Tiesībsargs aicina pievērst lielāku uzmanību homofobisku naida noziegumu izmeklēšanai  (96)

Naida runas monitoringu sociālajos tīklos "Mozaīka" veica posmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada septembrim, tā laikā analizēja komentārus sociālajos tīklos "Facebook", "Twitter", "Draugiem.lv" un "Youtube." Monitoringa veicēji saņēma ziņa kopā par 304 naida runas saturošiem komentāriem, no tiem visvairāk (233) sociālajā tīklā "Facebook". Tos iedalīja šādās kategorijās: aicinājums noslepkavot vai iznīcināt (34 komentāri). aicinājums uz vardarbību (24), aicinājums ierobežot tiesības (44), rupjības vai stereotipizācija (202).

Saņēmuši ziņojumus, sociālie mediji veica publiskā ieraksta pārbaudi un lēma par ieraksta atbilstību lietošanas noteikumiem. Pārkāpumu gadījumā publiskos ierakstus dzēsa un padarīja nepieejamus. "Novērota pozitīva tendence, ka sociālie mediji ir dzēsuši vai padarījuši publiski nepieejamu lielāko daļu no publiskajiem ierakstiem, par kuriem tika iesniegts ziņojums – 84,5%," stāsta pētījuma veicēji "Mozaīka."

Veicot sociālo mediju monitoringu, lai ziņotu par naida runas pazīmju saturošiem publiskajiem ierakstiem, tika konstatēti vairāki gadījumi, kuros paustā naida pakāpe vai aicinājums varētu atbilst Krimināllikuma 150. panta noziedzīgajam nodarījumam – Sociālā naida un nesaticības izraisīšana. Sociālo mediju publisko ierakstu monitoringa laikā tika sagatavoti un iesniegti 42 ziņojumi tiesībsargājošajās iestādēs. Līdz 2020. gada oktobrim: 8 ziņojumu izskatīšana nav pabeigta vai nav sniegta atbilde uz ziņojumu (19% no kopējā skaita), 9 ziņojumu rezultātā ir uzsākts un ir aktīvs kriminālprocess (21%), 25 ziņojumiem ir saņemts atteikums par kriminālprocesa uzsākšanu (25%).

"Pirmos trīs ziņojumus rakstīju jau pirms trim gadiem. Domāju, labu darbu izdarīšu, policija uzsāks lietu, cilvēks tiks pie soda un turpmāk tā vairs nerīkosies, bet nē, tā bieži nenotiek. Mēs rakstām ziņojumus par tādiem komentāriem, kur draud nošaut, pakārt, noslīcināt, nāvessodu piespriest. Pētot policijas atteikumus uzsākt kriminālprocesu, es redzu vienu sistemātisku problēmu: policijai trūkst zināšanu un otru – ir gadījumi, kad vienkārši negrib izmeklēt šādas lietas," saka Armands Onzuls, "Mozaīkas" juridiskais konsultants. "Piemēram, policija pasaka – mums nav iespējams saprast akronīma LGBTQ nozīmi un līdz ar to nesaprotam, ka šis komentārs bija pret homoseksuālām personām vērsts un neuzsāk kriminālprocesu."

Tāda pati policijas rīcība sekojusi par komentāru: "Pie sienas lodi galwa pedarastiem." Amatpersonas secinājums: minētā komentāra vārdi "pie sienas lodi" ir rakstīti latviešu valodā, bet vārdu būtība "galwa pedarastiem" neesot iespējams identificēt. Līdz ar ko, netika objektīvi konstatēts, ka komentārs varētu apdraudēt LGBT kopienas grupas intereses vai izraisīt naidu un nesaticību atkarībā no personas orientācijas, secināja policija. Tās ieskatā, noziedzīgais nodarījums nav konstatēts, tāpēc policija atteica uzsākt kriminālprocesu.

Kādi ir "Mozaīkas" secinājumi? No analizētajiem amatpersonu lēmumiem par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par Krimināllikumā 150. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, "Mozaīka" var secināt, ka trūkst izpratnes un zināšanu par noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanu un to tvērumu. Ņemot vērā, ka Krimināllikuma 150. panta pirmā daļa paredz arī būtiska kaitējuma iestāšanos, vērtējot šāda veida lietas, izmeklētāji nepievērš uzmanību, ka kaitējums var būt arī personas aizskartās pamattiesības (nemateriāls kaitējums). Atbilstoši šī brīža regulējumam nepastāv tiesiska iespēja pārsūdzēt amatpersonu pieņemtos lēmumus, ja vien ziņotājs nav cietusī persona – monitoringa laikā prokuratūra ir izskatīja iesniegtās pārsūdzības un atstāja tās bez virzības, pamatojot ar apstākli, ka pārsūdzības iesniedzējs nav cietusī persona. Savukārt cilvēks,kurš ziņo par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem nevar tikt atzīts par cietošo, jo noziedzīgais nodarījums var tikt vērsts tikai pret sociālu grupu, kā kopumu.Tas rada strupceļu.

Atbilstoši 150. pantam par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Kā Latvijā izmeklēja vardarbīgus homofobiskus uzbrukumus pirms astoņiem gadiem un tagad, piemēram, neseno uzbrukumu Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējam Denisam Hanovam, vairāk var lasīt šeit.

Par vairākiem gadījumiem, kad pamanīta naida runa sociālajos tīklos, kas bija vērsta pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju, arī tiesībsargam saņēmis ziņas. "Neraugoties uz to, ka ziņots tiek reti, tiesībsargs apzinās šo problemātiku. Par to liecina publikācijas plašsaziņas līdzekļos, anonīmie komentāri, ieraksti sociālajos tīklos. Naida runa pret mazaizsargātām grupām pēdējā laikā ļoti bieži tiek novērota gan visas pasaules, gan arī Latvijas mērogā. Arī pēc nesenā Satversmes tiesas sprieduma par viendzimuma pāra tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu bija redzams atsevišķu sabiedrības grupu naidīgums," stāsta Eisaka.

2016. gadā tiesībsargs veica pētījumu "Naida runas un naida noziegumu atpazīšana un izmeklēšana Latvijas Republikā", kuras ietvaros tika aktualizētas un skaidrotas naida runas un naida noziegumu izmeklēšanas problēmas Latvijā, vērtēta tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāte. Attiecībā uz Krimināllikuma 150. pantu tika pētīts, vai tiesiskais regulējums praksē spēj efektīvi aizsargāt personu tiesības pārkāpumu gadījumos. Pētījumā tika secināts, ka valsts pienākums ir nostiprināt stratēģiju, lai cīnītos pret naida motivētu noziedzīgo nodarījumu izplatību, kā arī naida motivētas runas ierobežošanu interneta portālos. Stratēģijas ietvaros ir nepieciešams veicināt aktīvāku krimināltiesību normu piemērošanu praksē, nostiprināt efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu un veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu naida noziegumu un naida runas izplatību.

Tiesībsarga birojā norāda, ka normatīvais regulējums pastāv, tomēr tiesībsargājošām iestādēm ir jāpievērš lielāka uzmanība naida runas un naida noziegumu identificēšanas, kvalifikācijas un izmeklēšanas jautājumiem. Lai arī naida motīva pierādīšana praksē ir ļoti sarežģīta, nav pieļaujams, ka šādi noziegumi paliek neizmeklēti prakses un pieredzes trūkuma dēļ. Tāpēc izmeklētājiem ir jānodrošina apmācības, kurā iekļauta citu valstu pieredze, starptautiskie dokumenti un tajos ietvertās rekomendācijas.

2019 .gadā tiesībsargs organizēja diskusiju, kurā eksperti tikai aicināti izteikt viedokli par Krimināllikuma 150. pantu, tā piemērošanu, kā arī iespējamu "būtiskā kaitējuma" izslēgšanu no šī panta. "Lai arī kopumā Latvijā normatīvais regulējums naida noziegumu jomā ir labs, tikai praksē tas jāpiemēro, attiecībā uz naida runu iespējams diskutēt par administratīvās atbildības noteikšanas ieviešanu. Nereti personas, kas izplata naida runu, ir gados jaunas, un neapzinās sekas. Nosakot administratīvo atbildību par naida runas izplatīšanu sociālajos tīklos un citās tiešsaistes platformās, tas kalpotu kā preventīvais mehānisms, lai atturētu no tālākas vēlmes paust naida runu," Tiesībsarga biroja viedokli pārstāsta Eisaka.