Komisija noraida priekšlikumu par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā; būs jāskata Saeimā  (105)

Tomēr Saeimas Kārtības rullis gadījumos, kad atbildīgā komisija neatbalsta deputātu iesniegta likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē, dod iesniedzējiem tiesības vērsties pie Saeimas Prezidija un lūgt iekļaut darba kārtībā likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Viens no iesniedzējiem, kas arī uzstājās komisijas sēdē, Rihards Kols (NA) sarunā ar "Delfi" pēc komisijas sēdes apstiprināja, ka šī iespēja tiks izmantota, un, ja Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīs likumprojektu, tad uz nākamo lasījumu tiks iesniegti precizējumi.

Kols atzīst, ka zināmi precizējumi ir nepieciešami, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadījumā, jo uz nepilnībām likumprojektā tika norādīts arī diskusijā komisijas sēdē. Deputāts arī atzina, ka nebija lolojis ilūzijas, ka, ņemot vērā Saeimas komisijas sastāvu, tā varētu atbalstīt likuma grozījumu.

Līdz ar to tuvākajā laikā Saeimas sēdē varētu būt gaidāmas plašākas debates par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Likumprojektu "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" desmit deputāti iesniedza Saeimā 26. augustā vēl Rīgas domes vēlēšanu kampaņas laikā, kad vairākas partijas aktīvi veica aģitāciju divās valodās.

Saeima par likumprojekta nodošanu komisijai lēma 3. septembrī, un, lai gan tajā brīdī debatēs varēja uzstāties tikai viens deputāts par un viens pret, no savstarpējās saziņas sociālajos tīklos bija skaidri nolasāmas iekšējās nesaskaņas koalīcijas partiju starpā šajā jautājumā. Tobrīd par nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti no NA, JKP, ZZS un "Jaunās Vienotības", bet pret bija 43 no "Saskaņas", "Attīstībai/Par" un "KPV LV".

Līdzīgs balsu sadalījums bija arī tagad, 4. novembrī, komisijas sēdē, lai gan Viktors Valainis (ZZS), atsaucoties uz nepieciešamību konsultēties ar frakciju, atturējās, un atturējās arī komisijas vadītāja Inga Goldberga (S), bet Aldis Adamovičs (JV) balsošanas brīdī komisijas sēdē nepiedalījās. Par balsoja Janīna Kursīte-Pakule (NA) un Uldis Budriķis (JKP), bet pret likumprojektu nobalsoja Regīna Ločmele (S), Dace Bluķe (AP), Artūrs Toms Plešs (AP), Ēriks Pucens (KPV LV) un Karīna Sprūde.

Iesniegtais likumprojekts paredz noteikt, ka "priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā", un ka šāds grozījums stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Kā zināms, nākamā gada jūnijā ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas, izņemot Rīgā, līdz ar to šis grozījums attiektos jau uz šīm vēlēšanām.

Laikā, pirms Saeimas atbildīgā komisija nonāca līdz likumprojekta izskatīšanai pirms pirmā lasījuma, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) jau saņēmusi EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Kristofa Kampa vēstuli, kurā viņš aicina nepieņemt minēto grozījumu. "Lai gan valsts valodas lietojuma veicināšana, tostarp tās lietojums vēlēšanu kontekstā, ir veiksmīgas sabiedrības integrācijas pamatā, tikpat svarīgi ir nodrošināt, ka integrācija neaizskar mazākumtautību valodu tiesības, kuru aizsardzību paredz Latvijas parakstīto starptautisko tiesību dokumentu, kā arī saskaņotas un visaptverošas integrācijas politikas prasības. Starptautiskie standarti nodrošina nacionālo minoritāšu tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju dzimtajā valodā," raksta komisārs.

Atsaukšanās uz šo vēstuli bija vērojama arī komisijas sēdē, tiesa, ar pretēju argumentāciju. Daži to minēja kā apstiprinājumu tam, ka šādi jauni ierobežojumi nav nosakāmi, kamēr Rihards Kols pauda izbrīnu par komisāra bezprecedenta aktivitāti, pievēršoties šim jautājumam jau tik agrīnā izskatīšanas Saeimā stadijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē bija pieaicināta virkne pārstāvju no dažādām institūcijām, kas pauda savu vērtējumu par piedāvātajām likuma izmaiņām. No uzklausītajiem ekspertiem tikai Tieslietu ministrijas un tās pakļautībā esošā Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji pauda atbalstu grozījumam un neparedzēja problēmas to ieviešanā, VVC uzņemoties valodas lietojuma pārbaudi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kas uzrauga partiju tēriņus, pārstāve Anna Aļošina sacīja, ka nav saprotams, kāda ir biroja loma šo grozījumu īstenošanas uzraudzībā un kā tie skars tā saucamo trešo personu aģitāciju. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Dita Ciemiņa norādīja uz dažām tehniskām detaļām, kas būtu precizējamas likumprojekta pieņemšanas gaitā, jo, piemēram, nākamgad sabiedriskie mediji būs pametuši reklāmas tirgu, kā arī norādīja uz bīstamību, ka līdz ar šāda grozījuma izdarīšanu varētu palielināties slēptās reklāmas mēģinājumu gadījumi.

Virkne iebildumu pret likumprojektu bija Tiesībsarga birojam, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam. Tajā skaitā arī atsaukšanās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pret Turcijas rīcību, kriminalizējot vēlēšanu aģitāciju kurdu mazākumtautības valodā.

Rihards Kols gan norādīja, ka Latvijas gadījums atšķiras no Turcijas, jo netiek paredzēta krimināla atbildība par citas valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Turklāt Kols minēja piemēru, ka līdzīga likuma norma, kāda tagad tiek piedāvāta Latvijā, jau kopš 2009. gada ir spēkā Bulgārijā, un 11 gadu laikā tai nekādas sankcijas nav piemērotas.

Kolam kā iesniedzēju pārstāvim, uzstājoties Saeimas komisijā, bija jāatbild uz virkni jautājumu un bažām, kas izskanēja par iespējamu sabiedrības šķelšanu, indivīdu savstarpējas saziņas tiesību ierobežošanu, vēlētāju aktivitātes mazināšanu un citām iespējami negatīvām sekām.

Kols uzsvēra, ka šis grozījums neattiecas uz priekšvēlēšanu pasākumiem vai kandidātu individuālām sarunām ar vēlētājiem, bet tikai uz reklāmas un aģitācijas materiāliem, kas iekļauti izdevumu limitā. Par zemo aktivitāti, tajā skaitā pieminot pēdējās Rīgas domes vēlēšanās, Kols teica, ka tam ir citi iemesli, jo aģitēt varēja visās valodās, bet, "vai tas vairoja aktivitāti"?

Kopumā Kols uzsvēra, ka likuma grozījums ir paredzēts, lai nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas lietojumu sabiedrībā un nestiprinātu divkopienu valsts veidošanu. Kols minēja arī vairāku citu Eiropas Savienības valstu pieredzi priekšvēlēšanu aģitācijas jomā, kur nacionāla līmeņa vēlēšanās tā notiek tikai valsts valodā.

Savukārt Viktors Valainis (ZZS) rosināja, ka varētu precizēt un noteikt, ka šādus valodas lietojuma ierobežojumus attiecina tikai uz to aģitācijas daļu, kas tiek apmaksāta no valsts finansējuma partijām. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris gan iebilda, jo valsts budžeta ieņēmumi veidojas no visu nodokļu maksātāju iemaksātā, tajā skaitā arī no tiem, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc šāda sasaistīšana nebūtu pareiza.

Lai arī Saeimas Juridiskā biroja un citu institūciju pārstāvji norādīja uz iespējamu tiesību ierobežojumu šādu grozījumu gadījumā Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un var šeit piedalīties Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tomēr politiķu starpā vairāk izvērtās diskusija par valsts valodas lietošanas un attieksmes pret to jautājumiem atjaunotās Latvijas valsts vēsturē.

Regīna Ločmele (S) pārmeta, ka valsts no sava budžeta ne šogad, ne nākamgad neesot atvēlējusi ne centa, lai cilvēki, kas neprot latviešu valodu, varētu to mācīties, kā arī norādīja, ka no visiem Latvijas pilsoņiem nemaz nevar prasīt latviešu valodas zināšanas, jo daļa to saņēmuši mantojumā no vecvecākiem pirmskara Latvijā, un šajā procesā latviešu valodas zināšanas nav bijis obligāts kritērijs. Ločmele neslēpa bažas par sabiedrības šķelšanu, pieņemot šo grozījumu.

Janīna Kursīte-Pakule (NA) uz to norādīja, ka ilgus gadus kopš pagājušā gada 90. gadiem ir piešķirts daudz līdzekļu valsts valodas apguvei, un retoriski vaicāja, cik ilgi vēl tas būtu jādara? "Es to uztveru kā dabisku iespēju veikt vēlēšanu aģitāciju valsts valodā. Vai tad aģitācija valsts valodā un saziņa ar visu sabiedrību kopumā valsts valodā var būt šķelšana?" sacīja Kursīte.

"Attīstībai/Par" abi pārstāvji komisijā – Dace Bluķe un Artūrs Toms Plešs – norādīja, ka šādas izmaiņas neveicinās sabiedrība saliedētību un valsts valodas labāku apgūšanu. Valodas mācīšanos var veicināt citādā veidā, norādīja deputāti, paužot bažas par šo grozījumu negatīvo ietekmi uz vēlētāju izvēles iespējām un pašu partiju izvēli, kā sazināties ar saviem vēlētājiem.