Līdzīgi kā šī gada septembrī, kad Saeima vairākas stundas otrajā lasījumā debatēja par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu un kad par to nobalsoja 87 deputāti, arī ceturtdien, 19. novembrī, izskatot likumprojektu galīgajā lasījumā, par tā pieņemšanu nobalsoja 87 deputāti no visām frakcijām, bet pret balsoja tikai divi.
Izskatot 37 priekšlikumus likumprojekta galīgajam lasījumam, lielākās debates izvērtās par diviem jautājumiem – viens no tiem bija principāls strīds par to, vai sabiedriskā medija galveno redaktoru apstiprina amatā medija valde vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc valdes ieteikuma. Tā kā viedokļi šajā ziņā atšķīrās arī valdošās koalīcijas iekšienē, arī atbildīgajā komisijā par šo jautājumu domas dalījās līdzīgi, tādēļ būtībā strīds tika izlemts Saeimas sēdē. Tikai "Attīstībai/Par!" un "Saskaņa" balsojumā atbalstīja viedokli, ka galvenā redaktora izvēle ir pilnībā valdes kompetencē, bet Saeimas vairākums nobalsoja par to, ka galveno redaktoru amatā apstiprinās SEPLP pēc valdes ieteikuma.
Otrs lielāko debašu objekts ceturtdienas sēdē, kas raisīja brīžiem emocionālas un plašākas diskusijas par sabiedrības saliedētības tēmu un krievu valodas lietojumu Latvijā, bija Regīnas Ločmeles (S) priekšlikums, ka sabiedriskajiem medijiem vienu no programmām vai tās daļu atvēl raidījumiem svešvalodās. Deputātu vairākums ar balsojumu atbalstīja jau iepriekš likumprojektā iekļauto formulējumu, ka vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
