'Dāsnāk, plašāk, vienkāršāk' – valdība otrdien lems par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem  (31)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sarunā ar žurnālistiem pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sacīja, ka koalīcija panākusi vienošanos par ekonomikas atbalsta programmu, kas tika izrunāta pirms tam darba grupā un kam pamatā ir Ekonomikas ministrijas piedāvājums. "Subsīdijas par darbinieku dīkstāvi, subsidētas darba vietas un subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumiem, ko tieši skārusi šodien spēkā stājusies ārkārtējā situācija," galvenos principus raksturoja valdības vadītājs, norādot, ka par to tiks lemts valdības sēdē otrdien, 10. novembrī.

Kā papildu aspektu Kariņš minēja arī lēmumu nākt pretī uzņēmumiem un valstij uzņemties B darbnespējas lapas pirmo trīs dienu apmaksu, lai saslimušais darbinieks nevis nāktu uz darbu ar slimības simptomiem, bet veiktu Covid-19 testu un noskaidrotu, vai var droši atgriezties darba kolektīvā. Tas domāts kā būtisks atbalsts uzņēmumiem, lai atvieglotu to darbu Covid-19 krīzes laikā.

"Būtiska vienošanās par atbalsta pakotni, kas iet roku rokā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu," vienošanos raksturoja Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pastāstīja, ka politiska vienošanās ir panākta par trīs atbalsta mehānismiem. Tās ir subsīdijas par darbinieku dīkstāvi uzņēmumu, kuru darbība apturēta, darbiniekiem. Tas būs 70% no darbinieka vidējas darba algas par pēdējiem trīs mēnešiem – augustu, septembri un oktobri. Savukārt pašiem uzņēmumiem tekošo izmaksu segšanai valsts iecerējusi palīdzēt ar subsīdiju apgrozāmajiem līdzekļiem, par pamatu ņemot 30% no pēdējo trīs mēnešu laikā izmaksātajām darba algām. "Pietiekami solīds atbalsts gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem, lai pasargātu abas puses," vērtēja ministrs.

Vitenbergs uzskata, ka svarīgs atbalsts ir arī subsidētās darba vietas, kuras valsts atbalstīs ar 50% no mēneša deklarētās vidējās algas. "Tas ir svarīgi ēdināšanas nozarei, jo daļai, kas nevar strādāt, izmaksās dīkstāves pabalstus, bet pārējiem, kas turpina darbu pie ēdienu piegādēm, būs subsidēts atbalsts, ja apgrozījums būs krities. Būtībā ar šiem trim atbalsta mehānismiem mēs palīdzam visiem krīzes un ārkārtējās situācijas laikā ierobežotajiem un apturētajiem uzņēmumiem," skaidroja Vitenbergs, piebilstot, ka šie mehānismi būs spēkā līdz gada beigām. Mērķis ir jau decembra sākumā izmaksāt atbalstu par novembri, sacīja ministrs. Atbalsta mehānismi pēc valdības būs vēl jāskata un jāapstiprina arī Saeimā.

Dīkstāves atbalstam ir noteikts minimālais slieksnis 330 eiro apmērā, kas būs pieejams arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, ko skārusi šī situācija.

Par plānotajiem atbalsta rīkiem Vitenbergs sacīja, ka "tie ir uzmodelēti tādi, ka tās kļūdas, kas iepriekš bija ar dīkstāves pabalstiem, centāmies izķert un novērst jau pašā saknē". Vitenbergs solīja, ka valdība turpinās darbu arī pie citiem atbalsta mehānismiem, kas skar nomas maksas, kredītu atmaksu bankām un citus atbalsta instrumentus.

"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas līderis Daniels Pavļuts pauda gandarījumu, ka ļoti īsā laikā ir izdevies panākt principiālu vienošanos par atbalsta pasākumiem saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu. "Pats svarīgākais man liekas tas, ka esam mācījušies no pavasara pieredzes, un tāds, kāds šis atbalsts patlaban ir plānots, tas varētu būt dāsnāks, plašāk un vienkāršāk pieejams. Tā ir būtiska mācība no pavasara atbalsta mehānismiem," uzsvēra Pavļuts.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāte Ilze Indriksone atzina, ka pirmdienas sēdē koalīcijas pārstāvji visvairāk laika bija veltījuši tieši ekonomiskā atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes laikā. "Gribu vērst uzmanību uz dažām detaļām. Vienmēr, kad skatāmies, tad mums lielajās idejās viss saskan, bet tas mazās lietas ir jāizrunā. Man bija prieks, ka sadarbības partneri sadzirdēja mūsu vēlmi neveidot pārāk lielus "sietus", bet tā, lai tiem varētu tikt vienkārši cauri visi tie saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksu maksātāji – , kuru darbību valsts šodien ierobežojusi vai apturējusi. Labā ziņa ir tas, ka netiks vērtēts, ka cilvēks kaut kur vēl piestrādā, bet, ja viņa pamatdarbība ir apturēta, tad viņš varēs saņemt gan dīkstāves pabalstu, gan varētu būt subsidētās darba vietas, ja tie ir mazi uzņēmumi," teica Indriksone. Deputāte arī norādīja, ka izglītības jomā privātajiem uzņēmējiem būtu jāparedz atbalsts jau par oktobri, kad bija ierobežota darbība.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par atbalstu krīzes situācijā piebilda, ka kopsakarā ar nākamā gada budžeta vēl varētu tikt meklēti risinājumi attiecībā uz nodokļu nomaksas un nomas maksu atlikšanu, banku kredītu pamatsummu moratoriju, jaunu publisku ceļu programmu īstenošanu, piemēram, reģionālo ceļu atjaunošanu.

"Ārkārtējās situācijas ierobežojumi tieši skar cilvēkietilpīgās nozares. Ēdināšanā, tirdzniecībā, izklaidē, skaistumkopšanas jomā kopā ir nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku. Taču uzņēmēju un darbinieku skaits, kuru saimnieciskā darbība tieši ietekmēta Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, ir krietni lielāks. Lielai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespēja atsākt darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudziem uzņēmējiem uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus, tāpēc atbalsts ārkārtējās situācijas laikā būs visiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu skartajiem un ietekmētajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem," uzsver Vitenbergs.

Ekonomikas ministrija vēsta, ka ar mērķi sniegt atbalstu Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem uzņēmumiem ministrija otrdien, 10. novembrī, izskatīšanai valdībā piedāvās trīs atbalsta instrumentus: subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem.

Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē plānota 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs plānots 330 eiro (neto, t.i. minimālā alga mīnus nodokļi); par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 eiro katram, subsīdijas maksimālais apmērs – 1000 eiro (neto). Vienlaikus iekļauts nosacījums, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas.

Savukārt, atbalsts uzņēmējiem nodarbināto algu subsidēšanai būs 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdijas apmērs būs līdz 500 eiro (neto) par darbinieku, kas tiks izmaksāts darbiniekiem.

Lai sniegtu atbalstu komersantiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, uzņēmumiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu subsīdija 30% apmērā no trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) darba algām, par kurām nomaksāti darba algas nodokļi. Subsīdiju izmaksās uzņēmumam.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija aktīvi iesaistījusies un sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādāts piedāvājums, kā palīdzēt uzņēmējiem, kuru darbinieki slimo vai darba kolektīvs ir spiests doties karantīnā Covid-19 izraisītās slimības dēļ. Panākta vienošanās, ka elpceļu saslimšanas gadījumā darbiniekam tiek izsniegta darbnespējas lapa B no 1. darbnespējas dienas līdz Covid-19 testa rezultāta dienai – ja tests pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta B darbnespējas lapa; ja tests negatīvs, testa veikšanas un gaidīšanas dienās tiks izsniegta darbnespējas lapa B (vidēji trīs dienas), kuru tālāk aizstās ar darbnespējas lapu A.