Sodi par masku nelietošanu stāsies spēkā no 20. novembra; atbalstīs maznodrošinātos  (307)

Par likuma grozījumiem nobalsoja visas Saeimas frakcijas.

Rīta pusē, izskatot likuma grozījumus pirmajā lasījumā, virkne opozīcijas pārstāvju asi kritizēja nodomu noteikt sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu, neparedzot palīdzību mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kam ir grūtības ar masku iegādi. Arī valdošās koalīcijas pārstāvji atzina, ka uz otro lasījumu ir nepieciešams likumā paredzēt mutes un deguna aizsegu nodrošināšanu mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.

Līdz ar to galīgajā lasījumā likumprojekts tika papildināts ar pantu, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai valsts iepirktos individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces pašvaldības nodod bez atlīdzības īpašumā noteiktām fizisko personu grupām. Lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīniskās ierīču atsavināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tās. Ministru kabinets noteiks personu grupas, kā arī personai nododamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču apjomu.

Šo priekšlikumu Saeima apstiprināja bez iebildumiem. Tas arī bija viens no opozīcijas pārstāvju nosacījumiem, lai atbalstītu šo grozījumu pieņemšanu. Pirmajā lasījumā ZZS balsoja par likumprojektu, bet "Saskaņa" atturējās.

Likumprojekts otrajā lasījumā tika arī papildināts ar nosacījumu, ka pašvaldības nodrošina, lai, sākot ar šī gada 20. novembri, trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi.

Atbildīgās komisijas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina skaidroja, ka šai vajadzībai ir paredzēts iegādāties vairākkārt lietojamās maskas divu eiro vērtībā, kuras varēs mazgāt vismaz 30 reizes, vēsta aģentūra LETA.

Saeimas pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz fiziskai personai piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Administratīvā pārkāpuma procesu veic pašvaldības policija vai Valsts policija. Šī kārtība sāks darboties no 20. novembra.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts arī noteikt, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzīto lietas tiesās primāri, izmatojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts precizēt gadījumus, kuros personu, ja ir pamatotas aizdomas, ka tā ir alkohola ietekmē vai reibumā, varēs nogādāt ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Uz otro lasījumu kopumā bija saņemti 23 priekšlikumi. Tos atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja Saeimas sēdes pārtraukumā, un vakarpusē tika sasaukta ārkārtas sēde tieši šo grozījumu pieņemšanai galīgajā lasījumā. Opozīcijas pārstāvji gan norādīja, ka likumprojekta virzība Saeimā ir ļoti sasteigta, dodot priekšlikumu iesniegšanai laiku tikai 15 minūtes un steidzoties ar to izskatīšanu atbildīgajā komisijā. Uz laika trūkumu diskusijām norādīja arī daži valdošās koalīcijas pārstāvji.

Jaunās konservatīvas partijas frakcija bija iesniegusi priekšlikumu apturēt visu azartspēļu organizēšanas vietu licenču darbību fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās – kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, ja Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. Taču šis priekšlikums neguva nedz atbildīgās komisijas, nedz Saeimas vairākuma atbalstu.

Saeima neatbalstīja arī Jāņa Dombravas (NA) priekšlikumus līdz šī gada beigām vēl vairāk ierobežot termiņuzturēšanās atļauju un vīzu izsniegšanu ārzemniekiem.

Atbalstu neguva arī Zaļo un zemnieku frakcijas ierosinājums papildināt likumu ar normu, ka lēmumu par mācību procesa īstenošanas modeļa izvēli veic pašvaldība, pamatojoties uz epidemioloģisko situāciju izglītības iestādē, novadā un ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Saeima arī neatbalstīja Jūlijas Stepaņenko ieteikumu vispār atteikties no soda noteikšanas par mutes un deguna aizsega nelietošanu.

Saeimas vairākums neatbalstīja Riharda Kola (NA), Edvīna Šnores (NA) un Kaspara Ģirģena (KPV LV) priekšlikumu noteikt sodu komersantiem līdz pat 5000 eiro par pienākuma izveidot fizisku barjeru starp cilvēkiem vai pieprasīt lietot mutes un deguna aizsegus nepildīšanu.

Saeima neatbalstīja arī Jūlijas Stepaņenko iesniegtos priekšlikumus, ka Ministru kabinets, nosakot ierobežojumus interešu izglītības iestādēm, sporta nodarbībām, paredz finansējumu, sedz dīkstāves dēļ radušos izdevumus iestādēm, kā arī to, ka pašvaldības ir tiesīgas ieviest moratoriju uz soda naudas un kavējuma naudas piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa kavētajiem maksājumiem.