Kā valdība skaidro jaunos ierobežojumus un atbalsta pasākumus. Video  (88)

Portāls "Delfi" piedāvāja video tiešraidi no preses konferences pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes un Krīzes vadības padomes sēdes.

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ministru kabinets otrdien, 24. novembrī, ārkārtas sēdē pēc vairāku stundu ilga darba pieņēmis lēmumu Covid-19 izplatības ierobežošanai virknē pašvaldību no piektdienas, 27. novembra, noteikt īpašus papildu drošības pasākumus.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka no 27. novembra Varakļānu novadā, Aknīstes novadā, Baldones novadā, Salacgrīvas novadā, Krāslavas novadā un Daugavpils pilsētā, Mārupes novadā, Mālpils novadā, Smiltenes novadā, Garkalnes novadā, Limbažu novadā un Salaspils novadā tiek noteikta virkne papildu ierobežojumu.

Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības konkrētās pašvaldībās būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām jeb 6. decembrim.

Attiecībā uz 1.-6. klašu skolēniem valdība lēma noteikt stingrākas prasības, ja izglītības iestāde mācību procesu organizē klātienē, informē Veselības ministrija. Turpmāk uz vienu skolēnu būs jānodrošina ne mazāk kā trūs kvadrātmetri no klases telpas platības (ja nepieciešams, vienu klasi var dalīt vairākās grupās) un skolotājiem gan stundu laikā, gan ārpus tām būs jālieto sejas maska (tostarp skolas koplietošanas telpās). Ja šādas prasības nebūs iespējams nodrošināt, tad konkrētās skolas skolēni mācīsies attālināti. Šīs jaunās normas būs spēkā no 30. novembra, dodot laiku skolām sagatavoties.

Savukārt pieaugušo izglītībā, kā arī augstskolās un profesionālajā izglītībā praktiskās nodarbības, kuras nav iespējams veikt attālināti, drīkstēs notikt, vienā telpā atrodoties ne vairāk kā 10 cilvēkiem, kā arī ievērojot citus piesardzības pasākumus. Tas nozīmē, ka klātienē drīkst notikt, piemēram, pirmās palīdzības sniegšana, praktiskās mācības operatīvo dienestu darbinieku kvalifikācijas celšanai u.tml. Desmit ir maksimāli pieļaujamais skaits, cik cilvēku drīkst pulcēties privāti, sportojot vai veicot citas darbības.

Stingrākas prasības būs arī sportošanai, kur iekštelpās sportot joprojām drīkstēs tikai individuāli vai viens pret viens ar treneri. Papildus nosacījums paredz, ka sporta zālē būs jānodrošina 15 kvadrātmetrus telpas uz katru cilvēku un cilvēku skaits sporta zālē nedrīkstēs pārsniegt 20% no maksimāli iespējamā skaita.

Vienlaikus dota iespēja attālināti nodrošināt izklaides pasākumus. Piemēram, izklaides industrijas pārstāvis drīkstēs privātam pasākumam, kurā sapulcējušies līdz 10 cilvēkiem no ne vairāk kā 2 mājsaimniecībām, pieslēgties attālināti un nodrošināt izklaides iespējas. Savukārt amatieru kolektīvu mēģinājumi (viens pret viens) drīkstēs notikt līdz pulksten 22.

Otrdien, 24. novembrī, Ministru kabinetā tika skatīti arī nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Covid-19 infekcijas straujo izplatību, kā rezultātā likumā noteiktais regulējums būs aktuāls ilgāku laiku, nekā sākotnēji plānots, tāpēc lielāko daļu atbalsta pasākumu paredzēts pagarināt par pusgadu līdz 2021. gada 30. jūnijam, portāls "Delfi" uzzināja Finanšu ministrijā.

Ministru kabinets sēdē apstiprināja Satiksmes ministrijas rosināto kompensāciju mobilo sakaru operatoriem par izdevumiem, kas saistīti ar īsziņas (SMS) nosūtīšanu personām, kas iebraukušas Latvijā no ārvalstīm, to informēšanai par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Kopējais kompensācijas apjoms ir 31 360 eiro un to saņems SIA "Latvijas Mobilais telefons", SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija", portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iekļautie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi. EM aplēsusi, ka dīkstāves atbalstam varētu tikt pieteikti 45 000 darba ņēmēji, tādējādi šī atbalsta sniegšanai no valsts budžeta būs nepieciešami 20,3 miljoni eiro.

Valdība jau 10.novembrī atbalstīja EM izstrādātos priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, paredzot, ka dīkstāves pabalstus varētu saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Tomēr tagad EM piedāvā sniegt dīkstāves atbalstu visām nozarēm, neatkarīgi no to darbības veida.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 7975 Covid-19 testi, reģistrēti 457 jauni saslimšanas gadījumi, bet 13 inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Divas mirušās personas ir vecuma grupā no 45 līdz 55, astoņas no 75 līdz 85, trīs no 85 līdz 95 gadiem.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 5,7%.

Latvijā kopā saslimušas 13693 personas un 1651 izveseļojusies.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim.

Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.

Līdz 6. decembrim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.

Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Plānots, ka jau nākamā gada pirmajā ceturksnī vakcīnas būs pieejamas ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.

Šobrīd plānots, ka kopumā valsts apmaksāta vakcīna varētu tikt nodrošināta vairāk nekā 800 000 cilvēku. Ja vakcīnu ražotāji apstiprinās Latvijas pasūtījumu, šis skaits varētu būt lielāks.

Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka brīdī, kad tās būs pieejamas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.