'Apturēt migrāciju; premjeram vadīt veselības nozari' – partijas steidz ar priekšlikumiem Covid-19 ierobežošanai  (139)

Lai gan masu medijos publicēta dažāda neoficiāla informācija par gaidāmajiem ierobežojumiem, ceturtdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atturējās prognozēt, kādi lēmumi tieši tiks pieņemti piektdien.

Piektdien, 6. novembrī, kad Ministru kabinets pulcējies uz kopsēdi ar Krīzes vadības padomi, lai lemtu par ārkārtējās situācija izsludināšanas nepieciešamību, Nacionālā apvienība izplatījusi paziņojumu, aicinot Ministru kabinetu "apturēt migrāciju no ārvalstīm, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un nebūtu jāievieš ļoti strikti ierobežojumi vietējā mērogā".

"Jau ilgstoši esam uzsvēruši, ka ir jāierobežo cilvēku iebraukšana no vīrusa skartajām valstīm, jo tas ļauj infekcijai tālāk izplatīties Latvijā. Pavasarī mēs šo vīrusu jau bijām uzveikuši, un Latvijas cīņa ar vīrusu tika uzskatīta par veiksmīgu. Taču nepārdomāti un lēni lēmumi, ko jau esam kritizējuši, ir saasinājuši situāciju līdz iepriekš neredzētai infekcijas izplatībai," paziņojumā uzsver Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Nacionālās apvienības ieskatā valdība līdz šim nav gana nopietni apzinājusies, cik svarīgs faktors Covid-19 izplatībā Latvijā ir draudi no citām valstīm, ko infekcija skārusi plašāk un no kurām turpina ieceļot cilvēki. "Ceturtdienas vakarā Latvijas Televīzijā uz šo aspektu norādīja arī profesors un infektologs Uga Dumpis, kurš minēja, ka arī Eiropas valstis sapratušas, ka ceļošana ir viens no galvenajiem iemesliem saslimšanas uzliesmojumam, tādēļ migrācijas draudi būtu jāuztver nopietnāk," teikts paziņojumā presei.

Arī Latvijas Zaļā partija (LZP) piektdienas rītā nākusi klajā ar aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV). Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru un veselības ministri, kā arī galvenā infektologa, profesora Uga Dumpja paziņojums par valdības nenopietno izturēšanos pret Covid-19 ievešanas draudiem no ārvalstīm, sabiedrībā radījusi pamatotu satraukumu par spēju operatīvi un organizēti koordinēt situāciju valstī, uzskata LZP.

"Epidemioloģiskā situācija ik dienu pasliktinās, jaunais koronovīruss sācis nekontrolētu izplatību sabiedrībā, tāpēc Latvijas Zaļā partija aicina premjerministru pārņemt veselības aprūpes kontroli savā pakļautībā vai arī pašam no amata jāatkāpjas. Turpinoties koronovīrusa uzliesmojumam Latvijā, situācija tuvākajā laikā veselības aprūpes jomā var kļūt kritiska, ne tikai saistībā ar koronovīrusa Covid-19 apkarošanu, bet arī ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu kopumā," teikts paziņojumā presei.

Tāpēc LZP aicina premjeru Kariņu uzņemties pilnu atbildību par veselības jomas pārraudzību, pieprasot ministres Viņķeles demisiju, kā arī nekavējoties sākt strādāt pēc vienota, skaidra Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanas plāna, ar kuru iepazīstināt gan Saeimu, gan arī visu sabiedrību, vairāk ieklausīties adekvātos Saeimas opozīcijas priekšlikumos, jo tikai kopā būs pa spēkam tikt galā ar šo krīzi.

Situācijas stabilizācijai LZP aicina valdību uz nekavējošu rīcību – izveidot vienotu krīzes vadības centru, pieaicinot medicīnas un ekonomikas profesionāļus; paredzēt papildus līdzekļus budžetā ārstu piesaistei un motivācijai Covid-19 radītās veselības krīzes pārvarēšanai; uz krīzes laiku pārņemt lielās viesnīcas valsts valdījumā, pēc iespējām, pielāgojot tās Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei, lai papildus gultasvietas nebūtu jāveido teltīs vai hallēs.

LZP arī aicina apturēt iecerēto nodokļu reformu līdz Covid-19 izraisītās krīzes beigām; pārskatīt valsts 2021. gada budžetu un izņemt aktivitātes, kuras nav primāras nepieciešamības; uz Covid-19 krīzes pārvarēšanas laiku nofiksēt vienādas algas valsts pārvaldes darbiniekiem un apturētajiem uzņēmējdarbības sektoriem; veikt centralizētu, valdības kontrolētu iepirkumu sejas maskām, respiratoriem, aizsargtērpiem un medikamentiem, izveidojot atsevišķu iepirkumu komisiju, kurā iekļautu arī Valsts Kontroles pārstāvjus un komisijai piešķirot ārkārtas pilnvaras.

Partija arī prasa izveidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču atbalsta mehānismu mazturīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem; pacelt 2021. gada budžeta deficītu, veicot aizņemšanos starptautiskajos tirgos, izlaižot papildus obligācijas. Par iegūtajiem līdzekļiem nekavējoties realizēt tūlītējas ekonomikas sildīšanas programmas un sākt realizēt finansiāla atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem.

Dienu iepriekš, 5. novembrī, partija "Progresīvie" nāca klajā ar paziņojumu, ka tad, kad piektdien, lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, valdība nedrīkst pieļaut kļūdas, kas tika redzētas pavasarī."Progresīvie" uzsver, ka Saeimai ir jāpieņem drosmīgāki, iedzīvotāju labklājību spēcinoši atbalsta pasākumi.

"Izsludinot atkārtotu ārkārtējo situāciju, Saeima nedrīkst ignorēt iedzīvotāju ekonomisko realitāti."Progresīvie" iestājas par iedzīvotāju atbalstīšanu, īstenojot dīkstāves atbalstu visās jomās, nodrošinot garantētu sociālā atbalsta minimumu un sniedzot sociālo atbalstu arī pašnodarbinātām personām ar samazinātiem ienākumiem, atliekot pašnodarbināto nodokļu nomaksu un atceļot šīs nodarbinātības formas avansa maksājumus un īpaši ņemot vērā pavasara pieredzi valsts lielajos uzņēmumos, jānosaka, ka krīzes risinājumu lēmumos uzņēmumiem ir jāiesaista arodbiedrības.

"Lai veidotu jaunas darbavietas un nosargātu esošās, Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai investētu prioritārās nozarēs. Ir jāveic papildu ieguldījumi veselības nozarē papildus budžetā paredzamajam 25% algu palielinājumam, izceļot preventīvo medicīnu un aprūpi, kas novērstu cilvēku hospitalizāciju. Ir jāatbalsta medicīnas māsas un medicīniskais palīgpersonāls, tāpat palielinot atbalstu arī mentālās veselības profesionāļiem, lai mazinātu ārkārtas situācijas izraisītās sekas. Jāpaplašina iespējas iedzīvotājiem saņemt psihologu konsultācijas un kvalitatīvus psihoterapeitu pakalpojumus – ar nelieliem ieguldījumiem ir iespējams gan mazināt mentālās veselības sarežģījumus, gan šo pakalpojumu piekļuvi paplašināt cilvēkiem, kas nevar atļauties maksāt desmitiem eiro stundā par terapeita apmeklējumu," norāda "Progresīvie".

"Valdība nedrīkst pieļaut banku un ātro kredītiestāžu iedzīvošanos uz cilvēku izmisuma rēķina. Iedzīvotājiem ir jādod iespēja atlikt ne tikai kredītmaksājumu pamatsummas, bet arī procentu maksājumus, novēršot dziļākas nevienlīdzības riskus. Lai palīdzētu Latvijas vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem valdībai jālemj par palielinātām pensijām un garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI), iespējamu komunālo maksājumu iesaldēšanu valsts un pašvaldības uzņēmumiem, īres parādu iesaldēšanu un aizliegumu izlikt no dzīvesvietas parādu dēļ," vēsta partija.

"Progresīvie" uzskata, ka "valdības darbības rada riskus un priekšnoteikumus galēji populistiskas politikas atdzimšanai. Šajās krustcelēs mums ir pienākums izvēlēties labāku virzienu – Ziemeļvalstu labklājības virzienu. Ja nedēļas nogalē mūs gaida vēl viens ārkārtējās situācijas posms, mēs aicinām valdību izmantot šo laiku, lai veiktu drosmīgus, nopietnus ieguldījumus Latvijas iedzīvotājos, plašākā sociālajā atbalstā un mūsu kopīgajā nākotnē".

"Delfi" jau ziņoja, ka Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns jau 27. oktobrī saviem koalīcijas partneriem uzsvēris, ka pieaugošais Covid-19 inficēto skaits Lietuvā ir spēcīgs pamudinājums Latvijai rīkoties izlēmīgi, lai ierobežotu vīrusa izplatību, un vienlaikus nepieciešams ievērot principu – jo stingrāki ierobežojumi, jo lielāks atbalsts no valsts.

Bordāns kolēģiem uzsvēra, ka valstij ir jābūt tikpat izlēmīgai, atbalstot tos savus iedzīvotājus un uzņēmumus, kas noteikto ierobežojumu dēļ pārdzīvo finansiālu spriedzi. Attiecīgi ministrs uzskata, ka valdības uzdevums šajā krīzē ir sniegt iedzīvotājiem drošības sajūtu, tāpēc valstij ir jābūt konkrētam rīcības plānam.

"Cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka pandēmijas ierobežojumu dēļ tiem netiks atņemti mājokļi un būs ko likt uz galda. Uzņēmumiem, kas ir riska zonā, jāredz mehānismi, kā saglabāt savu darbību. Mums jāapzinās realitāte, ka cilvēki, kam izsīkst ienākumi, ir spiesti vest bērnus uz skolu, lai tikai paši varētu strādāt – pat, ja tas ir būtisks veselības risks. Bez valsts atbalsta jebkādi ierobežojumi tiks sagaidīti ar lietu tautas pretestību," sacījis Bordāns.

Līdz ar to Bordāns aicināja valdības partnerus aktīvi strādāt vairākos virzienos, piemēram, nosakot maksātnespējas pieteikumu iesniegšanas moratoriju. Šāda kārtība bija spēkā līdz šī gada 1. septembrim. Attiecīgi ministrs aicina pie tās atgriezties.

Tāpat tieslietu ministrs rosina atjaunot dīkstāves pabalstus tām nozarēm, kuras visasāk skāruši pēdējā mēneša laikā ieviestie ierobežojumi, piemēram, bērnu ārpusklases pasākumu organizatori.

Bordāns arī izcēlis nepieciešamību palielināt gultas vietu skaitu slimnīcās Covid-19 slimniekiem, kā arī paaugstināt pieejamo testu skaitu.

Savukārt sociālajos jautājumos Bordāns rosina apturēt to iestāžu darbību, kuras krīzes situācijas laikā nenes pievienoto vērtību, piemēram, azartspēļu zāļu apmeklējumus.

Turpretim ekonomikā ministrs kolēģus aicināja izvērtēt iespēju noteikt, ka minimālā alga netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.

"Pirmajā Covid-19 pandēmijas izplatības vilnī Latvija ir sniegusi krietni mazāku finansiālu atspaidu saviem iedzīvotājiem, nekā pārējās Baltijas valstis. Jārīkojas tā, kā ir pareizi un taisnīgi," pārējiem ministriem uzsvēra Bordāns.

Jau ziņots arī, ka 28. oktobrī "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs vērsās pie Kariņa ar atklātu vēstuli, rakstot, ka, "ņemot vērā stāvokļa nopietnību, uzskatām, ka jūsu vadītai valdībai nekavējoties jāizmanto normatīvajos tiesību aktos piešķirtās tiesības un jāizsludina ārkārtas stāvoklis valstī".

Urbanovičs pauda uzskatu, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā kļūst arvien nopietnāka, bet "Latvijā šobrīd izskatās, ka valdība ne tikai nespēj pildīt pašas noteikto un nodrošināt valsts iedzīvotājus, sākot ar trūcīgajām un maznodrošinātajām personām, ar elementārajiem aizsardzības līdzekļiem – deguna un mutes aizsegu, bet arī nav nopietnas ilgtspējīgas stratēģijas Covid-19 izplatīšanas ierobežošanas jomā".