Saslimstība bērniem divu nedēļu laikā samazinājās divas reizes, uzsvēra epidemiologs. Tie ir 59 saslimušie uz 100 000 bērniem attiecīgajā vecuma grupā, norādīja Perevoščikovs.
Trešajā vietā ir personas, kas ir vecākas par 65 gadiem. Starp šiem cilvēkiem saslimstības rādītājs ir 84 uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā. "Skaitliski šī vecuma grupa izraisa lielākās bažas," uzsvēra epidemiologs, jo saslimstība šajā vecuma grupā nedēļas laikā pieauga gandrīz par 50%.
Savukārt pirmajā un otrajā vietā ir personas no 50 līdz 64 gadiem – 153 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā. Absolūtie līderi šajā sakarā ir darbspējīgie cilvēki vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem, kur saslimstība ir 189 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem. "Šiem cilvēkiem ir aktīva gan darba dzīve, gan sociālie kontakti un sabiedrisku vietu apmeklēšana," skaidroja Perevoščikovs.
Pirms nedēļas infekcija bija atklāta 21 administratīvajā teritorijā Latvijā, bet pēc nedēļas šis cipars ir gandrīz divkāršojies, sasniedzot 40 administratīvās teritorijas. Vissliktākā situācija šobrīd ir Rīgā, kur uz 100 000 iedzīvotājiem ir 207 saslimušie. Otrajā vietā ir Latgale ar 159 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem, datus analizēja epidemiologs.
Pozitīvo testu īpatsvara rādītājos novērots pieaugums no 3,7% uz 4,3%. Tas ir būtisks rādītājs, kas Eiropas Savienības valstīs ir noteikts kā viens no vērtēšanas kritērijiem par to, lai secinātu, cik droša ir situācija konkrētā valstī, jo ne vienmēr saslimstības dati var norādīt uz problēmu, kas daudzkārt ir atkarīgs no tā, cik testē un cik ir pozitīvi rezultāti, skaidroja Perevoščikovs.
"Četras personas no 100 testētiem pagājušajā nedēļā uzrādīja pozitīvu rezultātu," norādīja Perevoščikovs, piebilstot, ka liela daļa no tiem ir cilvēki, kuriem ir ģimenes ārsta nosūtījums testa veikšanai, vai arī cilvēki, kuriem nepieciešama plānveida stacionēšana, jo pirms tās ir veikta testēšana.
Tāpat tiek intensīvi testētas kontaktpersonas infekcijas skartos objektos, skaidroja epidemiologs.
"Redzam zināmu stabilizāciju pieauguma tendencē," kā pozitīvu aspektu izcēla Perevoščikovs. Kopumā Eiropas Savienībā un Latvijā pēdējo četru nedēļu laikā pieauguma tendence vidēji ir līdzīga – 40%.
Latvija joprojām ir starp tām valstīm, kur saslimstība ir viszemākā, neraugoties uz pieaugumu. Pirmdien kumulatīvais 14 dienu rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijai ir 140, kas joprojām ir divas vai vairāk reizes mazāk nekā vidēji ES, norādīja Perevoščikovs.
Pēdējā diennaktī veikti 2258 Covid-19 testi, reģistrēti 132 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī trīs nāves gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
