Video: Satversmes tiesa pasludina spriedumu lietā par 'tēva atvaļinājumu'  (30)

Pieteikuma iesniedzēja lūdz ST atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 24. jūlija. Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka "bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas". Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Lietas materiāliem līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim noteikta ierobežota pieejamība, lai pasargātu pieteicējas un viņas ģimenes tiesības uz privātumu. Lietas izskatīšanas gaitā viņa nosaukta par "personu C".

Pieteikuma iesniedzējas advokāts Matīss Šķiņķis ST sēdē sacīja, ka valsts nav pietiekami aizstāvējusi viņa pārstāvamās sievietes ģimeni Satversmes izpratnē, proti, valstij ir pienākums aizsargāt ģimeni un tas attiecas uz visām ģimenēm vienādā līmenī. Šis princips nostiprināts Satversmes 110. pantā. Šķiņķis gan arī uzreiz akcentēja, ka šī lieta neskar Satversmē ietverto laulības jēdzienu, bet gan ir par ikvienas ģimenes tiesībām uz aizsardzību.

Pēc jurista teiktā, likumdevējam ir pienākums atbalstīt un aizsargāt ikvienu ģimeni. Ģimenēm ir tiesības uz valsts īpašu un tās nodrošinātu sociālo un ekonomisko aizsardzību. Atbilstoši arī ST pašas veidotajai judikatūrai pieteikuma iesniedzējai ir tiesības prasīt un valstij ir pienākums nodrošināt viņas ģimenei šo īpašo valsts atbalstu un aizsardzību.

"Mēs uz šo lietu primāri raugāmies kā uz lietu, kurā jāvērtē valsts pienākums, kas izriet no Satversmes 110. panta," sacīja Šķiņķis.

Saeimas ieskatā tēva atvaļinājums nav vērtējams atrauti no mērķa un sociālā konteksta, kādā tas radīts, ST sēdē sacīja Saeimas interešu aizstāvis Mārtiņš Birģelis, norādot, ka atvaļinājuma izveidošanas mērķis bijis veicināt tēva lielāku iesaisti bērna audzināšanā, bērna aprūpē, sekmējot abu vecāku vienlīdzīgu iesaisti bērna audzināšanā, jo tēva iesaiste šajā procesā vēsturiskā konteksta dēļ iepriekš bijusi minimāla.

Tēvu interese par iespēju izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu ir būtiski paaugstinājusies, sacīja Birģelis.

Lietā kopā tika aizvadītas četras tiesas sēdes, kuru laikā tika pausti gan prasītājus atbalstoši, gan pretēji viedokļi. Piemēram, Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Māris Badovskis uzsvēra, ka konkrētā norma piešķir tiesības uz atbalstu tieši bērna tēvam, tā ir vērsta uz šī viena vecāka tiesību īstenošanu, nevis uz atbalstu ģimenei. Par bērna vecāku uzskatāmi māte un tēvs, nevis mātes partnere. LM ieskatā no valsts pienākuma aizsargāt ģimeni, vecāku un bērnu tiesības, neizriet pienākums piešķirt 10 dienu atvaļinājumu personai, kura nav bērna tēvs.

Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere ST sēdē akcentēja, ka apstrīdētā norma var nesasniegt mērķi, ja bērna tēvs šo atvaļinājumu neizmanto paredzētajā nolūkā. Ja bērnam tēva nav, vai arī viņam ir kādi faktiski šķēršļi, kuru dēļ viņš bērna aprūpē nav spējīgs sniegt atbalstu ne mātei, ne bērnam, tad likuma normā būtu jānosaka, ka šādas tiesības ir piešķiramas citai personai, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu bērna tiesību aizstāvību.
Apstrīdētā norma neatbilst Satversmei, ciktāl tā neparedz citu personu, ne tikai bērna tēva, tiesības uz "tēva atvaļinājumu", sacīja Grāvere. Jautājums gan būtu skatāms plašāk, nekā tikai viena dzimuma pāru kontekstā, viņa piebilda.

Turpretim LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" advokāts Lauris Liepa tiesai akcentēja, ka šajā lietā ir vēsturiski nozīmīga atziņa, kas ir konstatēta un par ko nav strīda, proti, ka viena dzimuma personu pāra kopdzīve arī veido ģimeni. Bērnam ir divi vecāki, turklāt ne vienmēr tie būs bērna tēvs un māte – vecāki bērnam var būt arī viena dzimuma pāru ģimenēs.

Valstij ir jānodrošina apstrīdētajā normā paredzētais atvaļinājums pieteikuma iesniedzējai, kas ir bērna mātes partnere, taču valsts līdz šim nav izveidojusi tiesisko ietvaru, kas nosaka šādu personu savstarpējās tiesības un pienākumus, līdz ar to šobrīd netiek garantētas ikvienas ģimenes tiesības uz aizsardzību.

Jau vēstīts, ka ST otrdien, 6. oktobrī, attālinātā jeb videokonferences režīmā sāka izskatīt lietu, kas ierosināta par Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendārās dienas ilgu atvaļinājumu.

Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka "bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas". Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Pieteikuma iesniedzēja lūdz ST atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 24. jūlija.