'Dīkstāves pabalstus rēķinās vismaz no minimālas algas' – valdība mācījusies no pavasara pieredzes  (138)

Ministrs pastāstīja, ka ceturtdien jeb dienu pirms tam, kad valdība pēc Krīzes vadības padomes ieteikuma gatavojas lemt par stingrākiem ierobežojumiem un iespējamu ārkārtējās situācijas valstī izsludināšanu, uz pirmo sēdi pulcējās nesen atjaunotā ekonomikas un nodarbinātības atbalsta darba grupa. Sēdes laikā tika pārrunāta Covid-19 izplatības ierobežojumu ietekme uz nozarēm uzņēmējdarbībā.

"Ja gadījumā būs nepieciešama palīdzības sniegšana, tad mēs šajā posmā atšķirībā no pavasara varēsim jau vienlaikus ar ierobežojumiem nodrošināt atbalsta sistēmu. Tas ir iespējams, ņemot vērā no marta līdz maijam uzkrāto pieredzi. Pirms tam tik lielas palīdzības sniegšanas pieredzes nav bijis nevienā valstī. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas uzsāka sniegt palīdzību, jo jau desmitajā dienā pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas notika pirmās transakcijas. Patreiz mēs palīdzību izmantosim mērķēti gan sektorāli, gan pa nozarēm, ja tiks slēgtas kādas nozares vai būs kādi ierobežojumi," teica Reirs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Reirs paskaidroja, ka atbalsta mehānismi būs pieejami, ja būs ieviesti ierobežojumi, neatkarīgi no tā, vai valdība piektdien izsludinās ārkārtējo situāciju. "Ja ir ieviesti ierobežojumi, mums cilvēkiem ir jāpalīdz. Rītdienas sēdē par atbalstu gan netiks lemts, jo to vienā sēdē praktiski nevar izdarīt. Darba devējs pirmās izmaksas par novembri veic decembra sākumā. Līdz ar to mums ir pietiekami laiks, lai detalizēti izstrādātu palīdzības paketi. Turklāt nebūs jau tikai viena veida palīdzība, jo daļa uzņēmumu būs dīkstāvē, bet daļa turpinās strādāt, piemēram, sabiedriskā ēdināšana turpinās gatavot produkciju līdzņemšanai," paredz ministrs.

Reirs, pirms valdība nav lēmusi par jauniem papildu ierobežojumiem, vēl atturējās lēst, kādas darbinieku un uzņēmumu kategorijas paliks bez ienākumiem. "Mēs grupā lēmām tā, ka mums ir universālas lietas – dīkstāves pabalsts, subsidētās darba vietas un pabalsti atkarībā no nozares un apjoma arī uzņēmējiem. Līdz ar to mēs to piemērosim tad, kad būs zināmas nozares," paskaidroja ministrs.

Viņš atzina, ka darba grupā bijušas nopietnas diskusijas, vai ir nepieciešams dīkstāves pabalsts vai subsidētās darba vietas. "Man atbilde ir gan, gan, jo, ja mēs pilnībā pārtraucam kādas nozares darbu uz laiku, tad uzņēmējam nav naudas līdzmaksājumiem, un līdz ar to mums ir jāuzņemas atbildība par to, lai cilvēkiem būtu iztikas līdzekļi," uzsvēra ministrs.

Ņemot vērā, ka Saeimā jau pirmajā lasījumā ir apstiprināta budžeta pakete, kurā paredzēts no nākamā gada 1. jūlija ieviest minimālās sociālās iemaksas, tas nozīmē, ka cilvēki turpmāk būs vismaz ar minimālām sociālām garantijām. "Tāpēc atšķirībā no pavasarī sniegtās palīdzības šī otrā posma palīdzību projektēsim, vadoties pēc šī likuma. Tas nozīmē, kas tiks sniegts pabalsts vismaz minimālās algas apjomā, bet, ja cilvēks pelna vairāk, tad arī vairāk. Viennozīmīgi būs arī ierobežojumi jeb griesti šim pabalstam, kā tas bija pavasarī un ir arī citās valstīs," skaidroja Reirs.

Tādu lēmumu viņš pamatoja ar to, lai nenonāktu tādā situācijā, ka daudziem cilvēkiem, par kuriem netika maksātas sociālās iemaksas, bija jāveido ļoti sarežģīti mehānismi. "Tagad mēs prezumēsim, ka, no nākamā gada 1. jūlija stājoties spēkā minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtībai, cilvēki, kam nav šādu iemaksu, tomēr saņems palīdzību minimālo sociālo iemaksu apjomā. Domāju, ka tas ir pareizs solis, un tāds būs piedāvājums no Finanšu ministrijas. Domāju, ka darba grupa šo atbalstīs," sacīja Reirs.

"Mēs pieņemsim, ka minimālā alga valstī ir 430 eiro, un no šīs summas aprēķinās dīkstāves pabalstu, neatkarīgi no tā, cik iemaksātas par šo darbinieku sociālās iemaksas. Mums nav laika gaidīt gadu, kamēr sāks darboties tā sociālā aizsardzība visiem, kas jau Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināta, jo katram apdrošināšanas veidam ir savs kvalifikācijas periods, un mēs to izlaidīsim un prezumēsim, ka cilvēki ir sociāli apdrošināti vismaz minimālā līmenī, pat ja apdrošināšana viņiem ir zem minimālās algas," teica ministrs.

Vēl nav noteikts apjoms pabalstam, lai gan pavasarī tas bija, piemēram, 70% no atalgojuma, tāpēc Reirs nevarēja pateikt konkrētu summu, bet, tiem, kam ir mazāka alga par minimālo, tiks rēķināts no minimālās algas. Gadījumā, ja vajadzēs, tiks atjaunots arī dīkstāves palīdzības pabalsts, kas attiecas uz cilvēkiem, kas nav nekad maksājuši nodokļus vai strādājuši algotu darbu.

"Esam diskutējuši, bet vēl nav lēmuma par slimības lapām. Kā zināms, ar Covid-19 saistītos gadījumos valsts ir uzņēmusies tā saucamās B slimības lapas, ko parasti apmaksā valsts no desmitās dienas, izsniegt tās no pirmās dienas, bet apmaksu likums paredz veikt no otrās dienas. Tātad cilvēki zaudē šo vienu dienu, un krīzes apstākļos tas var būt ļoti svarīgi. Līdz ar to mēs pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma gribam atrisināt šo problēmu, lai darbiniekiem tiek apmaksātas slimības lapas jau no pirmās dienas. Covid-19 gadījumā tas varētu būt plus viena diena, bet gadījumos ar respiratorām saslimšanām valsts varētu uzņemties pirmās dienas apmaksu, no otrās līdz devītajai dienai uzņēmējs, kā tas jau ir likumā, bet no desmitās atkal valsts. Līdz ar to mēs atrisinām situāciju, ka cilvēki zaudē finansiāli un baidās apmeklēt ārstu, lai paņemtu slimības lapu kaut vai uz to vienu dienu, jo viņi finansiāli zaudē," sacīja ministrs.

Atšķirībā no iepriekšējā perioda tiek domāts arī par palīdzību uzņēmumiem, nevis tikai darbiniekiem, jo neviens nav atcēlis komunālos maksājumus, īres maksas un citus obligātos maksājumus, kas ir uz uzņēmumu pleciem. "Šeit mēs meklēsim apjomu un veidu, ar kuru varam palīdzēt. Būs uzņēmējiem arī savi līdzekļi jāiegulda, bet ar daļu valsts palīdzēs. Vēl viena svarīga lieta, ka tiem uzņēmumiem, un it īpaši nozīmīgiem eksportējošiem uzņēmumiem, kuru darbība būs traucēta Covid-19 dēļ, mēs domāsim par pabalstu uzņēmumiem vai strādājošajiem. Tas būs vēl viens jauns pabalsta veids, kāda nebija pavasarī. Vērsts tieši uz eksportspējas un konkurētspējas saglabāšanu, un,lai neciestu uzņēmumi tā dēļ, ka darbinieku slimības dēļ ir apstājusies ražošana," skaidroja finanšu ministrs.