Sanfrancisko pilsētā cilvēki ļoti aktīvi devušies pie vēlēšanu urnām iepriekšējā balsošanā, kā arī aktīvi balsojuši pa pastu.
"Pie un ap iecirkņiem viss bija mierīgi, tomēr pilsēta sākusi gatavoties iespējamiem nemieriem. Mums jau ir pieredze, ka, ja sākas nemieri, tad tiek izdemolēti un izlaupīti veikali, tāpēc jau laicīgi daudzi no tiem nosegti ar finieru plāksnēm. Visa pilsēta izskatās tāda kā aizbarikādēta. Tas ir kaut kas negaidīts un neredzēts, ja salīdzina ar iepriekšējām vēlēšanām," viņa sacīja.
Žurnāliste pauž, ka tā nodrošinās vairums pilsētu ASV: "Ne tikai Sanfrancisko, bet arī Losandželosa. Jādomā, ka Austrumkrastā Ņujorka dara to pašu. Viedokļi diemžēl ir pārāk radikalizēti. Kaut kā liekas, ka cilvēki domā, ka savas dusmas izgāžot uz mājām un veikaliem, tad tas varētu kaut ko pēkšņi mainīt."
Kaliforniju ierasti ieskaita pie demokrātiskā atbalstītāju flanga. Vai sajūta uz vietas ir tādi pati?
"Kalifornija tradicionāli ir demokrātu stiprā citadele. Kā zināms, Baidena paredzamā viceprezidente Kamala Harisa ir dzimusi Kalifornijā, viņa ir vēlēta senatore. Nensija Pelosi, kas ir ASV Pārstāvju palātas spīkere , arī nāk no Kalifornijas, mūsu gubernators Gevins Ņūsoms ir demokrāts, visi lielāko pilsētu mēri ir no Demokrātiskās partijas. Kalifornija ir stiprs demokrātu atbalsta punkts. Un tomēr, ne gluži tā tas ir pilnīgi visās Kalifornijas vietās un nostūros. Te ir arī pietiekami liels republikāņu atbalsts. Kas ir interesanti, man ir republikāņu draugi, kas tradicionāli balso par savu partiju, bet šogad ir mainījuši savu pozīciju, jo neatbalsta prezidenta Trampa pozīciju. Protams, ir ļoti daudz republikāņu, kas ļoti aktīvi atbalsta prezidentu."
Zoldnere kā piemēru min, ka svētdien Sanfrancisko apkārtnē manīta ap 300 metriem gara automašīnu kolona, kas devusies Trampa atbalsta braucienā. "Šis brauciens apstājās pilsētiņā, kurā dzīvo daudz melnādaino amerikāņu. Bija tāda diezgan nepatīkama konfrontācija, jo šie cilvēki, kuri tur dzīvo, bija diezgan pārsteigti par tādu viņiem nedraudzīgas kolonas ierašanos. Konfrontācija neizvērtās par ļoti lielu problēmu, bet tomēr – tas bija nepatīkami."
Viņa arī atgādina, ka Trampam Silīcija ielejā ir ļoti stiprs atbalsts turīgu cilvēku vidū. "Delfi" jau vēstīja, ka pēdējo četru gadu laikā Trampa prezidentūras laikā bagātākie valsts cilvēki kļuvuši vēl turīgāki. "Apmēram pirms gada viņš bija ieradies tādās kā pirmsvēlēšanu vakariņās, kas gan nebija plaši izsludinātās. Prezidentam atbalsts te ir. Un, lai gan balsu skaits nosliecas par labu demokrātiskajam kandidātam, tomēr mēs nevaram teikt, ka visi esam vienā krāsā nokrāsoti."
Kāda ir skaidrība par rezultātu sagaidīšanu?
"Visā Kalifornijā ļoti liela daļa iedzīvotāju ir novēlējusi jau iepriekš, tomēr ir diezgan liela neskaidrība. Daudzi nobalsojuši pa pastu. Te tas vienmēr ir bijis ļoti populāri. Mūsu ģimenē tā ir ierasta vēlēšanas metode. Bet šogad savas aploksnes mēs nemetām pastā, jo ar pastu arī ir visādi jautājumi, mēs savas aploksnes aiznesām uz īpašām kastēm, kas ir noliktas pie īpašiem iecirkņiem un domātas tikai vēlēšanu aploksnēm. Jau tagad Kalifornijā cilvēki strādā, lai atvērtu šīs iepriekšējās balsošanas aploksnes un tās tagad apstrādā, lai rezultāti būtu pēc iespējas ātrāk. Aprēķins ir tāds, ka līdz šim 3. novembra rītam (pēc Sanfrancisko laika) nobalsojuši jau apmēram 60% vēlētāju. Tas nozīmē, ka vēl veseli 40% balsos šodien. Jā, ir jautājums, vai mēs uzzināsim vēlēšanu rezultātus jau rīt no rīta, – es domāju, ka nē. Kalifornija tomēr nav vienīgais štats, tas vienkārši ir ārkārtīgi labi organizēts. Citās pavalstīs vēlēšanu process varētu iet ilgāk."
Kāpēc žurnālistei ir bažas par pastu? "Galvenās bažas, ka tas varētu noklīst, ka varētu būt kādi nedraudzīgi pastnieki, kas arī ir dzirdēts, ka vienkārši, iespējams, ņem un izmet pastu ārā. Lai gan Amerikas pasts ir viens no visdrošākajiem pastiem pasaulē un Amerika ar to lepojas. Es ļoti ceru, ka tām šaubām, kas publikā tiek sētas, nav pamata un ka tās nav reālas. Nedomāju, ka tas palīdz vēlēšanu procesam."
Atbildot uz jautājumu, kas, viņasprāt, šīs šaubas sēj, Zoldnere sacīja: "Esam dzirdējuši to no medijiem, kas atreferē augstu amatpersonu izteikumus, kas atreferē arī prezidenta Trampa izteikumus. Tomēr, kā mēs zinām, tagad bieži ir grūti noteikt, kurš runā taisnību, kā arī, kuri atreferējumi ir taisnīgi un precīzi. Ir svarīgi uzticēties drošiem medijiem. Citādi publika tiek atstāta šaubās, neziņā, nesaprašanā, un tad katrs sāk visas šīs lietas iztulkot pēc savas saprašanas. Un cik cilvēku, tik arī saprašanas. Un beigu beigās rodas ļoti neskaidra situācijas, kas noved pie konfrontācijas."
Viņa sarunas beigās rezumē, ka Kalifornijā interese par vēlēšanām ir ļoti augsta, taču politiskā sašķeltība paliek arvien ievērojamāka. "Cilvēki dzīvo vairāk vai mazāk savos politiskajos burbuļos. Politiskā neiecietība ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Ja jums ir draugi, par kuriem jūs ziniet, ka viņi ir vienas vai otras partijas aizstāvji un balsotāji un jūs gribat šīs draudzības saites saglabāt, bet jūs nevarat asociēties ar viņu politiskajiem uzskatiem, tad visdrošākais ir par šo tematu vispār nerunāt un nepieminēt. To arī daudzi tā dara. Savukārt, ja jūs runājat par politiku, tad izskatās tā, ka tas piemērotākais draugu loks varētu būt tas, ar ko jūs asociējat savus politiskos uzskatus, šī lielā neiecietība sašķel sabiedrību."
"Tas ir visai apbrīnojami, ka vienai cilvēku daļai šī neiecietība patīk, un tā viņiem liek justies nozīmīgākiem un spēcīgākiem. Tā ir tāda kā šīs politiskās neiecietības demonstrēšana. Lai gan mums var būt dažādi uzskati, būtu laiks šo politisko radikālismu mazināt un vienot sabiedrību. Vienota sabiedrība ir nākošā prezidenta galvenais uzdevums," uzskata žurnāliste.