Vairākas mediķu organizācijas neizpratnē par LVSADA kongresa rīkošanu klātienē Covid-19 laikā  (19)

Jau ziņots, ka no 74 balsstiesīgajiem delegātiem LVSADA kongresā klātienē piedalījās 14, bet attālināti tiešsaistē - 46 delegāti. Kopumā balsošanā piedalījās 81% no balsstiesīgo delegātu skaita. LVSADA norādījusi, ka kongress notika daļēji attālinātā formātā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā.

LJĀA, LĀB un LMA nolēmušas norobežoties no LVSADA rīcības un nosoda šādu kongresa norisi. "Pandēmijas laikā uzticība mediķiem ir sabiedrības vērtīgākais resurss. Mums pašiem ir jābūt par paraugu citiem, apzinoties slimības graujošo ietekmi uz cilvēku veselību," norāda LJĀA vadītājs Artūrs Šilovs.

Organizācijas skaidro, ka pandēmijas laiks ir pierādījis, cik svarīga ir sabiedrības saliedētība krīzes apstākļos, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu Covid-19 radīto krīzes situāciju. Šobrīd veselības aprūpes sistēma un tās darbinieki saskaras ar lielāko izaicinājumu, aprūpējot Covid-19 pacientus.

Liela daļa no jaunajiem ārstiem un māsām ir iesaistīti smagāko pacientu ārstēšanā un visciešāk saskaras ar paaugstinātu inficēšanās risku. Turklāt, kā atzīmē organizācijās, mediķu atbildība ir ne tikai ārstēt saslimušos, bet arī iespējami izvairīties no tālākas infekcijas izplatības.

"Laikā, kad Latvijas ārstniecības iestādes cieš no veselības aprūpes darbinieku akūta trūkuma un ierindā esošie mediķi tiek pakļauti ne inficēšanās riskam, bet arī izdegšanai, mēs nedrīkstam vēl vairāk riskēt ar šo vissvarīgāko veselības aprūpes resursu - cilvēkiem," uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Brīdis, kad sabiedrībai jāsolidarizējas ar mediķiem un jāievēro visi drošības pasākumi, lai mazinātu infekcijas izplatību, noteikti nav piemērots, lai meklētu nepilnības normatīvajos aktos, organizējot klātienes tikšanās, norāda organizācijas.

LJĀA, LĀB un LMA iestājas par Covid-19 izplatības drošības pasākumu stingru ievērošanu, tādā veidā mazinot saslimstību un ļaujot saglabāt veselības aprūpes pieejamību pacientiem.

Kā ziņots, 1. decembrī LVSASA rīkoja savu 7. kongresu, kurā klātienē piedalījās 14 delegāti. Kongresa norises vietā - Latvijas Brīvo arodbiedrību namā - divas reizes ieradās policija, informēja LVSADA pārstāve Inga Rudzīte.

Arodbiedrībā uzsver, ka kongress tika organizēts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nebija publisks, bet gan darba pasākums.

Uz jautājumu, kāds ir ierašanās juridiskais pamats, tika atbildēts, ka ir saņemts signāls par nelikumībām, informēja LVSADA. Policisti neesot izteikuši nekādus aizrādījumus, tāpēc organizācijas biedri bijuši pārsteigti, šorīt no publikācijas presē uzzinot, ka Valsts policija par notikušo sākusi administratīvā pārkāpuma procesu.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, kurš klātienē esot saņēmis no policijas atbildi par to, ka iebildumu pret kongresa norisi nav, pauž neizpratni: "Vai tiešām atkal ir pienākuši laiki, kad valsts pret arodbiedrībām sūta policiju?"

Kā informēja Valsts policijā, sākts administratīvā pārkāpuma process, lai noskaidrotu, vai, rīkojot kongresu, nav pārkāpts valstī noteiktais pulcēšanās ierobežojums.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģe Sarmīte Plūme, kura kā kongresa delegāte arī bija ieradusies sēžu zālē, pastāstīja, ka pasākumā nebija kafijas galdu, attālumu viens no otra ievēroja, vienīgi mikrofons gan tika nodots no rokas rokā.

Tikmēr, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītājs Rafaels Ciekurs novērojis, ka kongresa rīkotāji netika ievērojuši epidemioloģisko drošību. "Latvijas Avīzei" daļa no delegātiem stāstījuši, ka mikrofons ceļojis no viena pie otra bez nekādas dezinfekcijas, bet starpbrīdī delegāti nākuši kopā, neievērojot distancēšanos un bez sejas maskām.