Triju nedēļu laikā saslimstība ar Covid-19 Latvijā pieaugusi par 96%  (151)

Izplatības kontrolei ļoti svarīgs indikators ir katru dienu reģistrēto saslimšanu ar Covid-19 skaits. Dati no 1. novembra līdz 2. decembrim rāda tendenci, ka pēdējo četru nedēļu laikā ir vairākas reizes iezīmējusies situācijas uzlabošanās, pat pieaugot divas nedēļas pēc kārtas, tomēr pēdējo septiņu dienu laikā bija vērojams atkal kāpums pret iepriekšējo nedēļu 40,7% apmērā, skaidroja Perevoščikovs.

Viņš atzina, ka daļēji to var pamatot ar to, ka pieaug testu skaits, taču, piemēram, triju nedēļu laikā testu skaita pieaugums ir tikai 10%, bet saslimušo skaits par 96%, līdz ar to jāsecina, ka tas izskaidrojams nevis ar testu skaita pieaugumu, bet ar infekcijas izplatību.

Svarīgs rādītājs ir pozitīvo testu īpatsvars, un tam ir tendence pieaugt. Pēdējo septiņu dienu laikā tas pieaudzis par 1,8%, bet iepriekš tas attiecīgi palielinājās par 0,5% vai 1%. Turklāt pēdējo septiņu dienu laikā sasniegts arī maksimālais reģistrētais pozitīvo testu īpatsvara procents. Pēdējā nedēļā tas bijis vidēji 9%.

Izšķirošs un ļoti būtisks rādītājs lēmumu pieņemšanā ir slimnīcās stacionēto Covid-19 slimnieku skaits. Ja pirms četrām nedēļām bija vidēji 36 pacienti dienā, tad pagājušā nedēļā jau vidēji 65 stacionēti cilvēki dienā. Pieaugums pēdējo septiņu dienu laikā ir 26%. Aizņemto Covid-19 pacientu gultu skaits stacionāros 1. novembrī bija 223, bet 2. decembrī jau 516, skaitam faktiski divkāršojoties, atzina Perevoščikovs.

Par situācijas pasliktināšanos liecina arī pašvaldību ar lielu saslimušo īpatsvaru – 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 – skaita pieaugums. "Vēl pirms nedēļas situācija bija pietiekami stabila un šādu pašvaldību skaits svārstījās no 60 līdz 62, tad pēdējās nedēļās tas pieaudzis līdz 72. Tas liecina, ka slimība izplatās vienmērīgi Latvijas teritorijā un nav tā, ka būtu izveidojies viens epidēmijas epicentrs, kas būtu vainīgs pie visiem gadījumiem. Slimība izplatās vienmērīgi un pietiekami intensīvi vairākās teritorijās," skaidroja epidemiologs.

"Par saslimušo vecuma grupām runājot, var redzēt, ka cilvēku vecumā virs 50 gadiem un it īpaši virs 65 gadiem īpatsvars pakāpeniski pieaug, un tas ir ļoti uztraucoši, jo šie cilvēki daudz smagāk slimo ar šo slimību un ar vairāk komplikācijām. Līdz ar to var prognozēt, ka hospitalizāciju skaits varētu pieaugt, ja šī tendence turpināsies. Vienlaikus varam redzēt, ka saslimušo bērnu skaits kopējā skaitā konsekventi samazinās, kopš tika ieviesti ierobežojošie pasākumi izglītības iestādēs. Tagad bērni līdz 14 gadu vecumam ir 5-6% no visiem nedēļas laikā reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem. Visvairāk infekcijas riskam bijuši pakļauti bērni vecumā no 11 līdz 12 gadiem, pusaudžiem no 16 gadu vecuma un jaunieši 19 gadu vecumā," stāstīja Perevoščikovs.

Pagājušā nedēļā vien 47% saslimušo bija iespējams noskaidrot inficēšanās avotu, un pēdējo triju nedēļu laikā šis rādītājs pakāpeniski samazinājies. Pagājušā nedēļā no tiem pirmajā vietā mājsaimniecība, kam seko darba vietas un sociālās aprūpes centri, kur pagājušā nedēļā konstatēti vairāki uzliesmojumi, un tie tagad jau apsteidz ārstniecības iestādes. Vēl pirms mēneša trešajā vietā bija izglītības iestādes, kurās, pateicoties jaunākajiem ierobežojumiem, situācija uzlabojusies. Joprojām cilvēki inficējas arī privātos pasākumos no radiem un draugiem, atzina epidemiologs.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 1. decembrī nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 2021. gada 11. janvārim, nosakot arī virkni jaunu un stingrāku ierobežojumu, kas gan stāsies spēkā dažādos termiņos, sākot ar 3. decembri.