Uz laiku apturēta 'stūra mājas' izsole  (22)

Šāds lēmums līdz nozares lēmumam par tālāko rīcību.

VNĪ, ilgstoši strādājot pie reāli iespējamiem risinājumiem valsts līdzekļu optimālam izmantojumam, kā racionālāko joprojām redz nama pārdošanu, saglabājot vietu muzejam. Vienlaikus VNĪ gatava turpināt pārvaldīt ēku, ja nozare Tetera nama atjaunošanai un tālākai lietošanai rod finansējumu un saturu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ, vērtējot Tetera nama attīstības scenārijus, fokusējas uz ilgtspējīgāko, ekonomiski izdevīgāko un uz sabiedrības interesēm vērstāko scenāriju, lai ēkas brīvā platība turpmāk tiktu izmantoti likumīgi un lietderīgi, novēršot valsts mantas nelietderīgu izmantošanu un vienlaikus saglabājot vēsturisko mantojumu, atzīmēja iestādē.

Tāpat VNĪ norādīja, ka, balstoties uz to, ka ēkas kopējā platība ir 8 552,80 kvadrātmetri, bet muzejam iznomāti tikai 690 kvadrātmetri un lielākā daļa jeb gandrīz 92 % no ēkas platības ir neapdzīvota, valstij to ilgstoši nākas uzturēt ar nopietniem zaudējumiem.

Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada ir nesuši zaudējumus 550 000 eiro apmērā. 2020. gadā vien pirmajos desmit mēnešos nama apsaimniekošanas izmaksas nesušas valstij zaudējumus 56,13 tūkstošu eiro apmērā.

Īpašuma tehniskās apsekošanas atzinumos fiksēts, ka visas ēkas inženiersistēmas uzskatāmas par nederīgām un muzeja telpās tās ir uzstādītas kā pagaidu risinājums. Īpašumā nepieciešams veikt kapitālieguldījumus gan komunikācijās, gan pārbūvēs un pārsegumu stiprināšanas darbos. 2019. gadā VNĪ veica nepieciešamo ieguldījumu provizorisko aprēķinu, kurš paredz, ka kopējais ieguldījums ēkas stāvokļa uzlabošanai un sakārtošanai sastāda 10 miljonus eiro, no kuriem 683 tūkstoši eiro ir nepieciešami Latvijas Okupācijas muzeja biedrība nomāto telpu sakārtošanai, kas būtu jāveic kompleksi ar visas ēkas remontdarbiem. Neveicot ieguldījumus ēkas kapitālā pārbūvē, proti, būves daļu pārbūvē un pastiprināšanā, iekšējās un ārējās apdares atjaunošanā, iekšējo inženiertīklu pārbūvē, nākamo 5 gadu laikā prognozējams, ka būtiski palielināsies ēkas kopējas tehniskais nolietojums un atsevišķas ēkas daļas būs pirmsavārijas stāvoklī, tādējādi ēku, iespējams, būs jāpārtrauc ekspluatēt, skaidroja VNĪ.

VNĪ pēdējo mēnešu laikā aktīvi vedusi pārrunas ar interesentiem par nama iegādi par dzīvokļu īres nama attīstības plāniem. Notikušas ilgstošas konstruktīvas sarunas ar potenciālajiem investoriem, kuri apzinās ēkas tehnisko stāvokli un nepieciešamos ieguldījumus, tādējādi VNĪ ir pamats uzskatīt, ka investori spētu tikt galā gan ar vēstures mantojuma saglabāšanu, gan ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, tādējādi tiktu sakārtots vēl viens vēsturiskais nams Rīgā, nodrošinot muzeja pilnvērtīgu darbību īpašumā, bet iegūtie līdzekļi no atsavināšanas tiktu novirzīti citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsolē novembra beigās sākuma cenu tika plānots samazināt likuma noteiktajā ietvarā par 15% un tā bija plānota 2 760 550 eiro apmērā. Izsoles solis – 5000 eiro.

Neskatoties uz uzsākto izsoles procesu, VNĪ, pamatojoties uz tehniskās apsekošanas atzinumu par pagalma pārsegumu (zem iekšpagalma) stāvokli, ir noslēgusi projektēšanas līgumu "Par būvprojekta izstrādi minimālā sastāvā" 21 000 eiro apmērā pārsegumu stiprināšanas darbu veikšanai. Būvdarbu izmaksas pēc būvprojekta saņemšanas lēšamas 209 000 eiro apmērā. Ja ieguldījumi pārsegumu stiprināšanas darbos un komunikācijās muzeja telpās drīzumā netiks veikti, pasliktinoties drošības apstākļiem un pārseguma tehniskajam stāvoklim nomniekam telpas būs jāatbrīvo un ēkas turpmāka ekspluatācija būs liegta.

Vēsturiskā ēka celta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres - tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Tajā atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola, bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, Tautas labklājības ministrijas aptieka. Tajā kūsāja dzīvība, audzināja jaunos mūzikas talantus, rosījās tirgotāji un Latvijas pirmās republikas laikā tai bija valstiska nozīme – 20.gs .20. un 30. gados daļu no tās izmanto Iekšlietu ministrija.

Ēkā dažādos laika periodos atradusies sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases. Tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām laikrakstu redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm.