Gobzemam par deputāta ētikas pārkāpumiem izteiks rakstveida brīdinājumu  (91)

Par šādu sankciju pret deputātu Gobzemu nobalsoja Janīna Kursīte-Pakule (NA), Aldis Adamovičs (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Raivis Dzintars (NA), Ainars Latkovskis (JV), Linda Medne (JKP), Andris Skride (AP), Normunds Žunna (JKP). Pret bija Jānis Vucāns (ZZS), atturējās Atis Zakatistovs (KPV LV) un Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), bet Vitālijs Orlovs (S) balsojumā nepiedalījās.

Komisijas sēdē tika balsots arī par iespējami bargāku sodu – ierosināt Saeimai izslēgt Gobzemu uz vienu Saeimas sēdi, tomēr tas neguva komisijas vairākuma atbalstu, jo šī ir pirmā reize, kad komisija izskata Gobzema iespējamos deputāta ētikas pārkāpumus. Par to nobalsoja tikai Linda Medne (JKP) un Normunds Žunna (JKP).

Deputātiem arī atšķīrās viedokļi par to, vai Gobzems pārkāpis visus ētikas kodeksa pantus, ko iesniegumā komisijai norādījusi Muižniece, tādēļ balsojumi par konkrētiem punktiem bija atšķirīgi.

Galu galā tika nobalsots, ka Gobzems pārkāpis trīs ētikas kodeksa punktus, proti, tos, kas nosaka, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus, deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos un ir morāli atbildīgs par savu rīcību.

Komisijas vairākuma atbalstu neguva rosinājums atzīt Gobzemu par vainīgu ētikas kodeksa punktu pārkāpumos, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību un ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, kā arī deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

Par Gobzema rīcību, sociālajos tīklos kritizējot valdības lēmumus par mutes un deguna aizsegu lietošanu publiskās vietās un "aicinājumu nelietot" tos Muižniece iesniegumā rakstīja, ka jāvērtē, vai Gobzems nav pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa punktus, kas paredz, ka deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos; ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus; ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.); publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju; nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

Sākot izskatīt lietu, komisija vienojās skatīt iespējamos kodeksa pārkāpumus pa atsevišķiem punktiem. Komisijas, kurā ir pārstāvēti pa diviem deputātiem no katras Saeimas frakcijas, sēdē bija pieaicināti arī Muižniece un Gobzems, kuriem tika dota iespēja izteikties par katru no punktiem. Tomēr komisijas vadītājai Janīnai Kursītei-Pakulei (NA) nācās vairākas reizes pārtraukt Gobzemu, jo viņš novirzījās no tēmas, kā arī nodarbojās ar politisko aģitāciju.

Vienlaikus komisijā arī izvērtās zināmas debates par to, vai deputāti ir tiesīgi konstatēt, ka kāds ir pārkāpis likumu, lai pēc tam vērtētu Ētikas kodeksa pārkāpumu par likuma pārkāpumu, kā arī par to, vai deputātam kā ikvienam pilsonim ir tiesības kritizēt valdības lēmumus un brīvi paust savu viedokli.

Balsojot par ētikas kodeksa 5. punktu, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus, iespējamu pārkāpumu, Raivis Dzintars norādīja, ka komisija nav tiesa, lai noteiktu, vai kāds ir pārkāpis likumu, un tās rīcībā nav arī tāda atzinuma no tiesībsargājošām institūcijām. Dzintars piebilda, ka Saeimas komisija vēl varētu vērtēt šo ētikas kodeka punkta pārkāpumu, ja Gobzems pats atzītu, ka nav ievērojis likumu.

Gobzems uz jautājumu, vai nav ievērojis Ministru kabineta noteikumus, kas liek nēsāt maskas publiskās vietās, atbildēja, ka neesot neko pārkāpis, jo pārkāpt varot tikai to, kas ir konstitucionāls, un gadījumā, ja kādam būtu nodarīts kaitējums ar viņa rīcību. Turklāt viņš visu laiku ievērojot distanci.

Dzintars pauda viedokli, ka Gobzema rīcība nav ētiska, tomēr deputāts nevarot pats konstatēt likuma pārkāpumu, tāpēc šajā punktā balsoja pret. Līdzīgu argumentāciju pauda arī Jānis Vucāns.

Pirms balsojuma par punkta, ka deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos, pārkāpumu Muižniece norādīja, ka Gobzema gadījumā selektīva likuma normu ievērošana uzskatāma par svinīgā solījuma laušanu un neievērošanu.

Gobzems gan sacīja, ka pārkāpumu var konstatēt tikai tiesa, un tas nav izdarīts. "Tiesiskas negatīvas sekas var iestāties tikai tad, ja kādam nodarīts kaitējums. Parādiet, kuram nodarīts kaitējums?" vaicāja deputāts.

Kursīte-Pakule gan norādīja, ka "mēs neesam tiesas zālē, mēs tikai vērtējam iespējamus likuma pārkāpumus un ētikas kodeksa pārkāpumus".

Sēdes gaitā atbildot uz Muižnieces jautājumiem par Ministru kabineta noteikumu neievērošanu par sejas aizsegu lietošanu oktobrī, Gobzems norādīja, ka pati Saeima lēmusi, ka administratīvie sodi par šīs prasības neievērošanu stāsies spēkā tikai no 20. novembra.

Deputātu vairākums gan nobalsoja par Gobzema pārkāpumu arī šajā punktā, Dzintaram un Vucānam balsojot pret.

Nonākot pie ētikas kodeksa punkta, kas paredz, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību, Gobzems norādīja, ka jebkuram pilsonim ir tiesības apstrīdēt pretlikumīgus aktus un viņš jau vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot "bezjēdzīgos ierobežojumus".

Pie šī punkta Dzintars gan norādīja, ka jebkuram ir tiesības apstrīdēt likumus Satversmes tiesā, bet kamēr tie nav atcelti, tie ir spēkā un ir saistoši visiem pilsoņiem. Dzintars gan Gobzema publiskajos izteikumos un soctīklu ierakstos saskata aicinājumu neievērot Ministru kabineta noteikumus.

Šajā brīdī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis vērsa deputātu uzmanību uz to, ka ikvienai personai ir tiesības kritizēt valdības noteiktos ierobežojumus un ka debates par to jēdzīgumu ir demokrātiskā valstī pašsaprotama parādība, un nevienam nevar radīt nelabvēlīgas sekas par viņa izteikumiem par spēkā esošajiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Danovskis uzsvēra, ka tas jānošķir no aicinājuma pārkāpt noteikumus.

Ir uzmanīgi jānošķir un jāvērtē, kad ir kritika par ierobežojumiem un kad ētikas kodeksa pārkāpums par aicinājumu neievērot likumus, jo nelabvēlīgu seku radīšana par valdības lēmumu vai Saeimas pieņemto kritiku var kļūt bīstami, sacīja Danovskis.

Pirmajā balsojumā par šī punkta pārkāpumu deputātu balsis sadalījās līdzīgi, tāpēc notika pārbalsošana, kurā ar pieci bija par, bet seši atturējās, tāpēc pārkāpums netika konstatēts.

Starp balsojumiem Gobzems, atbildot uz Vucāna jautājumu, vai aicināja neievērot noteikumus, sacīja, ka visos ierakstos sacījis, ka, lai visi, kas vēlas un kam bailes, lai valkā. Deputāts norādīja, ka "te ir acīmredzama politiska izrēķināšanās" ar viņu kā opozīcijā esošu deputātu.

Muižniece piebilda, ka visiem ir tiesības kritizēt un paust viedokli, bet Saeimas deputātiem, kas ir paraugs kādai sabiedrības daļai, neklātos aicināt cilvēkus izvērtēt masku valkāšanu atbilstoši viņu pārliecībai.

Par punkta, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, iespējamu pārkāpumu deputātu vairākums nobalsoja noraidoši.

Dzintars nepiekrita, ka ir pārkāpums, jo, lai gan Gobzems bieži neizmanto faktus un godīgu argumentāciju, Muižnieces iesniegumam nav pievienoti konkrēti gadījumi, kur tā bijis. "Mēs nevaram balsot par kaķi maisā, patīk mums Gobzems vai nepatīk," sacīja Dzintars.

Muižniece piekrita, ka nav iesniegumam pievienojusi konkrētus avotus publikācijām.

Nonākot pie kodeksa punkta, ka deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.), Gobzems atzina, ka ir morāli un juridiski atbildīgs par visu, ko Saeimā dara, un ka to novērtējot viņa arvien pieaugošais atbalstītāju loks. Kursīte-Pakule gan pārtrauca viņu, sakot, ka te nav vietas politiskai kampaņai.

Balsojumā komisijā gan tika konstatēts šī punkta pārkāpums.

Pēc balsojumiem par konkrētu punktu pārkāpumiem komisija lēma par konkrētām sankcijām deputātam, izvēloties no Saeimas kārtības ruļļa piedāvātajām iespējām.

Sēdes noslēgumā, lemjot par sankcijām Gobzemam par ētikas kodeksa pārkāpumiem, Kursīte-Pakule sacīja, ka viņa rīcība atsaucot atmiņā Bībeles sižetu un no tā izrietošo slaveno Brēgela gleznu, kur aklais ved aklos.

"Neticu, ka Aldis Gobzems ir aklais. Tā ir vai nu tīša bravūra, vai vēl kas cits, bet šī rīcība ir kaitējoša, it īpaši tai sabiedrības daļai, kas tic uz vārda un neapzināti tādējādi padziļina krīzi mūsu veselības aprūpē saistībā ar Covid-19 situāciju," sacīja deputāte.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 27. oktobrī pēc deputātes Anitas Muižnieces (JKP) iesnieguma ierosināja lietu par Alda Gobzema iespējamu Saeimas deputāta Ētikas kodeksa pārkāpumu. Balsojumā par lietas ierosināšanu deputātu vairākums ar vienas balss pārsvaru nobalsoja "par", "Saskaņas" un ZZS deputātiem nepiedaloties un "KPV LV" pārstāvjiem atturoties.

Komisija skatīja Mužnieces iesniegumu izvērtēt Gobzema rīcību saistībā ar "aicinājumu nelietot" sejas un deguna aizsegus atbilstību Saeimas deputātu Ētikas kodeksam un piemērot deputātam atbilstošu sodu.

Komisijas sēdē Muižniece uzsvēra, ka viņas iesnieguma būtība nav Covid-19, valstī noteiktie ierobežojumi vai cilvēku viedoklis par to, bet Saeimas deputāta atbildība ievērot valsts likumus un rīcības atbilstība Saeimas Ētikas kodeksam, aicinot neievērot likumus.

Deputāte atgādināja, ka Gobzems sociālajos tīklos demonstrēja, ka neievēro valstī noteikto prasību lietot masku noteiktās publiskās vietās un aicinājis cilvēkus tās nelietot.

"Tā ir cinisma paraugstunda," teica Muižniece par Gobzema izteikumiem, ka vīruss nav bīstams, lai gan tas prasījis upurus gan Latvijā, gan citviet pasaulē.

Muižniece komisijā ļoti detalizēti izklāstīja, kur un kad Gobzems publiski paudis šādu viedokli un publiskojis attēlus. Deputāte norādīja, ka Saeimas deputāti svinīgi sola ievērot Latvijas likumus, taču Gobzems to neievēro.

Savu uzstāšanos Gobzems sāka, norādot, ka Saeimas komisijā ir deputāti, kuri nav pildījuši likumu par mediķu algām, OIK. "Kā tie, kas ciniski nav ievērojuši likumus, man mācīs ētiku?" retoriski jautāja Gobzems.

Pārejot pie lietas būtības, Gobzems teica, ka komisijas sēdē piedalās tikai viens vetārsts Ilmārs Dūrītis (AP), kas varot ārstēt tikai viņa suni, savukārt Gobzema ārstējošais ārsts ieteicis masku nelietot. "Man ir arī zināma reliģiska pārliecība, kas neļauj aizsegt seju," teica deputāts, norādot, ka to viņam nevar liegt.

Turpmākā gaitā Gobzems izklāstīja piemērus tam, kā cilvēki nepareizi lieto maskas vai raud, jo pensionārei vienīgā maska iekritusi peļķē. Deputāts teica, ka, ja kādu grib aizsargāt, tad valstij jānodrošina vienreizējās maskas visiem. Gobzems sēdē arī sniedza savu vērtējumu par veselības politiku valstī Covid-19 pandēmijas laikā.

Gobzems atkārtoti centās diskusiju pavērst virzienā par Covid-19 nopietnību, masku efektivitāti, tomēr komisijas locekļi nevēlējās ielaisties šāda veida sarunā.

Jau ziņots, ka Muižniece iesniegumā Ētikas komisijai norāda, ka Gobzems regulāri interneta vietnēs "Twitter" un "Facebook" publicējot ierakstus, kur paužot aicinājumu sabiedrībai nelietot sejas un deguna aizsegus. Politiķe arī komisijai iesniegusi Gobzema trīs tvītus šajā kontekstā. Deputāte vērš uzmanību, ka politiķis arī publicē fotogrāfijas, kurā viņš atrodas tirdzniecības vietā bez mutes un sejas aizsega.

Muižniece uzskata, ka šādā veidā tiek grauts Saeimas prestižs, kā arī tiek nodarīts būtisks kaitējums sabiedrības veselības interesēm. "Tāpat šādai rīcībai būs graujoša ietekme uz sabiedrisko kārtību," pārliecināta politiķe.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jau 21. oktobrī sprieda par to, ka samērā bieži ir saņēmusi iedzīvotāju vēstules un zvanus par Gobzema izteikumiem, taču deputāti šo jautājumu izšķīrās plašāk neskatīt, "lai Gobzemu nereklamētu". Tiesības rosināt lietas ierosināšu par iespējamu Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu ir tikai deputātiem.