"Rail Baltica" projekts līdz šim ir bijusi abstrakta vīzija un tikai retais spēj iztēloties, kā jaunais sliežu ceļš ietekmēs pilsētu. Pirms sešiem septiņiem gadiem, kad valdība konceptuāli izlēma, ka jaunās sliedes ies arī cauri Rīgai, tā brīža pilsētas vadība ar Nilu Ušakovu priekšgalā necīnījās par pilsētas iedzīvotāju interesēm. Sapulcēs piedalījās tikai pilsētas ierēdņi. Tagad projekts sāk ieņemt redzamas aprises. Iedzīvotāji un arhitekti sāk celt trauksmi, ka dzelzceļa trase sašķels pilsētu. Izvēlēti būvniecībā lētākie, taču iedzīvotājiem neērtākie risinājumi, svētdien, 1. novembrī, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
"RB rail" negrasās piekāpties prasībai Imantā sliedes būvēt uz estakādes, arī Satiksmes ministrija un Rīgas dome uzskata, ka mainīt dzelzceļa trases projektu nav pamata.
Dzelzceļam jāpiemērojas iedzīvotāju interesēm, nevis iedzīvotājiem jāsamierinās ar dzelzceļu. "Rail Baltica" būvniecībā cauri Rīgai šis princips ir ignorēts, uzskata arhitekti.
"Rail Baltica" projekts ir uzņēmis apgriezienus un Rīgā tuvojas būvniecības stadijai. Jau novembrī darbi sāksies Centrālās dzelzceļa stacijā, pēc tam sekos stacijas būvēšana pie lidostas "Rīga". Projektētāji sākuši zīmēt arī sliežu trasi, kas cauri pilsētai savienos abus punktus. Latvijas arhitektu savienība uzskata, ka izvēle laist trasi zemes līmenī sašķels pilsētu.
"Tā lielākā problēma ir, ka mēs ar ārkārtīgi vecām, sentēvu metodēm šobrīd gatavojam vidi, kurā dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Es skatos uz sevi. Ja mēs paprasām, vai viņus šī vide apmierina, viņi balso ar kājām, viņi dodas projām no Rīgas. Savukārt viņu idejas nule kā notikušajā arhitektūras skolu plenērā skaidri un gaiši parāda, ka dzelzceļam ir jāpazūd no zemes līmeņa, šo līmeni deleģējot tikai un vienīgi iedzīvotājiem, pārvietojot dzelzceļu zem zemes vai virs zemes. Acīmredzot tas ir tehnikas un izmaksu jautājums," teic arhitekts Sergejs Ņikiforovs.
Lai pievērstu uzmanību tam, ka sliežu ceļa risinājumi neatbilst mūsdienu pilsētbūvniecības principiem, arhitektu savienība uzrakstījusi atklātu vēstuli Satiksmes ministrijai, Rīgas domei un projekta realizētājam, kompānijai "RB rail". Arhitektu organizācija rosina dzelzceļu pacelt uz estakādes.
"Estakāde ir viens no risinājumiem, bet mēs ar šo vēstuli netaisāmies projektēt. Mēs lūdzam pārskatīt, atrast citus risinājumus. Mums Pārdaugavā ir četri pieci problemātiski šķērsojumi. Mums ir Raņķa dambis, Vienības gatve, Anniņmuižas bulvāris, ir Zolitūdes ielas jautājums. Tie ir jautājumi, kurus, iespējams, var atrisināt ļoti labi, bet kaut kādu iemeslu dēļ, izmaksu, redzam, ka risinājumi ir žogi, grāvji uzbērumi. Tie ir vidi degradējoši elementi, un tas neatbilst mūsdienu pieejai," norāda arhitekts Gatis Didrihsons.
Par sliežu un staciju būvniecību atbild Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmums "RB Rail". Kompānija trasi būvē pēc tiem nosacījumiem, kādus tai nodiktējusi valdība, Satiksmes ministrija un Rīgas dome. Konceptuālos jautājumus Māra Kučinska valdība izlēma jau 2016. gadā.
"RB Rail" valdes loceklis Ģirts Bramanis skaidro, ka jau 2016. gadā tika pieņemti lēmumi par to, kādā veidā "Rail Baltica" līnija iet, tehniskais risinājums. Vai tas ir zemes līmenis vai estakāde, vai tunelis. Skatoties no 2020. gada rudens perspektīvas, šos lēmumus mēs varam skaidrot, un to mēs arī darām, bet šie konceptuālie lēmumi netiek pārskatīti. Tas nozīmētu, ka projekts atgriežas nulles stadijā, un mēs nevaram izpildīt saistības. 2015. gadā esot bijis priekšlikums dzelzceļu cauri Rīgai vietām būvēt uz estakādes, taču tas noraidīts. Neesot pat notikusi detalizēta izpēte.
"Lai tas strādātu, tas nozīmētu pacelt augšā arī esošo dzelzceļu. Gan tā veidojot tādu masīvu inženierbūvi, kas neiederas pilsētvidē, nerunājot pat par finansējumu. Pēc aptuvenām aplēsēm, dzelzceļa būvēšana uz estakādes varētu izmaksāt līdz pat četrām reizēm dārgāk, nekā pašreiz izvēlētais modelis. Satiksmes ministrija un "Latvijas dzelzceļš" nav gatavi piemaksāt Eiropas projektam par savu sliežu pacelšanu," norāda Bramanis.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands uzskata, ka tas nav tik daudz naudas jautājums, cik labu risinājumu jautājums. Mēs varētu projektēt un "Rail Baltica" infrastruktūru likt estakādē, bet mēs nekādā veidā neskaram "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūru un tas nu gan nav tas, ko mēs varētu izdarīt par "Rail Baltica" naudu, proti, pacelt estakādē Latvijas dzelzceļa infrastruktūru.
"Rail Baltica" sašķels Imantu un Zolitūdi. Par Eiropas naudu paredzēts viadukts, kas tās savienos. Rīgas dome noteikusi, ka tas pāri dzelzceļam savienos Anniņmuižas bulvāri ar Zolitūdes pusē esošo Anniņmuižas ielu. Gan arhitekti, gan apkaimes iedzīvotāji uzskata, ka vieta izvēlēta nepareizi, jo satiksme novirzīsies uz dzīvojamo rajonu iekšpusi.
Ar šo projektu jau gandrīz desmit gadus strādā Rīgas domes Satiksmes departaments. Dzelzceļa pārvadam bija jābūt gatavam jau 2018. gadā.
Rīgas domes Transporta departamenta direktors Vitālijs Reinbahs teic, ka savienojums ir paredzēts visos attīstības un plānošanas dokumentos. 2015. gadā Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdza līgumu par šī savienojuma projektēšanu. 2017. gadā bija izvirzītas papildu prasības, kas nebija sākuma prasības, un tā dēļ pēc projektētāja aplēsēm projekta izstrāde sadārdzinājusies vairāk nekā divas reizes. Bet saskaņā ar līgumu palielināt izmaksās varēja ne vairāk kā par 20%, kas veido 20 tūkstoši eiro. Tādējādi 2017. gadā tehniskā komisija pieņēmusi lēmumu izbeigt līgumu ar projektētāju.
Pārāk lielo satiksmes plūsmu pār Anniņmuižas pārvadu paredzēts novērst ar vēl vienu šķērsojuma vietu. Plānos ir Imantu ieskaujošo Kurzemes prospektu savienot ar Jūrkalnes ielu Zolitūdes pusē, izveidojot Rietumu koridoru. Taču ar to ir problēmas.
Sliežu ceļa būvniecība Pārdaugavā sāksies 2024. gadā. Visam būtu jābūt gatavam 2026. gadā. Rīgas domei nav naudas, ko ieguldīt ielu pārbūvēs, lai dzelzceļš mazāk traucētu rīdziniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
