Latvijas tiesību kontekstā Satversmes tiesas (ST) spriedums, lietā, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu, ir revolucionārs, tādā nozīmē, ka ST atrisina ne tikai šo konkrēto sāpīgo problēmu viendzimuma partneru ģimenēm, bet arī uzliek likumdevējam pienākumu plašāk regulēt un aizsargāt viendzimuma partneru kopdzīvi, kurai pašlaik nav tiesiska regulējuma, sacīja LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" advokāts Lauris Liepa.
Iepriekš vēstīts, ka ST šodien par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.
Liepa sacīja, ka ir gandarīts ar ST spriedumu un uzskata to par pamatotu. "Tie argumenti, kuri līdz šim ir skanējuši par to, ka viendzimuma partneri savu kopdzīvi varēja reģistrēt gan ar līgumu starpniecību un citiem veidiem ST nebija pietiekami argumentēti, jo viņa tos atzina par nepamatotiem, jo tas nav pietiekams aizsardzības mehānisms viendzimuma pāru ģimenēm," teica Liepa.
Viņš uzsvēra, ka Satversmes 110. pants pieprasa aizsargāt ģimenes, tai skaitā ģimenes kuras veido viendzimuma pāri. "Jācer, ka šis tiesas spriedums veicinās likumdevēja vēlēšanos aizsargāt viendzimuma partneru kopdzīvi, un ja likumdevējs nesekos šiem tiesas secinājumiem, tad ir sagaidāmas arī citas tiesas lietas, jo ST spriedums ir saistošs gan iestādēm, gan tiesām," uzsvēra Liepa.
Iepriekš vēstīts, ka ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.
Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, bet Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".
Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja bija norādījusi, ka viņa atrodas stabilās viendzimuma attiecībās ar savu partneri, un pēc kopdzīves uzsākšanas pieteikuma iesniedzējas partnerei piedzima divi bērni.
Sieviete norādīja, ka pēc jaunākā bērna piedzimšanas viņa vēlējusies doties desmit kalendāra dienas ilgā atvaļinājumā. Tomēr apstrīdētā norma paredz, ka tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas ir tikai bērna tēvam, bet neparedzot šādas tiesības bērna mātes partnerei, kas faktiski esot uzskatāma par vienu no bērna vecākiem.
Pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabāko interešu prioritātes principu, jo tā neļaujot personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam un tādējādi neaizsargājot bērna intereses pēc iespējas labākajā veidā visās ģimenēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
