Saistībā ar palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem Ārlietu ministrija (ĀM) mudina sākt diskusijas par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem Latvijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Šāds ierosinājums nāk pēc tam, kad uz problēmām, ar kurām patvēruma meklētājiem šeit nākas saskarties, norādījuši gan brīvprātīgie, kas šiem cilvēki palīdz, gan paši baltkrievi.
ĀM skaidro, ka kopš augusta sākuma daudz kas mainīts, paātrinot gan vīzu izskatīšu no trīs dienām līdz vienai, gan arī nodrošinot cita veida atbalstu. Tomēr ministrijā arī atzīst, ka ir gadījumi, kad nācies meklēt individuālus risinājumus, piemēram, domājot, ko darīt, ja Latvijā ar studenta vīzu plāno ierasties students ar bērnu, kas esot nestandarta situācija. Turklāt, ja vīzu izskatīšanas ātrums ir lielā mērā atrisināts, joprojām ir problēmas, kas sagaida pēc tam, kas gan jau ir citu ministriju kompetencē.
"Jā, ir bijušas kavēšanās, ir bijušas un ir šobrīd problēmas. Ir cilvēki, kas ir pieteikušies patvēruma meklētāja statusam un pēc tam tikai sapratuši, kamēr ir šis process, nevar strādāt, un tā ir problēma, ko arī mūsu brīvprātīgie uzrunā," norāda ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Lai arī līdz šim diskusijas par bēgļu uzņemšanu un par migrācijas jautājumiem Latvijā bijušas ļoti grūtas, ministrijā spriež, ka Baltkrievijas konteksts paver citu skatījumu uz šo problēmu, un, iespējams, ir laiks plašākai diskusijai.
Tomēr Imigrācijas likums ir Iekšlietu ministrijas (IeM) pārziņā, un uz to, ka iniciatīvai tādējādi būtu jānāk tieši no šīs ministrijas, norāda gan ĀM, gan arī premjera birojā, kur "de facto, jautājot par iespējamām izmaiņām, saņēma atbildi, ka iekšlietu ministram ir jāsniedz skaidrs redzējums un priekšlikumi, kā atvieglot un padarīt vienkāršākus uzturēšanās nosacījumus patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas.
"Protams, interesanti klausīties, ka Iekšlietu ministrijai vēl kaut kas papildus ir jādara. Jāsaka, mēs ļoti daudz jau esam izdarījuši," uz to savukārt atbild iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Viņš norādīja, ka jau ir izstrādāts un saskaņošanai iesniegts jaunais Imigrācijas likums, kurā paredzēts no sešiem uz trim mēnešiem saīsināt termiņu, kurā patvēruma meklētāji nedrīkst strādāt.
Ne no IeM, ne kāda cita valdībā gan nav ziņu, kad šis likumprojekts arī varētu nonākt valdības darba kārtībā. Ģirģens prognozē, ka tas nenotiks ātrāk par nākamā gada budžeta pabeigšanu. Viņa ieskatā, palīdzības sniegšanas un lēmumu pieņemšanas ātrumu turklāt nevar padarīt par pašmērķi, jo nav izslēgts, ka starp palīdzības lūdzējiem patiesībā ir kāds ar Baltkrievijas drošības dienestiem saistīts cilvēks.
"Tā ka nevar būt arī tāda vienkārša, ātra politika, lūdzu, brauciet visi iekšā, atvērtas robežas. Ir jābūt balansam. Mūsu dienestiem kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un drošības dienestam ir jābūt spējīgam atšķirot tos cilvēkus, kuri atbilst mūsu nacionālajām interesēm un kuri neatbilst," sacīja Ģirģerns.
Vienlaikus gan esot jāstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un drošības dienestu kapacitāte, lai dokumentus un drošības apsvērumus varētu izvērtēt ātrāk. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem palicis bez atbildes, sacīja ministrs.
LETA 8. novembrī vēstīja, ka Valsts robežsardze pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām saņēmusi vēl septiņu Baltkrievijas pilsoņu iesniegumus par patvēruma piešķiršanu Latvijā, līdz ar to kopumā saņemti 20 šādi iesniegumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
