Uzklausot ministrus, Saeima atbalsta valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu  (89)

Pēc divu stundu debatēm par atbalstu Ministru kabineta rīkojumam par ārkārtējo situāciju nobalsoja 75 deputāti, pret bija četri neatkarīgie deputāti, bet atturējās 16 "Saskaņas" pārstāvji.

Debatēs pirms Saeimas balsojuma uzstājās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vēl pieci ministri.

Rīta pusē notiekošajā valdības sēdē, kurā lēma par atbalstu uzņēmējiem un darbiniekiem, Kariņš uzsvēra nepieciešamību šo lēmumu pieņemt vēl pirms Saeimas sēdes, lai Saeimas deputātiem lemjot būtu skaidrs, kāds atbalsts paredzēts līdz ar ierobežojumu noteikšanu.

Savukārt dienu iepriekš, kad valdošās koalīcijas pārstāvji sadarbības sanāksmē panāca politisku vienošanos par paredzamo atbalsta apjomu, partiju pārstāvji atzina, ka salīdzinājumā ar ārkārtējo situāciju pavasarī tagad atbalsts būs dāsnāks, plašāks un vienkāršāks, jo ir gūta mācība no pieredzes pavasarī, kad atbalsta mehānismi tapa lielā steigā un bija nemitīgi jālabo un jāpilnveido.

Kariņš, uzrunājot Saeimu attālināti no sava darba kabineta, sacīja, ka lūdz atbalstīt ārkārtējo situāciju ar smagu sirdi. "Par pandēmijas upuri krīt valsts pēc valsts," situāciju pasaulē raksturoja premjers, uzsverot, ka arī mūsu valsti skāris saslimstības ar Covid-19 otrais vilnis.

Valdības lēmuma vienīgais mērķis ir apturēt vīrusa izplatību, ierobežojot cilvēku pulcēšanos, un valdība ņēmusi vērā speciālistu ieteikumus, lai pārrautu inficēšanās ķēdi. "Lai sargātu mūsu sabiedrības locekļu veselību un dzīvības. Diemžēl jau vairāk nekā 100 cilvēku ir miruši no šīs slimības," sacīja Kariņš par valdības rīkojuma mērķi, raksturojot veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un nepieciešamību izvairīties no situācijas, ka tā nav spējīga sniegt pakalpojumus.

"Dīkstāves pabalstus šoreiz nesaistīsim ar vienu vai otru nodokļu režīmu, bet visiem maksāsim līdzīgi," deputātiem par atbalsta mehānismu skaidroja Kariņš, uzsverot, ka valdība darbu pie tiem sāka līdz ar darbu pie ārkārtējās situācijas izsludināšanas rīkojuma sagatavošanas.

Valdība apstiprinājusi trīs atbalsta instrumentus – subsīdiju par darbiniekiem dīkstāvē; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdiju uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem, norādīja Kariņš. Tie paredzēti līdz gada beigām.

"Tas vien, ka uzrunāju jūs no sava kabineta, rāda, ka situācija ir ārkārtēja," situācijas dramatismu raksturoja Kariņš. "Strādāsim visi kopā un atradīsim veidu, kā palīdzēt sabiedrībai kopumā un viens otram," teica Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka ārkārtējā situācija un stingrāki ierobežojumi ir nepieciešami, jo, lai gan oktobrī bija jau vērojama stabilizācija, tomēr esošie ierobežojumi nesniedza pietiekamu efektu. Ministre atzina, ka stacionēto slimnieki īpatsvars Latvijā ir mazāks nekā citās valstīs, tomēr jāraugās, lai tas neaugtu un nepārslogotu veselības aprūpes sistēmu un tās spēju sniegt pakalpojumus. Viņķele aicināja arī deputātus un politiķus ar savu piemēru rādīt sabiedrībai, ka jāievēro piesardzības pasākumi, kā arī nevajag celt paniku.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) sacīja, ka nav epidemiologs un nevar runāt par iemesliem, kāpēc vajadzīgi ierobežojumi, taču viņu uzdevums ir bijis sagatavot atbalsta mehānismus uzņēmumiem un darbiniekiem, kurus tieši skar valdības lēmums par ierobežojumiem. Ministrs arī pauda cerību, ka drīzumā tiks pieņemts lēmums, ka valsts atbalsta uzņēmējus, arī uzņemoties izmaksas par B darbnespējas lapas pirmo trīs dienu apmaksu, lai cilvēki ar simptomiem nenāktu uz darbu, bet veiktu Covid-19 testu un pārliecinātos, vai ir droši iet uz darbu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) deputātus informēja, ka atbalsta mehānismi izstrādāti kopā ar sociālajiem partneriem un vajadzības gadījumā tie tiks pilnveidoti.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsvēra, ka ierobežojumi plaši skar ēdināšanas, skaistumkopšanas un citu pakalpojumu jomas, tāpēc nepieciešami kompensējošie mehānismi. Labklājības ministrija arī gatavo grozījumus, lai valsts apmaksātu pirmās trīs dienas B darbnespējas lapas respiratoro saslimšanu gadījumos, kā arī apmaksās no pirmās dienas darbnespēju Covid-19 dēļ karantīnā esošajiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda gandarījumu, ka valdība līdz šim pandēmijas laikā nav pieļāvusi kļūdas, kam būtu neatgriezeniskas sekas, bet tikai tādas, ko var ātri labot. Ministrs pauda gandarījumu, ka ir paredzēts savlaicīgs un plašs atbalsts kultūras nozarei, ko arī skar ierobežojumi.

"Saskaņas" deputātam Ivaram Zariņam bija iebildumi, ka Saeimā tiek dots vārds tik daudziem Ministru kabineta locekļiem, un pēc viņa domām tas ir Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpums. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka kārtības rullis to pieļauj gan, turklāt ārkārtējās situācijas izsludināšana ir ļoti būtisks lēmums, tāpēc ministriem jādod iespēja informēt Saeimu un sabiedrību par šo lēmumu.

Debatēs Zariņš uzsvēra, ka "Saskaņa" jau sen bija aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju, tomēr valdība kavējās un sabiedrībai radušās bažas. Deputāts uzskata, ka viss smagums tagad tiks uzlikts uz sabiedrības pleciem, kamēr vara izvairās no atbildības un sava darba darīšanas, jo rīkojumā, par ko jābalso Saeimai, nav nekas minēts par palīdzību krīzes skartajiem. "Jūs tagad tualetes papīra vietā piedāvājat smilšpapīru," sacīja Zariņš par valdības rīcību, ko nevarot atbalstīt.

Regīna Ločmele (S) pateicās valdības locekļiem par skaidrojumu, bet norādīja, ka ārkārtējā situācija ir izsludināta novēloti, lai gan "Saskaņa" to aicināja darīt jau 28. oktobrī. "Jūs nevarat iedomāties, kādu stresu pārdzīvo cilvēki nezinot, kādi atbalsta mehānismi būs," valdības rīcību piektdien, izsludinot ārkārtējo situāciju, kritizēja Ločmele.

Deputāte norādīja, ka valdība nav mācījusies no pavasara pieredzes, jo atkal tiks liegti pabalsti uzņēmumiem, kam parādi. Ločmele pauda neizpratni, kāpēc citas valstis var maksāt dīkstāves pabalstus 100% apmērā no algas, kā to dara citas valstis, ierobežojot veselu industriju darbu.

Vjačeslavs Dombrovskis teica, ka no konsekvences viedokļa būtu dīvaini tagad neatbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu tagad, ja pavasarī tas tika darīts pie daudz mazākas saslimstības. Tomēr deputāts norādīja, ka valdības rīcība ar dīkstāves pabalstiem pavasarī viņam radījusi lielu vilšanos, jo valdība parādījusi lielu nekompetenci.

Dombrovskis kritizēja valdību par to, ka Latvijā dīkstāves pabalsti bijuši mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā, un līdz ar to valsts ekonomikai radīts kaitējums miljonu eiro apmērā. Deputātam radies iespaids, ka valdībai vēl līdz pēdējam brīdim, pirms lemt par atkārtotu ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nav bijusi nekāda ekonomikas atbalsta stratēģija. Dombrovskis brīdināja, ka patlaban situācija ir atšķirīga no pavasara, jo cilvēkiem no pabalstiem būs jāmaksā par apkuri, tādēļ tiem jābūt lielākiem, nekā valdība iecerējusi.

Jūlija Stepaņenko uzskata, ka valdība ar savu lēmumu ir iznīcinājusi vairākas nozares un šodien Saeimā izskanējušajiem ministru solījumiem nevar ticēt.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda prieku, ka valdības pārstāvji atzīst, ka ierobežojumiem jānāk kopā ar atbalstu. Kā labu pārmaiņu salīdzinājumā ar pavasari deputāte minēja dīkstāves pabalstu nesasaistīšanu ar sociālajām iemaksām, kā arī to, ka tagad tiek atbalstīs arī daļējs darbs ne tikai pilnīga dīkstāve. Reizniece-Ozola pozitīvi vērtē arī to, ka paplašināts saņēmēju loks ar pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem. Tomēr deputāte kritizēja valdību par atbalsta sniegšanas tempu un apjomu, piemēram, to, ka par atskaites punktu tiek ņemti pēdējie trīs mēneši, kas daudziem uzņēmējiem bijuši vēl ļoti grūti, jo tie nebija paspējuši atkopties no pavasara ierobežojumiem.

Evija Papule norādīja, ka valdības rīkojums uzliek daudz aizliegumus izglītības jomā un vecākiem uzliek lielu atbildību, taču neviens no valdības locekļiem nav runājis par atbalstu skolotājiem šajā situācijā, kad pieaug darba apjoms un elektrības un interneta rēķini, veicot darbu attālināti. Te neder atruna, ka var to darīt no skolas, jo skolotājiem arī jāsaudzē sava veselība, teica Papule. Skolotāji nekvalificējas valdības izstrādātajiem atbalsta mehānismiem, tāpēc deputāte aicina valdības vadītāju un finanšu ministru padomāt par papildu atbalstu pedgagogiem.

Aldis Gobzems valdībai pārmeta, ka tā nav vasaras laikā pietiekami sagatavojusies, lai pasargātu veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes. Deputāts aicināja cilvēkus apstrīdēt valdības lēmumus tiesā. Gobzemu arī interesēja, kurš no ministriem izdomājis katru konkrēto ierobežojumu.

Artuss Kaimiņš atzina, ka neviens likums nav perfekts un arī šis nav perfekts, taču pauda pārliecību, ka lietas tiks labotas tuvākajā laikā, un tādas ir vairākas. Tomēr Saeimai tagad ir jāveic formāla darbība un šis rīkojums jāapstiprina. Kaimiņš gan veltīja dažus kritiskus vārdus Viņķelei, bet par labklājības ministri Petraviču norādīja, ka viņam nav nekā laba ko teikt par viņas darbību amatā.

Juris Rancāns (JKP) atzina, ka situācija visā pasaulē ir sarežģīta un valdība ir rūpējusies par cilvēkiem un viņu iespējām strādāt, tāpēc ārkārtējā situācija tiek izsludināta tikai tagad. Deputāts norādīja, ka darbam pie atbalsta mehānismu uzlabošanas jāturpinās un konstruktīva kritika jāuzklausa.

Ļubova Švecova sacīja, ka valdībai būtu vairāk jāieklausās opozīcijā, nevis automātiski jānoraida tās priekšlikumi, tai pēc tam kā savējos piedāvātu tieši tādus pašus. Deputāte aicināja vairāk informēt sabiedrību, lai tai būtu labāk saprotami ierobežojumi un vieglāk pārdzīvojama šī situācija.

Lai gan koalīcijā esošās partijas "KPV LV" pārstāvji iepriekš publiski norādījuši, ka nav apmierināti ar tik stingriem ierobežojumiem ēdināšanas uzņēmumiem un arī skaistumkopšanas jomā, tomēr debatēs neviens no šīs frakcijas neuzstājās.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai.

6. novembra Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts, ka no 9. novembra iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tika strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, portālu "Delfi" informēja Ministru kabinetā.

Šī jau ir otrā reize, kad Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī izsludināta ārkārtējā situācija, jo pirmo reizi tāda bija jau izsludināta no 12. marta līdz 9. jūnijam.

Tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti).

Pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaicīgi. Sapulcēs, gājienos un piketos ārā var pulcēties līdz 50 cilvēkiem. Bērēs var piedalīties vairāk nekā divas mājsaimniecības, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitot cilvēkus, kas nodrošina bēru norisi).

Nenotiek izklaides pasākumi, piemēram diskotēkas. Slēgtas ir spēļu zāles un bāri, tāpat nestrādā slidotavas, bērnu viesību organizēšanas vietas, izklaides un atrakciju centri, batutu parki, bērnu rotaļu laukumi un pieskatīšanas istabas (tai skaitā tirdzniecības centros). Nestrādā arī ūdens izklaides un atrakciju centri, pirtis un SPA. Dabas takas ir pieejamas individuālai atpūtai un strādā arī muzeji, izstādes, bibliotēkas un citas kultūrvietas. Pasākumi šajās vietās nenotiek.

Nenotiek sporta pasākumi – sacensības, paraugdemonstrējumi, šovi un u.tml. Sporta treniņos ārā vienkopus pulcējas ne vairāk kā 10 personas, neskaitot treneri. Ģērbtuves nedrīkst izmantot. Iekštelpās var trenēties tikai individuāli – treneris un viens klients vai arī treneris un cilvēki no vienas mājsaimniecības. Uz vienu personu ir ne mazāk kā 10 kvadrātmetru no kopējās iekštelpas platības. Darba laiks sporta pasākumu vietām un sporta klubiem ir līdz 22.00.

Bez skatītājiem notiek starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs, darbavietās un lidostā "Rīga".

Valsts un pašvaldību iestādēs pakalpojumi tiek nodrošināti attālināti vai pēc pieraksta.

Nestrādā skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, taču pieejami frizieru pakalpojumi pēc iepriekšēja pieraksta un ievērojot 2 metru distanci starp klientiem.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādā tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Tirdzniecības vietās jānodrošina 10 kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju un jāvalkā maska. Maska jāvalkā arī atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centri - ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

No 6.00 – 20.00 ir saīsināts darba laiks kultūras pasākumu vietām (var apmeklēt tikai individuāli) un izstādēm, baznīcām u.c. reliģiskām darbības veikšanas vietām.

Izglītība un regulējums citās nozarēs

Mācību process klātienē notiek 1.-6. klasēs. Strādā pirmskolas izglītības, speciālās izglītības iestādes un bērnudārzi. Attālināti mācās 7.-12. klases, kā arī studenti un pieaugušie profesionālajā pilnveidē un tālākizglītībā, izņemot praktiskās nodarbības.

Klātienē nenotiek bērnu nometnes, interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītības programmas un amatiermākslas un citu māksliniecisko kolektīvu mēģinājumi, izņemot individuālas nodarbības un, ja cilvēki ir no vienas mājsaimniecības.

Papildu regulējums ārkārtējās situācijas laikā ir arī tiesvedības procesu organizēšanai, bāriņtiesu darbam, sociālās aprūpes institūcijām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, ieslodzījuma vietām, virsstundu darbam u.c.

Valdības pieņemtais rīkojums, nosaka ka Krīzes vadības padome un Veselības ministrija ir atbildīgās institūcijas darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo SaeimasPrezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.