Valdības šādus grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pieņēma otrdien, 24. novembrī, vienlaikus ar lēmumiem par stingrākiem drošības pasākumiem skolām, kas stāsies spēkā 30. novembrī, un papildu ierobežojumiem Covid-19 īpaši skartajām pašvaldībām, kas jau būs spēkā no piektdienas, 27. novembra.
Grozījumi paredz ieviest vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām, kuru sociāli apdrošinātajai personai būs tiesības pieprasīt vienu reizi laikā no šī gada 30. novembra līdz 31.decembrim un vienu reizi laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas attieksies uz ģimenēm, kurās aug bērni vecumā līdz 10 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem un kurās vecākiem darba specifikas dēļ nav iespēja strādāt attālināti, tāpēc ir nepieciešams atbalsts bērna pieskatīšanai.
Šāds atbalsts būs arī personām, kas ir atbalsta personas personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kurai pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu un kura ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.
Trešdien vienas dienas laikā Saeima valdības iesniegtos likuma grozījumus nodeva komisijai un pieņēma pirmajā lasījumā, bet ceturtdien jau tos pieņēma galīgajā lasījumā. Paredzams, ka tie jau būs stājušies spēkā līdz 30. novembrim, kas likuma grozījumos minēts kā termiņš, no kura var pieteikties uz jauno pabalstu. Tā kā likums pieņemts steidzamības kārtā ar lielu Saeimas atbalstu, tad prezidentam tas jāizsludina tuvāko dienu laikā.
Saeimai gan nācās pielabot Labklājības ministrijas sagatavotos un valdības apstiprinātos grozījumus, uz otru lasījumu atbalstot atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas piecus priekšlikumus. Viens no tiem paredzēja pabalsta piešķiršanu sākt no 30. novembra, lai gan iesniegtajā projektā to bija paredzēts darīt no 2. decembra, kas arī bija sākotnēji paredzēts kā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdis.
Labklājības ministrija par sagatavotajiem grozījumiem skaidroja, ka, ņemot vērā Covid-19 straujo izplatības pieaugumu, uz terminētu laiku ir plānots ieviest jaunu atbalsta veidu – vienreizēju slimības palīdzības pabalstu, ko izmaksās 60% apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem.
Ministrija arī skaidro, ka šī pabalsta apmērs ir noteikts 60% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, taču no slimības palīdzības pabalsta neieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko ietur no slimības pabalsta. Līdz ar to jaunais pabalsts finansiāli būtiski neatšķirsies no slimības pabalsta, ko vecāki patlaban saņem pašu vai bērnu slimības gadījumā.
Pabalstu neizmaksās, ja persona strādā, veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai personai piešķirts cits sociālās apdrošināšanas pabalsts vai dīkstāves atbalsts. Plānots, ka slimības palīdzības pabalstu finansēs no valsts pamatbudžeta. Lai to saņemtu, cilvēkam būs nepieciešams iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Šāda atbalsta forma plānota, jo Covid-19 izplatības dēļ arvien vairāk tiek slēgtas atsevišķas pirmsskolas izglītības grupas vai iestādes, mācības vispārējās izglītības programmā tiek organizētas attālināti. Līdz ar to daudzām ģimenēm, kurās aug bērni vecumā līdz 10 gadiem vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem un kurās vecākiem darba specifikas dēļ nav iespēja strādāt attālināti, ir nepieciešams atbalsts bērna pieskatīšanai.
"Nosakot jaunus ierobežojumus, pretī ir jābūt kompensējošam mehānismam. Labklājības ministrijas piedāvātie likuma grozījumi paredz jaunu atbalsta veidu ģimenēm. Slimības palīdzības pabalstu plānots izmaksāt gadījumos, ja tiks slēgtas bērnudārzu grupiņas vai mācības 1. līdz 4. klasei notiks attālināti, lai vienam no vecākiem ļautu palikt mājās kopā ar savu bērnu," uzsvērusi labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Vienreizējo slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām būs tiesības pieprasīt vienu reizi laikā no 2020. gada 30. novembra līdz 31.decembrim un vienu reizi laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam vienam no bērna vecākiem, ja viņš nevar strādāt attālināti un viņa aprūpē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam vai arī viņa aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot), un kuri Covid-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vai mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti. Slimības palīdzības pabalsts šajā laikā pienāksies arī atbalsta personai cilvēkam ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuram pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu, bet kurš ar Covid-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.
Deputāte Anita Muižniece (JKP) debatēs norādīja uz likumprojekta sasteigtību, jo tagad tas palīdzēs tikai ģimenēm ar vienu bērnu un tikai skolās, kur Covid-19 uzliesmojums bijis vienreiz šogad un vienreiz nākamā gada pirmajā pusgadā, tāpēc būtu likums vēlreiz jāprecizē, lai arī nākamā gada sākumā varētu saņemt šādus pabalstus, kad var būt gadījumi, kad viena un tā pati skola jau būs aizvērta, piemēram, divas reizes. Muižniece patlaban sagatavoto piedāvājumu nosauca par brāķi, par ko steigā atbildību nākas uzņemties visai Saeimai. Deputāte pauda viedokli, ka grozījumi patlaban diskriminē daudzbērnu vecākus, kam bērni mācās dažādās skolās vai apmeklē dažādus bērnudārzus.
Ministre Petraviča atbildēja deputātiem, ka grozījumi nediskriminē daudzbērnu ģimenes, jo vecāks var atrasties mājās kopā ar vairākiem bērniem. Turklāt vēl neesot zināms, kas notiks nākamā gada sākumā, un, iespējams, ka skolas būs labāk sagatavojušās Covid-19 izplatības ierobežošanai, tomēr vajadzības gadījumā šo regulējumu nākamā gada sākumā var arī mainīt. Petraviča piebilda, ka neesot gaišreģe, lai pateiktu tagad, kāda situācija ar Covid-19 izplatību būs pēc jaunā gada.
Arī Jūlija Stepaņeko pauda neizpratni par steigu tagad, ja valdībai bija laiks šādus grozījumus sagatavot jau vasarā pirms Covid-19 otrā viļņa, tomēr deputāte aicināja atbalstīt arī šo risinājumu tagad. Deputāts Aldis Gobzems debatēs izmantoja iespēju, lai aicinātu atbalstīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, ko pieprasa LIZDA, kā arī aicināt uz streiku skolotājus.
Regīna Ločmele (S) norādīja, ka tagad grozījumi jāatbalsta, bet tajos nav izvērtēti visi iespējamie modeļi un situācijas ģimenēs ar bērniem, kas var rasties Covid-19 laikā. Deputāte arī uzskata, ka šāda pabalsta pieprasīšanu būtu jāpaplašina arī uz grūtniecēm, kam var būt bīstama Covid-19 izplatība.
Ločmele arī aicināja valdību paplašināt Krīzes vadības padomi ar opozīcijas pārstāvjiem, jo kopīgā darbā tiks ātrāk rasti labākiem risinājumi plašākam cilvēku lokam, citādi sanāk, ka opozīcija norāda un valdība pēc tam spiesta labot savas kļūdas.
Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP) sacīja, ka laiks līdz 14. janvārim ir nosegts ar šiem grozījumiem, bet pēc tam vajadzības gadījumā likumu var papildināt.
Jau ziņots, ka 12 pašvaldībās ar paaugstinātu Covid-19 saslimstības rādītāju no 27. novembra tiek noteikts pārtraukt jebkāda veida izglītības procesa norisi klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi, kā arī vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 4. klasei, ja vienam izglītojamam tiek nodrošināti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no mācību norises telpas platības un pedagogi mācību procesa laikā un ārpus tā izglītības iestādes telpās lieto mutes un deguna aizsegus.
Turklāt izmaiņas Ministru kabineta rīkojumā arī paredz, ka turpmāk šādas prasības no kārtējās nedēļas ceturtdienas var tikt attiecinātas arī uz citām pašvaldībām, sasniedzot noteiktu Covid-19 izplatības līmeni. Tāpēc Slimību profilakses un kontroles centram uzdots līdz kārtējās nedēļas otrdienai pulksten 12 savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par pašvaldībām, kurās iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem par 50 % pārsniedzis valsts vidējo rādītāju. Tas ir rādītājs papildu pasākumu ieviešanai pašvaldībās.
24. novembrī tika nolemts, ka visā valstī no 30. novembra attiecībā uz 1.-6. klašu skolēniem noteiktas stingrākas prasības, ja izglītības iestāde mācību procesu organizē klātienē. Turpmāk uz vienu skolēnu būs jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no klases telpas platības (ja nepieciešams, vienu klasi var dalīt vairākās grupās) un skolotājiem gan stundu laikā, gan ārpus tām būs jālieto sejas maska (tostarp skolas koplietošanas telpās). Ja šādas prasības nebūs iespējams nodrošināt, tad konkrētās skolas skolēni mācīsies attālināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
