“Mūžam paliks atmiņā dārgās meitenes tēls” – šāds virsraksts ir burtnīcā rakstītajam sacerējumam, kuru Gubāts sacerēja 1949. gadā. Burtnīcā rakstītais ir kā stāstījums trešajā personā par kādu skolnieku Laimoni, kurš ir iemīlējies savā klasesbiedrenē Norā. Rakstītais veidots kā stāsts par Laimoņa pārdzīvojumiem, un tajā minētas arī vairākas lietas, kuras padomju vara uzskatīja par pretlikumīgām un kaitīgām. Piemēram, šādas rindas: “Laimonis gribēja kādai meitenei, kura arī gāja 7. klasē, iedot dzīvsudrabu, jo šī meitene bija no komunistu zortes un visādi gribēja kaitēt Laimonim, un visādi gribēja izjaukt Laimoņa un Noras laimi.”
Teksta autors dažbrīd aizmirstas un raksta pirmajā personā, bet tad atkal pāriet uz Laimoņa skatpunktu. Tekstā Gubāts apraksta 1949. gada 25. marta deportācijas un savas pārdomas, ka tajā brīdī vajadzēja uzbrukt sargkareivjiem, tos nogalināt un atbrīvot Noru. Stāstījums noslēdzas ar rindām, ka šausmīgākajā gadījumā Laimonis ir gatavs atriebt Noras nāvi simtkārtīgi. Kopumā no Gaujienas vidusskolas 1949. gadā tika deportēti 35 skolēni. No divām 8. klasēm palika tikai viena.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
