Konceptuāli atbalstot Levita iesniegto vēsturisko zemju likumu, deputāti norāda uz nepilnībām  (73)

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 79 deputāti no visām Saeimas frakcijām. Priekšlikumu otrajam lasījumam noteikšanas termiņš paredzēts līdz 19. decembrim.

Latviešu vēsturisko zemju likumprojekts paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai. Jaunā likuma spēkā stāšanās plānota nākamā gada 1. jūlijā līdz ar jauno pašvaldību darba sākšanu.

Likumprojektam paredzēta preambula, kurā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.

Ar jauno likumu – tā pielikumā – paredzēts noteikt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildību, nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.

Tāpat paredzēts noteikt valsts un pašvaldību pienākumus vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likumprojektā paredzēta pašvaldību sadarbība, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.

Ministru kabinetam plānots līdz nākamā gada beigām uzdot apstiprināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus. Plānu paredzēts noteikt kā vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu uz septiņiem gadiem, un tā uzticēt Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēts noteikt ikgadējā valsts budžeta likumā.

Plānots arī, ka Ministru kabinets reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniedz ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību.

Tāpat paredzēts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē plānots iekļaut kultūras ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru, zemkopības ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību un vēsturisko zemju pārstāvjus.

Atbildīgās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP), runājot komisijas vārdā, atgādināja, ka šāda likuma pieņemšana izriet no jūnijā Saeimā pieņemtā novadu reformas – Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu – likuma, kas uzliek pienākumu šādu likumu sagatavot un pieņemt. Pirms pirmā lasījuma prezidenta iesniegto likumprojektu atbildīgā komisija vērtēja divās sēdēs ar ekspertu un iesaistīto pušu līdzdalību. Plešs atzina, ka tieši šajā procesā arī iezīmējās nepieciešamību precizēt likumprojekta normas, tāpēc komisiju un Saeimu sagaida apjomīgs darbs pie šī jautājuma.

Vairāki deputāti debatēs par likumprojektu pirms balsojuma, aicinot to gan pieņemt, pauda kritiku un par prezidenta sagatavoto likumprojektu un mudināja to uzlabot turpmākā darbā Saeimā.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis sacīja, ka diemžēl šis nav sevišķi izdevies likumprojekts. Pēc viņa domām tas neatbilst Satversmes 3. pantam, kurā nosaukti četri Latvijas kultūrvēsturiskās zemes, bet likumprojektā kā atsevišķa zeme minēta arī Sēlija. Kazinovskis uzskata, ka Sēlijas jautājumu varēja atrisināt jau novadu reformas gaitā, izveidojot vienotu Sēlijas novadu, kas netika izdarīts.

Tāpat deputātam bija arī iebildumi, ka likumprojekts paredz nodrošināt vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējīgu attīstību un uzdot to Kultūras ministrijai. Kazinovskis pauda bažas, vai tad to vairs nedarīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un vai gadījumā nav iecerēts samazināt ministriju skaitu. Deputātu neapmierina tas, kas likumprojekta sagatavošanā nebija iesaistīts pietiekami plašs ekspertu loks, turklāt likumprojektā noteiktās vēsturisko zemju robežas nesakrīt nedz ar jaunajām pašvaldībām, nedz administratīvajiem reģioniem, kādus Latvijā plānots veidot.

Saeimas deputāts un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) sacīja, ka uzreiz pēc šī likuma pieņemšanas ministrija sāks darbu pie kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes un ka tā īstenošanai plānots paredzēt gan valsts, gan pašvaldību finansējumu. Jansons noraidīja bažas, ka atbildīga būs tikai Kultūras ministrija, jo plāns tiks īstenots, sadarbojoties un darbojoties vairākām ministrijām, kā arī iesaistoties jaunajām pašvaldībām.

Deputāte Inga Goldberga (S) pauda atbalstu likumprojektam un uzsvēra, ka tas nepieciešams, lai rūpētos par mūsu valsts iedzīvotājiem un viņu identitātes un piederības valstij stiprināšanu. Tomēr vienlaikus deputāte pauda bažas, ka likumprojekta anotācijā nav dots vērtējums tā ietekmei uz valsts un pašvaldību budžetu. Goldberga arī kritiski vērtēja likumprojektā iecerēto jauno institūciju un jaunu plānu veidošanu, iesakot padomāt par esošo institūciju izmantošanu un jaunu izmaksu neradīšanu. "Jāuzticas vietējām kopienām, neuzspiežot no centra," sacīja Golberga, aicinot turpmākā darba gaitā likumprojektu uzlabot, lai tas paliktu saprotamāks un vairāk atbilstu mērķim.

Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka jau komisijā piedāvājis mainīt likumprojekta nosaukumu, norādot, ka tas ir vēsturisko zemju un pilsētu likums. Deputāts prognozēja plašas debates nākotnē un aicināja aktīvi iesniegt priekšlikumus, lai likums iegūtu maksimāli plašu saturu.

Jāatgādina, ka Valsts prezidents septembrī, iesniedzot likumprojektu Saeimā, sacīja, ka likumprojekta "Latviešu vēsturisko zemju likums" tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa "Upīte".

"Latvietība nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidot okupācijas periodā, lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu, un tagad, 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, paaudze, kas ir izaugusi neatkarīgajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu vēsturisko dziļumu, kāds tas ir arī citās Eiropas valstīs, kur nav bijusi šāda veida sakņu "nogriešanas" vai "izsīkšanas" politika, kā mums tas bija okupācijas laikā," uzsvēra prezidents.

"Šī likumprojekta mērķis ir tāds, ka nevis valsts neitrāli noraugās, bet aktīvi atbalsta iniciatīvu, kas nāk no cilvēkiem pašiem. Likumprojekts pēc būtības piedāvā apzināties, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama, bet par to ir jārūpējas ar apzinātas politikas palīdzību," skaidroja Levits.

"Mūsu vēsturiskais mantojums ir jāsaglabā, bet mēs arī katru dienu, katru mēnesi, katru gadu radām jaunu pienesumu šim vēsturiskajam slānim, kas vērsts uz attīstību. Mēs varētu teikt, ka likumprojekts savu mērķi būtu sasniedzis tad, ja nākamajām paaudzēm būtu pieejama latviskā daudzveidība vismaz tādā pašā līmenī, kāda tā ir šodien pieejama mums. Mēs dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā, un protams, mums kā latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums mūsu identitāti padziļināt. Likumprojektā ir noteikta pagastu un pilsētu piederība piecām latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei, Sēlijai. Latviešu vēsturiskās zemes ir Satversmes jēdziens. Taču līdz šim tas nebija kaut kā konkretizēts. Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt. Es gribu uzsvērt, ka starp šīm zemēm nepastāv robežas, tās ir saskarsmes līnijas, jo kultūra, valoda, cilvēki ir pāri šīm līnijām, kas nosaka identitāti," teica Levits.