Advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš maksātnespējīgās AS "Krājbanka" 15 miljonu eiro piedziņas lietā pārstāv gan 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru (AP), gan Ilzi Bagatsku, ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lūdzot tai vērtēt, vai apelācijas instance ir apsvērusi aizstāvības paustos argumentus, portālam "Delfi" apstiprināja jurists.
Viņš norādīja, ka apelācijas instances spriedumā, ar kuru Bondaram, Bagatskai un vēl pieciem atbildētājiem tika piespriests solidāri atlīdzināt 15 miljonus eiro, nav atrodamas atsauces uz aizstāvības paustajiem argumentiem apelācijas tiesvedības procesā. Viņš atzīmēja, ka spriedumā ir lasāmi daži argumenti no pašas apelācijas sūdzības, taču ne no tiesas procesa.
Kvēps atzīmēja, ka gadījumā, ja ECT lems viņam labvēlīgi, tad var rasties situācijā, kurā minētā lieta tiesā būs jāskata atkārtoti, jo būs radušies jaunatklāti apstākļi.
Jau vēstīts, ka Senāta Civillietu departaments aprīļa beigās atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.
Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.
Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās "Latvijas krājbankas" valdes locekļi - Ivars Priedītis, Bondars, Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. "TV3" ziņas pērn janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.
Bijušais "Latvijas krājbankas" valdes priekšsēdētājs Priedītis savu vainu civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem neatzīst. Viņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuras bankas jebkuru esošo vai bijušo valdes locekli varētu padarīt maksātnespējīgu.
Tikmēr Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar "Latvijas krājbankas" izsniegtajiem kredītiem nodēvējis par politisku vēršanos pret viņu.
Tāpat vēstīts, ka 2011. gada nogalē "Latvijas krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Latvijas krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.
"Latvijas krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Pelcbergs un Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011. gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Ovčiņņikovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
