Sejas masku valkāšana ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē ir noteikta par obligātu prasību sabiedriskās vietās, bet vietumis – pat privātajās telpās, tostarp savās automašīnās un mājokļos.
Ierakstā tā autors Aivis Vasiļevskis (citu, politikai veltītu viņa ierakstu esam atspēkojuši arī šeit), apgalvots, ka "medicīniskās maskas nēsāšanai mūsdienās nav nekāda medicīniska pamatojuma".
Šis ieraksts tiek pamatots ar paša Vasiļevska rakstu, kurā viņš pārstāsta zinātniskā žurnālā "Annals of The Royal College of Surgeons of England" 1993. gadā publicēta raksta "Surgical face masks: protection of self or patient?" ievadu. Tajā, balstoties uz iepriekš, 1991. gadā, veikta eksperimenta "Postoperative wound infections and surgical face masks: a controlled study" secinājumiem, norādīts, ka pēc vairāk nekā 3088 operētu pacientu novērošanas, no kuriem pusei ķirurgi operāciju laikā vilkuši maskas, bet pusei – nav vilkuši, nav rasts apstiprinājums, ka maskas pasargātu pacientus, kā tas pieņemts līdz šim. Tomēr tajā teikts: "Maskas var tikt izmantotas, lai no asiņu daļiņām vai infekciju slimībām pasargātu operējošo komandu, bet nav pierādīts, ka tās aizsargā veselīgas operējošās komandas operētu pacientu".
Acīmredzot, tieši pēdējo faktu "Facebook" ieraksta autors ignorējis – pētījumā apskatīts, kā gan maska vēl palīdz palielināt drošību apstākļos, kad operējošā komanda - ķirurgi un māsiņas – ir pilnībā veseli. Gluži saprotamu apstākļu dēļ pētījumā iesaistītie mediķi neoperēja, paši būdami slimi. Līdz ar to Vasiļevska apgalvojumam, ka masku lietošanai nav pamatojuma, pašam nav pamatojuma, jo galvenais to valkāšanas iemesls ir slimam cilvēkam neinficēt citus.
Turklāt viņš ignorē vēl vienu paša citētā rakstā atzīmētu niansi – 1993. gadā tiek ieteikts uzlabot sejas maskas, lai tās vēl efektīvāk aizsargātu ārstus. jau pēc dažiem gadiem medicīniskās maskas piedzīvoja evolūciju – 70. gados izgudrotās N95 respiratori kļuva mazāki un ienāca medicīniskajā lietošanā. Jaunā tipa maskas pirmoreiz plaši izmantotas cīņā ar pret zālēm imūnu tuberkulozes paveidu.
Kopš 1993. gada izstrādāti dažādi eksperimenti un pētījumi, kuri, atsaucas uz Vasiļevska norādītajā rakstā minēto eksperimentu un papildina tā secinājumus, ņemot vērā jaunākos atklājumus. Viens no tādiem publicēts tikai šī gada jūlija izskaņā, un tajā, apskatot dažādus masku materiālus, atzīmēts, ka parastas kokvilnas maska var dot pat virs 50% lielu efektivitāti, nemaz nerunājot par jauna veida materiāliem, piemēram, tādiem, kas austi no nanošķiedrām.
Jau iepriekš esam rakstījuši, ka pastāv dažādi pētījumi, kas apliecina – sejas aizsargmaskas lietošana sabiedriskās vietās, īpaši iekštelpās (veikalos, sabiedriskajā transportā), var būt viens no faktoriem vīrusa izplatības ierobežošanai. Pagaidām daudzi pētījumi vēl ir pirmsdrukas fāzē (nav recenzēti), bet ieskata gūšanai dažus var lasīt šeit, šeit, šeit un šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!