Preses konferencē pēc sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka pēc ekspertu un iestāžu pārstāvju uzklausīšanas par saslimstību ar Covid-19, situāciju slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē secinājis, ka situācija ar Covid-19 valstī ir ļoti nopietna.
Tomēr otrdien, 17. novembrī, valdība nelēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu, vien par vairākiem precizējumiem jau esošajos.
"Mēs vērojam, ka mūsu slimnīcas, lai varētu paplašinātu Covid-19 slimnieku gultu skaitu, diemžēl spiestas turpināt samazināt citu pacientiem pieejamo pakalpojumu klāstu. Šī situācija ir ļoti nopietna, un mēs jau vairākas nedēļas vērojam, ka tāda tendence skaidri turpinās, kas ir mūsu veselības aprūpes sistēmas faktiskā pārslogotība," skaidroja Kariņš.
Viņš norādīja, ka valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un ar to saistīta virkne ierobežojumu. "Es secinu, ka, ja situācija nekļūs labāka un saslimstības skaitļi un slimnīcu noslogotība nesāks iet uz leju, mēs kā valdība būsim spiesti pieņemt vēl stingrākus mērus," uzsvēra Ministru prezidents, norādot, ka valdība turpina ikdienā sekot visiem rādītājiem un situācijas analīzei.
"Mēs kā valdība apzināmies, ka mēs varētu būt spiesti šobrīd pieņemt vēl citus lēmumus. Mēs stingrākus ierobežojumus neesam ieviesuši, ir vairāki ieviesti precizējumi. Tomēr situācija tiešām ir nopietna, tāpēc es aicinu vēlreiz un kārtējo reizi katru valsts iedzīvotāju padomāt par sevi, saviem tuviniekiem un kaimiņiem, radiem un draugiem," aicināja valdības vadītājs, mudinot izvairīties no ciemošanās un samazināt kontaktus.
"Mājas, darbs, svaigs gaiss. Izbaudām arī iespēju, ka mēs varam pavadīt laiku ārā, jo rīt ir jau valsts svētki, bet vēl nav īsti iestājies auksts laiks. Ievērojam distanci, mazgājam rokas un valkājam visur iekštelpās un transportā, kur tas nepieciešams, sejas maskas," aicināja Kariņš, visiem novēlot mierīgus un gaišus valsts svētkus katram savās mājās bez ciemošanās pie citiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja valsts svētku noskaņā šo nedēļu pavadīt ar saukli, ka "svinot atsevišķi, mēs darām visu, lai būtu kopā iespējami drīz".
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par iedzīvotāju uzvedību ierobežojumu ievērošanā, ko arī vērtēja valdība, pamatojoties uz pētnieku datiem par mobilo sakaru lietojumu, Kariņš sacīja, ka jau nedēļas laikā kopš 9. novembrī izsludināta ārkārtējā situācija, ir vērojams dažu lielo pilsētu centros aktivitātes samazinājums. "Secinājums varētu būt, ka lielais vairums cilvēku ņem vērā jaunos ierobežojumus, un tas sāk atspoguļoties kustības statistikā. Tad ir jautājums, vai tas būs pietiekami un vai tā rezultātā būs arī mazāka kontaktēšanās, un vai saslimstības skaitļi ies uz leju," norādīja Kariņš.
Savukārt atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Latvijas izglītības sistēma ir gatava attālinātām mācībām, jo pirms otrdienas sēdes tika lēsts, ka tāds lēmums varētu tikt pieņemts arī attiecībā uz jaunāko klašu skolēniem, tomēr netika pieņemts, Kariņš sacīja, ka valdība jebkuru ierobežojumu pieņem, lai samazinātu kontaktu iespējas tur, kur ir riska zonas un kur tas jādara.
"Mēs ne labprāt pieņēmām lēmumu slēgt restorānu un kafejnīcu darbību klātienē, bet tas ir pieņemts, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, un tad mums ir arī atbalsta mehānismi radītajām ekonomiskajām sekām. Līdzīgi – ja mēs kā valdība spriestu jebko par skolām, primāri mums būtu bērnu un skolotāju un viņu ģimeņu veselības intereses. Otrs jautājums jau būtu, kā sistēma var tikt galā," skaidroja Kariņš.
Ārkārtas sēdē valdība lēma pilnveidot esošo regulējumu piesardzības pasākumiem, tāpēc turpmāk mājas karantīna ir jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā, vai to ir noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.
Valdība arī lēma, ka būs aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas neievēro noteiktos drošības pasākumus (nelieto sejas masku). Jaunā kārtība stājas spēkā no 19. novembra.
Tāpat kopsēdē tika apspriesti jautājumi par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs un testēšanas kapacitāti.
Sēdē tika pārrunāti jautājumi saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu kontroli un analizēta iedzīvotāju uzvedība saistībā ar Covid-19 mazināšanas ierobežojumu efektivitāti. Sēdes darba kārtībā bija iekļauti punkti arī par Covid-19 vakcīnu stratēģiju, individuālo aizsardzības līdzekļu un higiēnas masku iegādi un rezervēm, kā arī par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.
Jau vēstīts, ka piektdien, 6. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, izskatot virkni ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītos jautājumus, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu izsludināt valstī ārkārtējo situāciju no pirmdienas, 9. novembra.
Valdība lēmusi izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim. Ministru kabineta rīkojuma teksts pieejams šeit.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
