Sociālie darbinieki un 'Progresīvie' pieprasa Petravičas demisiju  (214)

Biedrība izsaka neuzticību Petravičai par "centieniem noteikt sociālajiem dienestiem neraksturīgu funkciju – piedalīties nodokļu iekasēšanā, kā arī nespēju aizstāvēt labklājības nozares darbiniekus pret Finanšu ministrijas teroru".

Sociālo darbinieku biedrība visus sociālos darbiniekus un sociālo pakalpojumu sniedzējus aicina "būt vienotiem izbeigt šo absurdu, kas nostādītu sociālā darba speciālistus pret iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Kā arī cilvēkus ar zemiem ienākumiem uzskatīt par noziedzniekiem, kuriem kā soda mērs ir noteikts vērsties sociālajā dienestā".

Vēstulē norādīts, ka "ar iecerētajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada."

Pirms šāda priekšlikuma izstrādes nav notikušas diskusijas ar nozares pārstāvjiem, norāda biedrība.

Iecerētie grozījumi "ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas būtību, bet vienlaikus tas ir arī sociālajiem dienestiem un sociālā darba profesijai neatbilstošs uzdevums, kas degradē profesiju". Tie paredz, ka pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma maksātājam būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai apliecinātu, ka ienākumi nesasniedz minimālo algu, tādējādi spiežot iziet birokrātisko trūcīgas personas statusa noteikšanas procesu arī tad, ja nav nepieciešama sociālā palīdzība.
"Tas būtiski transformē sociālā dienesta būtību, pārvēršot sociālos dienestus un sociālā darba speciālistus no atbalsta sniedzējiem par represīvu kontroles iestādi," uztraukta ir biedrība.

Sociālie darbinieku aprēķini rāda, ka sliktākajā scenārijā no nākamā gada vismaz reizi ceturksnī papildus vairāk nekā 66 tūkstoši personu vērsīsies pašvaldību sociālajos dienestos, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga. Ieceres nesamērīgumu un neiespējamību to praktiski īstenot paspilgtina arī fakts, ka valstī katastrofāli trūkst sociālā darba speciālistu.

"Diemžēl Labklājības ministrija, kam vajadzētu būt sociālā darba nozares politiskajam lobijam un aizsargam, ir izkārusi balto karogu un kapitulē absurda un Finanšu ministrijas terora priekšā," secina sociāli darbinieki.

Arodbiedrībā norāda, ka šī nav pirmā reize, kad labklājības ministre un Labklājības ministrija sagatavo ar nozares speciālistiem neizdiskutētus un nozares speciālistu neatbalstītus priekšlikumus.

Biedrība pieprasa labklājības ministres Petravičas demisiju un minētās ieceres steidzamu apturēšanu.

Savukārt "Progresīvie" valdes līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa norādījusi, ka labklājības ministres atkārtotā nespēja izprast un aizstāvēt savu pārstāvēto nozari ir tikai aisberga redzamā daļa. "Aiz sociālās palīdzības izkārtnēm mēs redzam Finanšu ministrijas ieceri, pēc kuras ieviešanas Latvijas neaizsargātākie un nabadzīgākie iedzīvotāji būs spiesti maksāt par Petravičas nespēju aizstāvēt savu nozari no valdības cīņas pret nodokļu optimizāciju," uzsvērusi Ņenaševa.

Attiecīgi politiskais spēks uzskata, ka paredzētās izmaiņas demonstrē sliktāko valdības praksi, kas caurstrāvo 2021. gadam piedāvātos nodokļu grozījumus un budžeta lēmumus. Neizpratne par nozaru vajadzībām, to neiesaistīšana kritiskās diskusijās un lēmumi, kas sociāli neaizsargātāko sabiedrības daļu iedzītu vēl dziļākā nabadzībā un bezcerībā, ir Reira un Kariņa rokraksts un atbildība. Šī rīcība būtu nosodāma jebkurā laikā. Veselības un ekonomiskās krīzes periodā šī rīcība ir nepiedodama, izcelts partijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, 26. oktobrī pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre.

Petraviča norādīja, ka nākamgad paredzēts ieviest minimālo sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas, lai paredz sociālo drošību visiem strādājošajiem. Tomēr plānots noteikt, ka autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo iemaksu, norādīja labklājības ministre.

Sociālajā dienestā šie cilvēki varētu saņemt individuālu atbalstu un viņiem arī varētu būt nepieciešams piedalīties kādos līdzdarbības pasākumos, lai sociālais dienests reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegtu izziņu, ka par konkrētajiem cilvēkiem minimālās sociālās iemaksas netiktu aprēķinātas no pilnas minimālās algas apmērā, norādīja politiķe.

Kā ziņots, iepriekš sabiedrībā kritiku izpelnījās sākotnējais plāns, ka alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem būs jāmaksā sociālās iemaksas no pilnas minimālās algas arī tad, ja cilvēks nesaņem minimālo algu.