Kariņš iesaka apsvērt ārkārtējo situāciju; partneri atturīgi (plkst. 20.25)  (615)

Otrdien, 3. novembrī, paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde pulksten 13.

Valdība ikdienā turpina rūpīgi sekot līdzi Covid-19 izplatībai Latvijā, tādēļ valdības vadītājs otrdien ir sasaucis valdības ārkārtas sēdi kopā ar Krīzes vadības padomes sēdi, lai uzklausītu ekspertus un lemtu, ko tālāk vajadzētu darīt.

"Es pats vēroju, ka mūsu slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums varētu draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas kārtējie pakalpojumi kaut kādā veidā tiktu traucēti tieši pandēmijas dēļ," sacīja Kariņš.

Šī iemesla dēļ, kā arī, vērojot, ka Latvijā ne tikai turpina pieaugt saslimstība, bet arī pozitīvo testa rezultātu īpatsvars tagad stabili pārsniedz 4% dienā, un kas ir līmenis, ko visā Eiropā atzīst par līmeni, kad izplatība notiek nekontrolēti, Kariņš uzskata, ka ir pienācis laiks, ka ir jāizsver iespēja izsludināt valstī ārkārtējo situāciju.

"Tā, lai mēs varētu pieņemt tādus drošības mērus, ko šobrīd esošais likuma ietvars mums neļauj. Tāds lēmums nav vienpersonisks, tas ir valdības lēmums, kas būtu balstīts faktos un kopīgā analīzē, bet mans paša viedoklis ir tāds, ka mums vairs nav laika gaidīt. Mēs jau redzam, ka saslimstība turpina augt un ik dienas palielinās stacionēto pacientu skaits," teica Kariņš.

Viņš atzina, ka veselības aprūpes sistēma pārkārtojas, bet arī pārkārtošanai ir savas robežas. "Lai mēs nenonāktu situācijā, kādā ir citas valstis, kur pilnīgi nekontrolēti pandēmija pārņem visu, domāju, ka mums ir laiks, lai savlaicīgi pieņemtu šādu lēmumu un ietu straujākiem soļiem, lai darītu visu, lai savaldītu pandēmijas izplatību mūsu sabiedrībā," teica Kariņš. Viņš atkārtoti uzsver, ka koalīcijas sadarbības sanāksmes nav vieta, kur pieņem šādus lēmumus, jo to dara valdība, bet šāds ir viņa personīgais viedoklis.

Ministru prezidents arī uzsvēra, ka, ja valdība ietu uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu un stingrāku drošības pasākumu ieviešanu, tam ir jāiet roku rokā ar atbalsta sistēmas izveidi un ļoti skaidriem palīdzības pasākumiem iedzīvotājiem, kuri šo pasākumu rezultātā tiks ekonomiski skarti.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kādus tieši pasākumus valdība nevar ieviest bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas, Kariņš paskaidroja, ka, ja valdība izlemtu virzīties uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pēc pašas valdības apstiprinātās stratēģijas, tas nozīmētu "ieiet visaugstākā riska jeb sarkanajā zonā". Pēc esošā likuma, ko Saeima ir apstiprinājusi, valdībai pašlaik nepietiek pilnvaru, ja vajadzētu vēl vairāk ierobežot dažādas aktivitātes, skaidroja valdības vadītājs.

"Vēlreiz atkārtoju, ka rīt uzklausīsim ekspertus un apskatīsim slimnīcu kapacitātes prognozes, bet mans viedoklis ir tāds, ka, ja mēs ieietu stratēģijas ceturtajā riska zonā, tad mūsu esošais likuma ietvars nav pietiekams. Tāpēc būtu vajadzīgs izsludināt šādu stāvokli, lai sargātu cilvēku veselību un dzīvības un nodrošinātu mūsu veselības aprūpes sistēmas spēju turpināt sniegt kvalitatīvus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem," teica Kariņš.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par konkrētiem ierobežojumiem, ko valdība varētu ieviest, Kariņš atsaucās uz stratēģiju, tomēr konkrēti neminēja.

Tā kā pagaidām par konkrētiem ierobežojumiem netiek runāts un netika precīzi atbildēts uz jautājumu par ārkārtējās situācijas saistību ar papildu ierobežojumiem laikā, kad valstī spēkā ir jau virkne ierobežojumu bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas, "Delfi" jautāja Kariņam, vai ārkārtējā situācija būtu vairāk kā disciplinējošs līdzeklis sabiedrības uzvedībai, jo pavasarī tas tā nostrādāja.

Kariņš atkārtoja, ka ir pienācis laiks to nopietni izsvērt, un iemesls ir, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana vajadzīga tīri formāli, lai pieņemtu stingrākus mērus. Taču kā otru iemeslu Kariņš minēja, ka "pavasara pieredze mums pierāda vienu lietu – tad, kad mēs kā sabiedrība pieņemam kopīgu lēmumu strauji reaģēt, mēs spējam mainīt notikumu gaitu. Es vēroju, kas notiek valstī pēc valsts, kur nepieņem un atliek, nepieņem un atliek, līdz ir par vēlu, un ir jāiet uz ļoti drastiskiem mēriem, lai kaut kā censtos tikt ar situāciju galā".

"Mums Latvijā atšķirībā no citām valstīm uzliesmojuma vilnis atnāca nedaudz vēlāk, un rādītāji, lai arī tie ir augsti mūsu veselības aprūpes sistēmai, tie tomēr ir krietni zemāki nekā citās valstīs. Mums tagad vēl ir iespēja iedarbināt šādus mehānismus, pirms mēs esam situācijā, kur veselības aprūpes sistēma vienkārši nevar tikt galā. Situācija ir gana nopietna," teica Kariņš.

"To rāda kaut vai tas, kādā tempā pildās mūsu slimnīcu gultas ar Covid-19 pacientiem. Mēs redzam un zinām, ka mūsu sistēmas spēja palīdzēt šiem cilvēkiem ir ierobežota. Nav zāļu un nav vakcīnas pret šo vīrusu. Mediķi var tikai palīdzēt ar simptomiem un nespēj faktiski izārstēt. Tas ir tas frustrējošais mediķiem, un tas mums visiem kā sabiedrības locekļiem ir jāsaprot. Mēs redzam, ka tas uzliesmojums ir un ka viņš pats par sevi nepazūd. Tas ir tas iemesls, kāpēc es domāju, ka mums ir nopietni jāapsver iespēja spert vēl tālākus soļus, lai savaldītu šo situāciju. Kad mēs pavasarī to darījām, tam bija ļoti pozitīvs efekts, kas arī diezgan ātri iedarbojās," savu viedokli un atbildību pamatoja Ministru prezidents.

Koalīcijas citu partiju pārstāvji, kuri piedalījās sarunā ar žurnālistiem pēc sadarbības sanāksmes, diezgan atturīgi vērtēja ārkārtējās situācijas izsludināšanas vajadzību, norādot, ka vispirms būtiski uzklausīt ekspertu viedokli.

Nacionālās apvienības pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle teica, ka apvienības ministri izvērtēs ekspertu un profesionāļu sniegto informāciju un atbalstīs labāko risinājumu, lai varētu ieviest nepieciešamos pasākumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka tiks izvērtēts speciālistu viedoklis, tomēr šobrīd viņš nesaredzot, ka situācija "pārgājusi no oranžās uz sarkano zonu". Bordāns uzskata, ka sabiedrība būtu gatava ievērot vēl papildu drošības pasākumus, taču tā netiek pietiekami mudināta, tajā skaitā caur medijiem. "Tāpēc, manuprāt, nevajadzētu uzreiz steigties ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pirms neesam pietiekami informējuši sabiedrību un sagaidījuši sabiedrības adekvātu reakciju," uzskata Bordāns, piebilstot, ka ierobežojumu uztverei ir sava inerce. Ministru dara bažīgu ekonomikas pārlieka ierobežošana, steidzoties ārkārtas līdzekļiem.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzskata, ka vispirms jāuzklausa epidemiologi par saslimstības rādītāju pasliktināšanās iemesliem, un, saprotot iemeslus, var vērtēt, vai pieņemtie "instrumenti ir efektīvi". Ministrs pagaidām atturas paust viedokli par ārkārtējās situācijas nepieciešamību, piebilstot, ka lēmumiem jābūt loģiskiem, saprotamiem un viegli uztveramiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norādīja, ka pirmdien sadarbības sanāksmē netika pārrunāts jautājums, ka otrdien valdības sēdē būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju. Ministrs pauda pārliecību, ka premjera rīcībā ir vairāk informācijas, tāpēc viņš rosina šādas lietas. Pūce uzsvēra, ka otrdien tiks uzklausīti eksperti, kā arī atzina, ka iepriekš ticis spriests, ka ir vairāki ierobežojumi, kuru "iedarbināšanai" ir nepieciešama ārkārtējās situācijas izsludināšana, tomēr vienmēr esot vietā jautājums, vai tie ir tie ierobežojumi, kas tieši šobrīd jāievieš. Pūce norādīja, ka, lai ieviestu atbalsta mehānismus uzņēmējiem un palīdzību tiem, kurus skar ierobežojumi, nav vajadzīga ārkārtējā situācija, un to var izdarīt esošajā "tiesiskajā rāmī".

Valdības stratēģijas sasniedzamie mērķi ir apturēt infekcijas izplatību un panākt saslimstības rādītāju samazināšanos; novērst pārslodzi veselības aprūpei, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību; nodrošināt izglītības pieejamību bērniem, maksimāli nodrošinot klātienes izglītības procesus; nodrošināt piesardzības pasākumu sabalansētību ar ekonomisko aktivitāti.

Ļoti augsts risks jeb "sarkanā fāze" – saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem par 50% pārsniedz vidējo rādītāju ES; un/vai Covid-19 slimnieku skaits, kuriem nepieciešama hospitalizācija sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes; un/vai Mirstība no Covid-19 pārsniedz vidējo rādītāju ES.

Pulcēšanās (maksimāli iespējamais cilvēku skaits) iekštelpās un ārtelpās 50 cilvēki, organizēti publiski pasākumi nenotiek;

Privāti pasākumi (kāzas, bēres, jubilejas, svinības) nenotiek, izņemot bēres;

Kultūras vietas (muzeji, izstādes, bibliotēkas) - papildus tiek noteikts, ka notiek tikai grāmatu izsniegšana bibliotēkās;

Reliģiskās darbības norises vietas (baznīcas) pārtrauc darbību, dievkalpojumus raida attālināti;

Mutes un deguna aizsegu lietošana arī darba vietās;

Sabiedriskā ēdināšana izsniedz ēdienu tikai līdzņemšanai;

Tirdzniecības vietas – darbojas tikai pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas;

Amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi – nenotiek klātienes grupu nodarbības, individuālās nodarbības notiek, ievērojot 2 m distanci;

Interešu un profesionālās ievirzes izglītība (izņemot sportu) – nenotiek klātienes grupu nodarbības, individuālās nodarbības notiek, ievērojot 2 m distanci;

Bērnu nometnes nenotiek;

Pieaugušo profesionālā tālākizglītība – nenotiek klātienes nodarbības;

Izklaides vietas (diskotēkas, nakts klubi, bāri, restorāni, kazino) pārtrauc darbību;

Aktīvās atpūtas vietas (akvaparki, baseini, batutu parki, piedzīvojumu takas, bērnu izklaides vietas) pārtrauc darbību;

Sporta treniņi – papildus tiek noteikts, ka notiek tikai ārtelpās, grupas lielumam nepārsniedzot 20 cilvēkus un ievērojot 2 m distanci. Iekštelpās tikai pieaugušo izlašu LOV, LPV un profesionālu sportistu (līgums ar atlīdzību) treniņi kontrolētā veidā;

Sporta sacensības – nenotiek, izņemot augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības olimpiskajos sporta veidos pieaugušajiem bez skatītājiem, kontrolētā veidā;

Sporta treniņi fitnesa un trenažieru zālēs, iekštelpu sporta klubos pārtrauc darbību;

Sporta bāzes – iekštelpu sporta bāzes pārtrauc darbību. Iespējami izņēmumi Latvijas pieaugušo izlašu, LOV, LPV un profesionālu sportistu treniņu nodrošināšanai kontrolētā veidā;

Pirmskolas – darbojas dežūrgrupas un obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei (izglītības apguves procesa ietvaros nelieto mutes un deguna aizsegu);

Vispārējās izglītības 1-.6.kl – papildus nosaka, ka izglītības process notiek tikai vienas klases ietvaros, daļēji attālinātas mācības (izglītības apguves procesa ietvaros nelieto mutes un deguna aizsegu);

Vispārējās izglītības 7.-12.kl – attālinātas mācības;

Speciālās izglītības iestādes – izglītības process tiek organizēts atbilstoši administratīvās teritorijas pašvaldības lēmumam;

Profesionālās izglītības iestādes – daļēji attālinātas mācības;

Augstskolas – daļēji attālinātas studijas;

Valsts un pašvaldību pakalpojumi maksimāli tiek sniegti attālināti;

Tiesu procesi – tiesas sēdes klātienē notiek tikai neatliekamos gadījumos. Tiek paplašināta rakstveida procesu un attālināto procesu izmantošana. Ieslodzītos uz tiesu nekonvojē. Tiesas pakalpojumi pieejami tikai attālināti;

Darba vietas – maksimāli attālinātais darbs bet klātienē ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus;

Sociālās aprūpes centros nenotiek apmeklētāju vizītes;

Slimnīcas – nenotiek apmeklējumi, ierobežoti ambulatorie pakalpojumi (izņemot smagi slimiem vai paliatīviem pacientiem atbilstoši slimnīcas stingri noteiktajiem ierobežojumiem). Ierobežoti ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi. Hospitalizācijas plāna izmaiņas – reģionālās slimnīcas pārprofilē savas gultas, pacienti tiek novirzīti uz zemāka līmeņa slimnīcām. NMPD izsaukumi var tikt atteikti un pacienti nodoti ģimenes ārstu uzraudzībai;

Ambulatorās ārstniecības iestādes – ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu stingra ierobežošana (izņemot neatliekamā palīdzība, ģimenes ārstu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, pakalpojumi, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību (tai skaitā zaļais koridors) u.c;

Laboratoriskās izmeklēšanas testu apjoms – līdz sasniedz laboratoriju maksimālo kapacitāti – 6000 vidēji dienā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī ārkārtējā situācija jau bija izsludināta no 12. marta līdz 9. jūnijam.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam. Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu redzama infekcijas izplatības stabilizācija, tāpēc ierobežojošos pasākumus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieteiktu stiprināt, pirmdien ziņoja aģentūra LETA.

Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu nepieciešamība.

Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.

Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.

SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.

Perevoščikovs uzsvēra, ka nebūtu pieļaujama turpmāka slimības izplatīšanās, ko var novērot kaimiņvalstīs, un, viņaprāt, pašreizējā situācija neliecina par situācijas stabilizāciju.

Tāpat viņš norādīja, ka nav iespējams noteikt, vai pasākumi ir pietiekami, ja cilvēki tos ne vienmēr ievēro. Pēc viņa domām, ja pasākumi tiktu ievēroti tāpat kā pavasarī - slimībai nebūtu izredzes izplatīties tik strauji, ka to nevar kontrolēt.

"Pasākumu neievērošana, kas notiek pašreiz, neliecina, ka noteiktie pasākumi nav efektīvi. Tie prasa noteikt kaut kādus papildu ierobežojumus, lai slimība neizplatītos tik strauji, kur kā vairākās valstīs Eiropas Savienībā situācija paliek nekontrolējama," teica Perevoščikovs. Pēc viņa paustā, lokdauni un karantīnas pasākumi ārzemēs notiek tāpēc, ka cilvēki neievēro noteiktos drošības pasākumus.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 2258 Covid-19 testi, reģistrēti 132 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī trīs nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Divi mirušie bijuši vecuma grupā no 70 līdz 75 gadiem, bet viena persona vecuma grupā no 60 līdz 65 gadiem.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 5,8%.

Latvijā kopā saslimušas 6268 personas un 1406 izveseļojušās.