Latvijas teritorijā nav konstatēti paaugstināti radiācijas mērījumi  (11)

Viņa norādīja, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs seko līdzi gan Latvijas, gan Eiropas radiācijas monitoringa staciju sistēmām, kā arī pastiprināti vērtē pieejamo informāciju. Latvijas radiācijas monitoringa stacijas šobrīd neuzrāda paaugstinātus radiācijas mērījumus.

Centrs ir pieprasīja Baltkrievijas Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas un reaģēšanas centram sniegt papildus informāciju par presē izskanējušo ziņu, ka 9. novembrī Baltkrievijas atomelektrostacijā (AES) tika konstatēta nepieciešamība nomainīt elektrotehniskās mēriekārtas.

Saskaņā ar Baltkrievijas atbildīgās iestādes Latvijai sniegto informāciju, veicot Baltkrievijas AES pirmajā energoblokā testus enerģijas ražošanas uzsākšanas posmā, tika konstatēta nepieciešamība nomainīt elektrotehniskās mēriekārtas.

Šis posms nodrošina kodolreaktora darbības režīmus dažādos jaudas līmeņos (līdz 50% no maksimālās jaudas), kā arī tiek pārbaudīta energosistēmas darbības stabilitāte. Baltkrievijas puse ir atzīmējusi, ka minētā mēriekārtu nomaiņa neietekmē atomelektrostacijas radiācijas drošību un kodoldrošību.

Kā informēja Kļaveniece, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vienotās informācijas apmaiņas sistēmā incidentiem un avārijām nav saņemta informācija par situāciju Baltkrievijas AES.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacija (AES) tehnisku problēmu dēļ uz laiku apturējusi elektroenerģijas ražošanu, aģentūrai "Interfax" apstiprinājis AES preses dienests.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija pirmdienas vakarā paziņoja, ka elektroenerģijas ražošanas atsākšanai nepieciešams nomainīt "zināmu aparatūru", taču iemeslus neatklāja.

AES preses dienests nevarēja nosaukt laiku, kad paredzēts atsākt elektroenerģijas ražošanu.

Tikmēr baltkrievu mediji ziņo, ka svētdien nācies apturēt AES pirmā energobloka turbīnu, jo sabojājušies transformatori vienā no agregātiem.

Tiek uzsvērts, ka incidents nav radījis radioaktivitātes noplūdes draudus.

Baltkrievija jaunuzcelto Astravjecas AES iedarbināja pagājušajā otrdienā, bet to oficiāli sestdien atklāja līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

AES būvējis Krievijas uzņēmums "Rosatom" un tās finansēšanai Maskava piešķīrusi 10 miljardus dolāru lielu aizdevumu.

Pret tās būvniecību īpaši aktīvi iestājusies Lietuva, kuras galvaspilsētas Viļņa no jaunās AES atrodas tikai 50 kilometru attālumā.

Uz tās iedarbināšanu Viļņa reaģēja, apturot komerciālu elektroenerģijas apmaiņu starp Baltkrieviju un Lietuvu.

Jaunā AES pretrunīgi tiek vērtēta arī pašā Baltkrievijā, kas savulaik cieta no Černobiļas AES 1986. gada katastrofas.

Viens no baltkrievu opozīcijas līderiem Andrejs Saņņikovs tviterī norādījis, ka Astravjecas AES ir "ģeopolitisks ierocis" Lukašenko un Kremļa rokās pret Eiropas Savienību (ES) un "radioaktīvs drauds Baltkrievijai un Eiropai".