Saeimas juristi: izmaiņas autoratlīdzību kārtībā iedzīvotājiem ir 'īpaši sarežģītas'  (22)

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Saeimas juristi uzsvēra, ka Satversmes tiesa vēl 2010. gadā lietā par likuma "Par nodokļiem un nodevām" atbilstību Satversmei citastarpā, atsaucoties arī uz Francijas Konstitucionālās padomes nolēmumu, ir norādījusi, ka jautājums par to, cik lielas pūles un cik daudz laika nodokļu maksātājam jāpatērē, lai tas varētu apzināties savas no jaunā regulējuma izrietošās tiesības, ir viens no aspektiem, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai pārejai uz jauno regulējumu noteiktais periods atbilst tiesiskās paļāvības principam un samērīgi ierobežo personas tiesības uz īpašumu.

Vērtējot iesniegto likumprojektu, it īpaši attiecībā uz izmaiņām nodokļa maksāšanas noteikumos autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākumu izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību, parlamenta Juridiskais birojs secinājis, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir īpaši sarežģīts un tas likuma lietotājam var prasīt lielas pūles, iespējams, nesamērīgas, lai saprastu savas no jaunā regulējuma izrietošās tiesības.

No šāda viedokļa Juridiskā biroja ieskatā pastāv šaubas par likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmei, kas tostarp paredz, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Juristu ieskatā komisijai būtiski svarīgi ir pārliecināties par likumprojektā ietvertā pārejas perioda uz jauno regulējumu samērīgumu.

Saeimas Juridiskais birojs aicināja pārliecināties, ka atbildīgās institūcijas veiks visu nepieciešamo, lai nodokļa maksātājiem skaidrotu no jaunā regulējuma izrietošās tiesības, lai nodokļa maksātāji tās izprastu un atbilstoši tam varētu plānot savu darbību. Ja pastāv šaubas par to, ka nodokļa maksātāji, kurus skar izmaiņas, var nebūt informēti par tām tādā apmērā, lai pilnībā izprastu un apzinātos no jaunā regulējuma izrietošās tiesības, juristi aicina komisiju lemt par pārejas perioda uz jauno regulējumu pagarināšanu.

Deputāte Ilze Indriksone (NA) interesējās, kādi ir plānotie Finanšu ministrijas (FM) pasākumi, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, kurām spēkā jāstājas jau nākamajā gadā.

FM pārstāve Astra Kaļāne skaidroja, ka tad, kad grozījumi tiks pieņemti, klientu informēšanu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests bezmaksas semināros. Tāpat FM esot vienošanās ar Kultūras ministrijas valsts sekretāri, ka viņa organizēs katrai mērķgrupai skaidrojošus pasākumus.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), atsaucoties uz laiku, kad viņa bija finanšu ministre un kad veikta iepriekšējā nodokļu reforma, uzsvēra, ka toreiz diskusijas ilga ļoti ilgu laiku, turklāt izmaiņu skaidrošanai tika īstenota plaša kampaņa, taču arī tas neesot līdzējis, lai sasniegtu visus tos, kurus skāra toreiz plānotās nodokļu sistēmas izmaiņas.

"Tagad īsā laikā ir sagatavotas apjomīgas nodokļu izmaiņas, kas liek lielai daļai nodokļu maksātāju, kam nav sarežģītas grāmatvedības pieredzes, meklēt cita veida formātu, kā strādāt un maksāt nodokļus. Patiešām esat pārliecināti, ka tik īsā laikā cilvēki spēs noorientēties? Pat Saeimas deputāti šobaltdien vēl nezina, kāds ir precīzais piedāvājums minimālo sociālo iemaksu nodrošināšanā. Pat mums nav pilnas informācijas. Kā jūs varat nopietni apgalvot, ka spēsiet to iedzīvotājiem izskaidrot," bažījās Reizniece-Ozola.

Arī deputāts Igors Pimenovs (S) pauda pārliecību, ka likumprojekts ir sasteigts un pārlieku sarežģīts. "Kāpēc steiga? Kāpēc mēs nevaram atlikt šādu kritiski uztveramu reformēšanu, kad būs sagatavots tāds teksts, ko varēs viegli administrēt un patērēt? Kas tas ir par likumu, ja nodokļu maksātājiem jāvēršas pie juriskonsultiem, lai saprastu, cik nodokļu jāmaksā?" neapmierinātību izrādīja politiķis.

"Tas nekas, palamājam FM, viņi pieraduši pie tā," noteica komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP).