LĀB vadītāja kritizē ieceri piemērot kriminālatbildību par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus  (437)

Vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas priekšsēdētājai, norādīts, ka Aizsilniecei rosinājumi noteikt kriminālatbildību par šādiem aicinājumiem raisījuši neizpratni.

Viņa atzinusi, ka Covid-19 pandēmija kļuvusi par smagu pārbaudījumu visiem.

"Uz grūtiem jautājumiem nav vieglu atbilžu. Sarežģītas situācijas prasa kompleksus risinājumus, kam nepieciešama zināšanas un pieredze, spēja uzņemties atbildību un strādāt komandā. Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju. Tāpēc šādu nepārdomātu iniciatīvu virzīšana ir satraucoša un neizprotama, īpaši ņemot vērā to, ka nav līdz šim veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Tā būtu jāorganizē izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams – vairākās valodās," uzsvērusi LĀB vadītāja.

Viņa arī atzīmējusi, ka demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus.

Aizsilniece uzvērusi, ka tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādejādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību.

"Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi," vēstuli noslēgusi LĀB prezidente.

Jau vēstīts, ka Krimināllikumā varētu paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus, jo tādā veidā var tikt apdraudēta sabiedrības veselība.

Savukārt ierobežojumu ievērošanas kontrolei varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, tā otrdien intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā šo jautājumu plānots skatīt pēc budžeta pieņemšanas. Iecerēts aicināt gan jomas ekspertus, gan tiesību normu piemērotājus – policiju, prokuratūru, tiesas.

Rancāns pieļāva, ka varētu veidot speciālu normu, nevis "izlīdzēties ar huligānisma kvalifikāciju".

Viņaprāt, šādu normu varētu veidot līdzīgi kā pašlaik Krimināllikums paredz atbildību par aicinājumu uz genocīdu. "Tā būtu norma, kas paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, ka kādas sekas būtu iestājušās," sacīja Rancāns.

Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinetā lems par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim.

Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.