Pēc debatēm, kas aptvēra divas darba dienas, Saeima piektdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz gan samazināt sociālo nodokli par 1%, gan arī nosaka minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tajā skaitā pašnodarbinātajiem.
Valdības rosinātās izmaiņas ar mērķi palielināt arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošo sociālo apdrošināšanu ceļā līdz galīgajai pieņemšanai Saeimā piedzīvoja gan nopietnas iekšējas diskusijas valdošajā koalīcijā, gan plašu kritiku no dažādām sabiedrības grupām, kuras tās tieši skars.
Līdz ar to izmaiņas tika precizētas līdz pēdējam brīdim, uz otro un galīgo lasījumu Saeimā atbildīgajai komisijai sagatavojot savus priekšlikumus. Laika gaitā valdībai nācās arī atteikties no plāna valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) arī pašnodarbinātajiem un īpaši mazo algu saņēmējiem ieviest jau no nākamā gada sākumā, novirzot spēkā stāšanos līdz nākamā gada vidum.
Tāpat valdībai nācās atteikties no pretrunīgās idejas uzticēt sociālajiem dienestiem pienākumu pārliecināties, vai cilvēki, kas saņem mazāk par minimālo algu, patiesi nenopelna vairāk. Tagad visa pārraudzība šajā jomā tomēr tiek uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam.
Kritiku par nodokļu izmaiņu gatavošanas procesu valdībai nācās uzklausīt arī no Valsts prezidenta Egila Levita, kurš aktīvi iesaistījās, uzklausot dažādu sabiedrības grupu viedokļus un satraukumu par gatavotajām nodokļu izmaiņām.
Piektdien balsojumā Saeimā likuma grozījumus atbalstīja 58 valdošas koalīcijas deputāti, bet 34 no opozīcijas balsoja pret . Deputāte Jūlija Stepaņenko pat rosināja balsot par likumprojekta nepieņemšanu un nodošanu atpakaļ atbildīgajai Saeimas komisijai, tomēr Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja.
Kas un kad mainīsies
Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem.
Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.
Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.
Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem.
Ja cilvēks strādās pie vairākiem darba devējiem, tad plānots, ka darba devēji obligātās minimālās sociālās iemaksas iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja.
No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10 procentu apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, obligātās iemaksas arī paredzētas 10 procentu apmērā pensiju apdrošināšanai no minimālās algas.
Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 procentu apmērā no ienākumu starpības.
No nākamā gada 1. jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā.
Grozījumi arī paredz noteikt personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu.
Minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja.
Ja pašnodarbinātais prognozē, ka viņa ienākums nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu, 2021. gada otrajā pusgadā persona varēs maksāt no faktiskā ienākuma. Šādā gadījumā pašnodarbinātajam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Ar šiem likuma grozījumiem Saeima arī uzdevusi Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra, kad gaidāmas nākamās izmaiņas.
Minimālās obligātās iemaksas plānots ieviest, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālo obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai, teikts grozījumu anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
