'Ar visiem esmu gatavs sadarboties' – Kariņš turpinās strādāt ar Viņķeli  (98)

Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai saskata iespēja turpmāk sastrādāties ar veselības ministri, Kariņš sacīja, ka "galvenais ir tas, ka valdība vienojas par skaidru un izlēmīgu rīcību".

"Šī pandēmija izplatās neatkarīgi no tā, ko kāds par šo vīrusu domā vai nedomā. Vakar saslimšanas rekords un šodien atkal rekords. Mums cilvēki tiek stacionēti, un diemžēl cilvēki arī mirst. Nav skaidra priekšraksta, ko mūsu vai kādai citai valdībai darīt. Mēs varam skatīties pa pasauli, meklēt labākos piemērus un skatīties, kā tos labāk piemērot mūsu situācijā. Galvenais ir kopīgais darbs. Mums skaidra stratēģija ir. Mēs kā vienmēr uzklausīsim mūsu dažādos ekspertus – veselības aprūpes dažādo nozaru pārstāvjus –, kas sniegs mums ieskatu ar situāciju kopumā. No tā mums būs jāizdara secinājumi un jāpieņem atbilstošs lēmums. Tas ir tas galvenais, uz ko es koncentrējos – ka mēs darām visu, kas iespējams, lai tomēr apturētu šo pandēmiju. Ja mēs nerīkojamies pietiekami strauji, varam nonākt situācijā, kurā ir viena otra ne tik maza Eiropas Savienības dalībvalsts, kur situācija ir pilnībā nekontrolēta ar ļoti plašām negatīvām sekām. Jo ilgāk mēs gaidām, jo iespējams prognozēt, ka mums arī būs grūtāk. Tātad visi vienoti, sperot soli uz priekšu un, protams, arī skaidrojot sabiedrībai, ko mēs darām," teica Kariņš.

Tomēr uz atkārtoti uzdotu tādu pašu jautājumu Kariņš atbildēja, ka pēc viņa domām "valdībā, šodien izskatot valsts budžetu un vakar septiņas stundas diskutējot priekšlikumus budžetam, mēs esam atkal un atkal pierādījuši, ka domu dažādība nav nekas slikts. Galvenais ir vienoties par kopīgo rezultātu. Vakar diskusijā par budžetu bija domu dažādība un reizēm arī emocionāla domu dažādība, bet šodien, kad nonācām pie lemšanas, varējām vienoti iziet visam cauri un vienoti arī atbalstīt. Šādā pašā veidā, domāju, mēs turpināsim arī pandēmijas sakarā, un ar visiem esmu sadarbojies un esmu gatavs sadarboties".

Jau vēstīts, ka Kariņš intervijā "Ir" uzsvēra, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. "Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," atzina Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Pēc šiem Kariņa izteikumiem vairāki ministres partijas biedri Kariņam sociālajos tīklos pārmeta "atkāpšanos no principiem" un atgādināja, ka ministres lēmumi tiekot pieņemti, ieklausoties ekspertos.

Kā norādīja Kariņš, 8. oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpa valdības vadītājs.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ierakstā savā personīgajā blogā ir paudusi gatavību turpināt strādāt komandā ar pārējiem valdības locekļiem. Ieraksts tapis pēc tam, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) intervijā žurnālam "Ir" pārmeta ministrei tempa trūkumu, risinot jautājumus, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu.

Ministre savā blogā norāda, ka pašlaik pats galvenais krīzes vadībā ir ekspertīze, komanda un vienotība.

"Mēs ar kolēģiem apvienībā "Attīstībai/Par!" esam dažbrīd sakostiem zobiem situšies, lai palīdzētu skaidrot, pamatot un uzlabot Kariņa-Reira nodokļu grozījumus (kuri, mūsuprāt, ne vienmēr ir bijuši izcili skaidri, pamatoti un taisnīgi). Mēs esam pacietīgi klausījušies un iecietīgi izturējušies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm," raksta ministre.

Tāpat Viņķele norāda, ka "pirmajā Covid-19 cēlienā pavasarī" komandas darbs bijis pašsaprotams, kas novedis pie veiksmīgas infekcijas izplatības ierobežošanas, taču, pienākot vasarai, iestājis atslābums.

Ministre uzsver, ka Covid-19 krīzes vadības grupa turpinājusi darbu. Ticis strādāts pie kompleksiem risinājumiem, kas iesniegti premjeram izvērtēšanai.

Politiķe savā ierakstā izceļ, ka Covid-19 krīze ir daudz plašāka nekā epidemioloģiska. "Ja ekspertu ieteikto drošības un ierobežojošos pasākumus, kas daļu Latvijas iedzīvotāju atstāj bez iztikas kādu brīdi, nepapildina ar laikus un pareizi veidotiem atbalsta mehānismiem, sabiedrības līdzdalība būs mazāka. Vasara bija jāpavada vadītā un koordinētā izmantoto dīkstāves mehānismu kļūdu analīzē un jāgatavo atbalsta pasākumus pa nozarēm," raksta Viņķele.

Attiecīgi, viņas ieskatā, lēmumu pieņemšanas kļūda bijusi tieši fakts, ka lēmumu pieņēmēji nespēj "iekāpt to iedzīvotāju kurpēs", kuri pamatoti uztraucas par savu iztiku.