Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Toksikoloģijas un sepses klīnika - 33
Foto: LETA
Lai pārvaldītu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un nodrošinātu pietiekamu sabiedrības veselības un veselības aizsardzības sistēmas kapacitāti, izstrādāta stratēģija ar nepieciešamo pasākumu kopumu ilgtermiņa Covid-19 izplatības pārvaldīšanai.

Stratēģija par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai tika prezentēta valdībai otrdien. Kā pēc ārkārtas valdība sēdes atklāja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Ministru kabinetam tika prezentēta stratēģijas pirmā versija, tādēļ pēc ministru viedokļu uzklausīšanas tā vēl tiks pilnveidota.

Kad darbs pie stratēģijas pilnveides noslēgsies, tā tiks iesniegta apstiprināšanai valdībā.

Stratēģijas mērķis ir Covid-19 saslimstības strauja samazināšana un izplatības novēršana Latvijā, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju veselību un attīstītu drošību, labklājību un saglabātu ekonomiku un tās izaugsmi ilgtermiņā.

Stratēģija ietver principus atbalsta un ierobežojošām aktivitātēm, kopīgām rīcībām un valsts pārvaldes noturībai Covid-19 pandēmijas krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai uz cilvēkiem un valsts attīstību.

70 lapu garais dokuments jeb ceļa karte ietver īstermiņa un vidēja termiņa pasākumus infekcijas izplatīšanās pārvaldīšanai un tūlītēju atbalstu rīcībai, kas vērsta uz Covid-19 pandēmijas krīzes negatīvās ietekmes mazināšanu.

Naudīgākie jeb fiskāli ietilpīgākie uzdevumi veselības aprūpē

Stratēģijā veselības aprūpes un sabiedrības veselības pasākumu kopumam tiek paredzēts finansējums 254,27 miljonu eiro apmērā.

Lielākā naudas summa jeb kopumā 65,95 miljoni eiro paredzēta laboratorijas dienesta stiprināšanai. Plānots, ka tādējādi tiktu nodrošināta Covid-19 testēšanās 8000 personām, bet uzturēšanas režīmā - 1500 personām.

Par 52,6 miljoniem eiro nākamgad plānots nodrošināt ārstniecības personas ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Savukārt 50,2 miljonus eiro plānots novirzīt ārstniecības iestāžu infrastruktūras pilnveidošanai atbilstoši epidemioloģiskās drošības pasākumiem, nodalot pacientu plūsmas. Finansējumu plānots izlietot slimnīcu pārbūvei, kā arī jaunu ārstniecības iestāžu ēku un piebūvju celtniecībai.

25,2 miljoni paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Vienlaikus kopumā 16,7 miljoni eiro plānoti pakalpojuma apmaksas tarifu pārrēķinam un drošības standartu nodrošinājumam ārstniecības procesā.

Par 15,5 miljoniem eiro plānots izveidot vakcinācijas iestāžu tīklu. Taču, ieviešot izbraukuma
vakcinācijas pakalpojumus, būs nepieciešams papildu finansējums.

Lai nodrošinātu Covid-19 vakcīnu iepirkumu vismaz 950 000 Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamas papildu finansējums vismaz 13,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd līgums noslēgts ar četriem vakcīnu piegādātājiem. Noslēdzot jaunus līgumus, šī summa varētu palielināties, pieļauj stratēģijas izstrādātāji.

Astoņi miljoni nepieciešami medikamentu rezerves nodrošināšana slimnīcām 2021. gadam. Savukārt 7,5 miljonus eiro plānots novirzīt personām ar zemiem ienākumiem, lai kompensētu pacientu iemaksas, kompensējamo medikamentu iegādi, zobārstniecības pakalpojumu un kontracepcijas apmaksu.

Stutēs ekonomiku un mazāk aizsargātos

Tāpat valdības otrdien izskatītajā stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta ekonomiskajai aktivitātei, kā arī sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošajām personām ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu un vecu cilvēku veselības un drošības saglabāšana.

Lai Covid-19 pandēmijas radītais ekonomiskās aktivitātes un socializācijas apsīkums neatstātu paliekošas rētas tautsaimniecībā un sabiedrībā, plānots paplašināt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides mācību piedāvājumu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, īpaši digitālo prasmju apguvei. Tāpat nepieciešamības gadījumā plānots pārskatīt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas laikā izmaksājamās stipendijas apmēru, šobrīd tie ir pieci eiro dienā.

Plānots arī pilnveidot atbalstu darba devējiem algu subsīdiju atbalsta pasākumā par bezdarbnieku pieņemšanu darbā un paplašināt bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pagaidu nodarbinātības iespējas un nopelnīt iztikas līdzekļus ikdienas vajadzību segšanai. Šīm aktivitātēm plānots izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Tāpat iecerēts līdz 2021.gada 31. decembrim saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām, kā arī pagarināt iespēju saņemt bezdarbnieku palīdzības pabalstu līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Vēstīts, lai pārvaldītu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā kontrolējamā veidā un nodrošinātu pietiekamu sabiedrības veselības un veselības aizsardzības sistēmas kapacitāti, 12. novembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lūdza līdz 1. decembrim sagatavot un iesniegt stratēģiju ar nepieciešamo pasākumu kopumu ilgtermiņa Covid-19 izplatības pārvaldīšanai.

Ziņots, ka otrdien, 8. decembrī, kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē amatpersonas un eksperti pārrunāja aktuālo epidemioloģisko situāciju valstī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!