No koalīcijas partiju pārstāvju teiktā izriet, ka nākamgad tiks turpināts darbs pie pašnodarbināto nodokļu režīma uzlabošanas, jo līdzšinējās izmaiņas nevienu līdz galam neapmierina.
Sarunā ar žurnālistiem pēc sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstīja, ka ar nodokļu nomaksas pārbaudi jānodarbojas Valsts ieņēmu dienestam, tāpēc nolemts sociālajiem dienestiem šādus uzdevumus neparedzēt.
Koalīcija šo labojumu piedāvās jau uz otro lasījumu, kad tiks lemts par budžeta likumprojektu paketes pieņemšanu.
Kariņš skaidroja, ka sociālā dienesta funkcijas arī turpmāk paliks pilnīgi nemainīgas. "Mēs paliekam pie tā, ka visi jautājumi, kas valstī saistās ar nodokļu nomaksu, atbilstību noteiktām kategorijām un ar to, kādi nodokļi kam valstī būtu jāmaksā, paliek Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē.
Premjers atgādināja, ka visiem strādājošajiem ir jāmaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas, "bet, un šis ir svarīgs bet, ka ir zināmas jau paredzētas izņēmuma kategorijas – strādājoši pensionāri, studenti. Palika viens jautājums – kas ar tiem cilvēkiem, kas nenopelna minimālo algu, un vai viņiem būtu mākslīgi jāmaksā lielāks jeb regresīvs nodoklis iepretim strādājošajiem".
"Mūsu atbilde ir viennozīmīgs nē. Cilvēkiem, kas nenopelna minimālo algu, ir jābūt mehānismam, kā viņi varētu turpināt maksāt proporcionālu nodokli. Te bija jautājums, kā valsts var saprast, vai viņi tiešām nenopelna, vai nopelna un slēpj ienākumus? Bija plaša diskusija jau agrāk par to, kura iestāde būtu tā, kura to konstatētu. Pēc šodienas diskusijas nonācām, ka iestāde jeb siets, kas to vērtē, ir Valsts ieņēmumu dienests, kura uzdevums jau ir uzraudzīt nodokļu maksāšanas kārtību. Tātad tie cilvēki, kas tiešām nenopelna mēnesī minimālo algu, varēs turpināt maksāt proporcionāli nodokli no nopelnītā, bet tiem, kas nopelna vismaz minimālo algu, būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas," sacīja Kariņš.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka Covid-19 krīze un ārkārtējā situācija savā ziņā palīdzēja straujāk pavirzīties uz priekšu ar lietām, par kurām jau ilgstoši runāts – par uzlabojumiem budžetā, nodokļu nomaksas kārtību, sociālo dienestu darbinieku iesaisti nodokļu nomaksā.
"Manuprāt, gan valdība, gan koalīcijas partiju Saeimas deputāti skaudrāk apzinās, ka šos jautājumus nevar atlikt," par pirmdien panākto vienošanos sacīja Bordāns, piebilstot, ka līdz budžeta paketes izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā piedāvājums vēl uzlabojams. Runājot par pašnodarbinātajiem un balstoties savā personiskajā pieredzē, Bordāns uzsvēra, ka šobrīd tiks rasts ātrs risinājums aktuālajam brīdim, taču jāraugās nākotnē un, visticamāk, jāsakārto pašnodarbinātās, ar saimniecisko darbību nodarbojušās, personas statuss kā tāds, un koalīcijai pie tā jāķeras nākamā gada sākumā.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāte Ilze Indriksone pēc sadarbības sanāksmes pauda prieku, ka koalīcijai izdevās vienoties, ka sociālais dienests netiks iesaistīts sadarbībā ar cilvēkiem, kas nespēj veikt pilna apmēra minimālās sociālās iemaksas, taču pauda cerību, ka sadarbība ar VID nebūs represīva, bet konstruktīva. "Lai iedzīvotāji, kas strādā, cik var, un nevar vairāk nopelnīt, netiktu izstumti ēnu ekonomikā, un viņiem būtu iespēja uzturēt sevi un savu ģimeni tādā mērā, kā viņi to var," sacīja Indriksone.
Deputāte atzina, ka vēl jāturpina darbs pie plānotā regulējuma pašnodarbinātajiem, jo patlaban plānots, ka pašnodarbinātajiem no 2023. gada būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no visiem ienākumiem, kas vēl būtu jāpārskata. Diskusijas būtu jāturpina arī par grupām, kam nebūtu jāsasniedz minimālās iemaksas noteiktajā līmenī, jo pēc NA uzskata daudzbērnu ģimenēm vai vecākiem ar vairākiem bērniem varētu nākt īpaši pretī, ja viņi strādā nepilnu slodzi.
"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts pozitīvi vērtēja koalīcijas lēmumu ieklausīties daudzajos iebildumos un atteikties no plānotās sociālo dienestu darbinieku iesaistes nodokļu nomaksas pārbaudē. Viņš atgādināja, ka pagājušā nedēļā apvienības ministri savus iebildumus jau bija darījuši zināmus valdības sēdē. "Esam koalīcijā panākuši kopīgu vienošanos, ka sociālo dienestu iesaiste nav pareiza un tas ir jādara savādāk," sacīja Pavļuts.
Deputāts piebilda, ka pašnodarbināto režīma sakārtošanā vēl ir virkne risināmu jautājumu – par atskaišu biežumu, regulējumu 2022. un 2023. gadā. "Mums ir skaidrība par nākamo gadu, bet par turpmākajiem gadiem ir vēl daudz darāmā. ""Attīstībai/Par" piedāvā raudzīties uz šo problēmu plašāk un likt atbildīgajām ministrijām līdz nākamā gada vidum nākt ar konceptuāli savādāku – modernu, 21. gadsimtam piemērotu pašnodarbināto un radošo cilvēku nodokļu režīmu, kas atbilstošs mūsdienu pasaulei un tendencēm, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt elastīgu darbu, paši sevi nodarbināt. Mums jārada regulējums, kas ir nevis ielāps uz ielāpa, balstoties uz pagātnes likumdošanu, bet jāpiedāvā jauns redzējums," sacīja Pavļuts.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 5. septembrī, Ministru kabinets vairāku stundu ilgajā sēdē, izvērtējot nākamā gada budžeta likumprojektu paketei iesniegtos priekšlikumus, starp pirmo un otro galīgo lasījumu, kā to paredz likums, vienojās, ka turpinās izvērtēt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un diskusijas par to, vai šobrīd izvēlētā mehānisma – sociālais dienests, kas palīdz valdībai nošķirt tos cilvēkus, kuri nevēlas maksāt nodokļus, no tiem, kuriem tiešām maza alga – vietā to labāk nevarētu veikt kāds cits dienests.
Jau ziņots, ka pēc tam, kad sabiedrības neapmierinātību raisīja valdības plāni no nākamā gada vidus ieviest alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem minimālās sociālās iemaksas no vismaz minimālās algas, Labklājības ministrija izstrādāja labojumus, ko akceptēja valdošā koalīcija.
26. oktobrī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), runājot par nākamā gada budžeta izskatīšanu, atgādināja, ka no nākamā gada 1. jūlija plānots ieviest tā saucamo minimālo sociālo iemaksu, kas nodrošinās visus Latvijas strādājošos ar sociālajām garantijām.
"Covid-19 pandēmijas laikā diemžēl ir kļuvis skaidrs, ka mums ir nepiedodami daudz cilvēku, kuri strādā un godīgi maksā nodokļus, bet šajos nodokļos nav iekļauta sociālā garantija. Vēlos uzsvērt, ka valdībā nekādā veidā nesodīs tos cilvēkus, kuri pelna mazāk par minimālo algu, kura no nākamā gada sākuma būs 500 eiro. Ir veids, kā šie cilvēki varēs turpināt maksāt proporcionālu nodokli. Galvenais ir ieviest šo iemaksu no 1. jūlija, tādējādi pakāpeniski sakārtojot, lai visi Latvijā strādājošie būtu sociāli nodrošināti un būtu līdzmaksātāji kopējai sistēmai, ko mēs uzturam," teica Kariņš.
Par plānotajām izmaiņām jautājumā par minimālo sociālo iemaksu, nosakot minimālo objektu minimālās algas apmērā, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pastāstīja, ka koalīcijā tika pārrunāti tie gadījumi, kuros būtu iespēja pašnodarbinātām personām, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem maksāt iemaksas no reālajiem ienākumiem, un kas tādos gadījumos būtu jādara.
"Lai maksātu no reālajiem ienākumiem, ja personas ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru, tad būs jāvēršas sociālajā dienestā. Sociālais dienests strādās ar katru iedzīvotāju individuāli, sniedzot atbalstu katrai personai, sākot ar individuālajām pārrunām un līdz pat sadarbībai ar attiecīgajām institūcijām. Personai būs arī jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās. Sociālais dienests reizi ceturksnī sniegs informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un personai netiks aprēķinātas iemaksas no minimālās algas apmēra. Tika panākta vienošanās, kāda ir administrēšana un kā cilvēkam tiek paziņots par to, ka viņam gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini," par koalīcijas sēdē runāto teica Petraviča.
Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai šādām personām būs jāreģistrējas kā trūcīgām, Petraviča sacīja, ka personām, kas nenopelnīs minimālo algu, nebūs jāreģistrējas kā trūcīgām personām, bet jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kas izvērtē, vai tiešām šim cilvēkam nav iespēju vairāk pelnīt, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus.
"Ja persona tiešām nevar nopelnīt vairāk, jo apkaimē nav darbavietu vai cilvēkam pietrūkst prasmju, tad viņam varēs piedāvāt iespēju pārkvalificēties, sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, un to jau arī šobrīd dara sociālie dienesti, strādājot, piemēram, ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. Taču tas nav domāts tādā veidā, ka cilvēkam jāreģistrējas kā trūcīgai personai," sacīja ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
