Kā vēstīts, Valsts kontrole savā revīzijā konstatējusi, ka Stradiņa slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga. Revidenti secināja, ka mediķu atlīdzības nosacījumi vismaz šajā slimnīcā nav bijuši ne taisnīgi, ne saprotami un izsekojami, savukārt 2018.-2019. gadā piešķirtais papildu finansējums ir vēl vairāk palielinājis iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības starp darba samaksas zemāko un augstāko robežu.
Slimnīcā skaidro, ka, pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, tā ir saņēmusi un iepazinusies ar pieciem vispārīgiem, mērķa formā definētiem ieteikumiem. Slimnīca pilnība atbalsta izvirzītos mērķus, kuri ir stūrakmeņi jebkuras publiskas organizācijas atlīdzības sistēmas veidošanā, norāda Veinberga.
Tāpat ārstniecības iestādē uzsver, ka atlīdzības sistēmas uzlabošana ir viens no galvenajiem tās uzdevumiem, vienlaikus atzīstot, ka ieteikumu ieviešanas iespējas tiks izvērtētas, ņemot vērā slimnīcas finansiālās iespējas, kā arī paralēli notikušās Veselības ministrijas veiktā atalgojuma modeļa testēšanas rezultātus.
Vienlaikus Stradiņa slimnīcā norāda, ka ārsta, māsas, vecmātes, laboratorijas un citu speciālistu atlīdzības noteikšanas pamatā slimnīca ir likusi mērķi nodrošināt vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darba ieguldījumu pacientu labā, slimnīcas izmaksu efektivitāti - balansējot slimnīcas ieņēmumus ar izdevumiem un nodrošinot ārstniecības iestādes konkurētspēju darba tirgū un darbinieku atlīdzības salīdzināmību ar atlīdzību līdzīgās nozarēs un amatiem darba tirgū.
Tāpat slimnīcā atzīst, ka šobrīd īstenotā veselības pakalpojumu finansēšanas prakse apgrūtina slimnīcas darbu, jo finansējuma apjoms bieži nav prognozējams pat viena gada apmērā, tāpēc slimnīca ir apgrūtināta savlaicīgi plānot darbinieku noslodzi un veidot stabilu atalgojuma politiku.
Valsts finansējums par slimnīcās sniegtajiem pakalpojumiem ir galvenais atlīdzības budžeta finansējuma avots, jo ieņēmumu lielāko daļu veido tieši slimnīcas sniegtie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, skaidro slimnīcā.
Ievērojot valsts finansējuma ārstniecībai piešķiršanas kārtību un izrietoši - ārstniecības personāla atlīdzības veidošanās īpatnības, slimnīcas ieskatā neatkarīgs un ārējs redzējums uz atlīdzības sistēmu bija un ir nepieciešams. Ziņojums būs noderīgs gan slimnīcas vadībai, uzlabojot un pilnveidojot atlīdzības sistēmu slimnīcā, gan Veselības ministrijai, plānojot un īstenojot ilgtspējīgas reformas ārstniecības personu atalgojuma sistēmā, atzīmē slimnīcas pārstāve.
Pēc slimnīcas pārstāves paustā, jau 2017. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas atlīdzības sistēmas izveides, kā arī veikta virkne pasākumu darba samaksas organizācijas uzlabošanai un sadrumstalotības mazināšanai, kas varētu palīdzēt noturēt jau esošos darbiniekus, kā arī piesaistīt jaunus, aizpildot vismaz daļu no brīvajām vakancēm. Šobrīd slimnīcā ir aptuveni 65 māsu un 70 ārstu brīvas vakances.
Vienlaikus, no nākamā gada slimnīca plāno uzsākt pakāpenisku jauna atalgojumu modeļa ieviešanu, saskaņā ar Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" ietvertajām vadlīnijām, kas paredz noteikt pilna laika darba ekvivalentu visiem ārstniecības amatiem, novērtēt ārstniecības amatus un noteikt dažādas amatu līmeņu kategorijas, kā arī noteikt konkrētas fiksētās un mainīgās atalgojuma daļas proporcijas.
Kā uzsver slimnīcas pārstāve, pateicoties piešķirtajam papildu finansējumam ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai ārstniecības iestāde spēj piedāvāt Latvijas apstākļiem konkurētspējīgu atalgojumu, kas ļauj piesaistīt kvalificētus profesionāļus un novērtēt tos ar atlīdzību, kas proporcionāla to darba ieguldījumam ārstējot un aprūpējot pacientus.
"Protams, mediķu atalgojums Latvijā joprojām nav sasniedzis attīstītāko Eiropas valstu mediķu atalgojuma līmeni, līdz ar to arī turpmākajos gados būtu nepieciešams turpināt palielināt valsts finansējuma apmēru medicīnas nozarei," piebilst slimnīcas pārstāve.
Jau ziņots, ka revidenti norāda, ka revīzijā atklātais ļauj secināt, ka Stradiņa slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga, tās darba samaksas noteikšanas principi nav saprotami un caurskatāmi.
Kā argumentu Valsts kontrole min to, ka pie amata aprakstos noteiktiem vienādiem pienākumiem pastāv būtiskas darba samaksas atšķirības, mēneša vidējai darba samaksai atšķiroties līdz pat trim reizēm.
"Pēc atalgojuma palielināšanas 2018. un 2019. gadā iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības darba samaksā ir vēl vairāk palielinājušās, tādējādi neveicinot ārstu algu izlīdzināšanu nozarē," secinājuši revidenti.
Tāpat Valsts kontrole norāda, ka kopējo darba samaksas apjomu augstākajam medicīniskajam personālam būtiski ietekmē nevis pamatalga, kuras īpatsvars veido 23-80% no kopējās darba samaksas, bet gan piemaksas un citi atlīdzības elementi, kuru sadales mehānisms ir neizsekojams.
Revidenti norāda arī, ka mainīgās darba samaksas veidošanās principi nav vienoti, bet gan katrai struktūrvienībai atšķirīgi, tāpēc tās diapazons ir robežās no 0,4% līdz 70% darbinieku kopējā darba samaksā. Tāpat darba un darba samaksas organizācija slimnīcā atšķiras ne tikai starp struktūrvienībām, bet arī vienas struktūrvienības ietvaros.