniskā pieredzē, sacīja Skride, atgādinot, ka vienlaikus jāievēro arī citi epidemioloģiskās drošības pasākumi. Deputāts sacīja, ka medicīnas iestādēs apmeklētājiem tiek izsniegtas maskas, ja cilvēkam nav vai ir aizmirsta mājās.

Pēc Skrides uzstāšanās Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka nav vajadzības Saeimai norādīt, kurš un kādus zinātnes doktora grādus ieguvis, tomēr ir svarīgi tikt skaidrībā, vai mēs ievērojam Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, kas satur arī norādes par masku lietošanas riskiem. "Maska maksā naudu, un mums ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā," atgādināja Dombrovskis, paužot bažas, ka trūkuma dēļ cilvēki lietos maskas "formāli", kas saskaņā ar PVO rekomendācijām var kaitēt veselībai. Tāpēc deputāts aicina nodrošināt maskas visiem, kam grūti tās iegādāties.

Deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) sacīja, ka sodu ieviešana mudinās nēsāt maskas. Tā nav panaceja, un tieši tādēļ masku lietošana nav vienīgais līdzeklis, ko Latvijā izmanto Covid-19 izplatības ierobežošanai. Deputāts atgādināja, ka maskas lietošana ir atbildība ne tikai katram par savu veselību, bet par visas sabiedrības veselību. Ja cilvēks lieto netīru masku, viņš varbūt nepasargā sevi, bet viņš tomēr pasargā citus cilvēkus, tāpēc pat nesterila maska ir labāka nekā vispār bez maskas, sacīja Dūrītis.

Viņš aicināja pašvaldības apsvērt iespēju dalīt maskas mazāk aizsargātajiem cilvēkiem, jo, piedāvājumam paplašinoties, tās kļūst lētākas. Dūrītis minēja piemēru, ka viena medicīniskā maska izmaksā tikai 12 santīmus.

Dūrītis pauda sašutumu par viltus ziņu izplatīšanu un pseidoekspertīzi, ar ko nodarbojas daži deputāti, kā arī rosināja apsvērt, vai tāda rīcība, apdraudot sabiedrības veselību, nebūtu padarāma par sodāmu. Deputāts atspēkoja kolēģu šaubas par masku starpslāņa efektivitāti, sakot, ka tas ir celulozes materiāls un ir drošs.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule rosināja atbildīgās komisijas vadītāju Rancānu pašai komisijai iesniegt labojumu uz otro lasījumu, lai nodrošinātu noteiktām sabiedrības grupām, tajā skaitā skolēniem, maskas transportā vai veikalos. Papule uzskata, ka, atbalstot maznodrošinātas grupas, tiks gūta lielāka efektivitāte nekā tikai ar sodu vien. Ar tādu lēmumu Saeima parādītu, ka tai rūp cilvēki un viņu drošība, sacīja Papule, norādot, ka tikai sodīšana ir totalitāras valsts iezīme.

Artuss Kaimiņš debatēs ar ironiju vērsās pie kolēģiem, kuri apšauba masku efektivitāti, sakot, ka arī celtniekiem būvlaukumos ķiveres bojā frizūras un pilnībā nepasargā, ja uz galvas uzkrīt betona plāksne. Kaimiņš uzsvēra, ka situācijā Latvijā un Eiropā ir tik bīstama, ka maskas ir noteikti jālieto, un par to nav ko diskutēt. Kaimiņš arī kritizēja ārsta Pētera Apiņa publiski pausto informāciju Covid-19 pandēmijas laikā. Deputāts aicināja kolēģus nēsāt līdzi vairākas liekas maskas, lai padalītos ar cilvēkiem, ja ierauga, ka tiem trūkst masku.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) kolēģiem debatēs atgādināja, ka grozījumos ir runa par sodu un tā lielumu, un par to arī būtībā būtu jārunā. Projektā tiek paredzēts brīdinājums un iespēja noteikt sodu līdz 10 soda vienībām (50 eiro), kas var būt arī mazāks par maksimālo summu. Tas ir samērīgs sods un soda piemērotājam ir pienākums izvērtēt katru konkrēto gadījumu un apstākļus, sacīja Lībiņa-Egnere, sakot, ka šāds regulējums pandēmijas apstākļos ir nepieciešams.

Arī Anda Čakša sacīja, ka Saeimā jādebatē par soda samērīgumu nevis par to, vai maska ir kaitīgāka par Covid-19. Deputāte norādīja, ka sabiedrības vairākums maskas apzinīgi lieto un šis sods ir domāts tiem indivīdiem, kas atsakās to darīt.

Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka masku lietošana nav "ne Kariņa, ne Viņķeles izgudrojums", jo to iesaka eksperti. Tāpēc diskusijai jābūt nevis par masku lietošanu, bet par to nodrošināšanu visiem Latvijas cilvēkiem bez maksas, jo "vīruss nedala bagātajos un trūcīgajos". Deputāts neiebilst pret sodu īpašā situācijā, tomēr pauda bažas, ka "esam pasteigušies ar ārkārtējās situācijas atcelšanu". Dolgopolovs uzskata, ka valdībai ir pienākums nodrošināt cilvēkus ar maskām.

Ivars Zariņš (S) pārmeta valdībai un valdošajai koalīcijai, ka tā aicina citiem būt atbildīgiem, bet paši neievēro likumus nedz aizsarglīdzekļu iepirkumos, nedz attiecībā pret mediķiem.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzīto lietas tiesās primāri izskata videokonferences režīmā, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts precizēt gadījumus, kuros personu, ja ir pamatotas aizdomas, ka tā ir alkohola ietekmē vai reibumā, varēs nogādāt ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.