Dalībnieku vairākums bija no Latvijas (2481), pārējie bija no Vācijas (37), Lielbritānijas (32), Beļģijas (15), Nīderlandes (14), Luksemburgas un Norvēģijas (katrā pa 10), Īrijas (8), Polijas un Francijas (katrā pa 7), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa 6), Grieķijas, Lietuvas un Moldovas (katrā pa 4), Somijas, Dānijas un Čehijas (katrā pa 3), Šveices, Itālijas, Igaunijas, Baltkrievijas un ASV (katrā pa 2), Austrijas, Austrālijas, AAE, Horvātijas, Izraēlas, Kanādas, Kipras, Krievijas, Laosas, Peru un Taivānas (katrā pa 1).
Izvērtējot epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma "Pasaules valoda" valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasākumu klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā, kā tas tika plānots iepriekš.
Visi interesenti šoreiz diktātu varēja rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils vai klausoties Latvijas Radio 1 raidījumu "Kultūras Rondo".
Atzīmes diktātā netiks liktas. Diktātu bija iespējams rakstīt gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.
Interesenti, kuri diktātu rakstīja tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā decembrī. Visi pasākuma tiešsaistes dalībnieki saņems īpašu apliecinājumu par piedalīšanos VI pasaules diktātā latviešu valodā, savukārt labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām "Jāņa Rozes grāmatnīca" grāmatām.
Aptuveni 300 vārdu garo tekstu "Pasaka par vārdu tapšanu" īpaši šim nolūkam radīja dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To diktēja aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.
2019. gadā jubilejas jeb V pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.
Iniciatīvu atbalsta Latvijas Radio 1, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Bauskas kultūras centrs, Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle, Jelgavas pilsētas dome, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāle, Liepājas pilsētas dome, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas 64. vidusskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Smiltenes novada Kultūras centrs, Valmieras pilsētas pašvaldība, Ventspils Augstskola, "BeKind", "Bite One IT", "Jāņa Rozes grāmatnīca", "Antalis", "Europrint", "F64", "Cube", "Nano" un "Untitled".